dūlēt
dūlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; apv.
1.Ar dūmekli dūmot bites.
PiemēriViņš aizdedzinājis dūli, attaisījis stropu un dūlējis stropā.
- Viņš aizdedzinājis dūli, attaisījis stropu un dūlējis stropā.
2.Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
Piemēri..līdaku nārstā viņš lika kurvjus grāvjos un vakaros gāja dūlēt.
- ..līdaku nārstā viņš lika kurvjus grāvjos un vakaros gāja dūlēt.
- «..arī iešu ar jums dūlēt»..
Avoti: 2. sējums