Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dulnums
dulnums -a, v.; apv.
1.parasti vsk. Dullums1.
PiemēriBraucējam pašam dulnums mazliet pārskrējis, viņš manījās mudīgi nojūgt zirgus un aizvest aplokā, kamēr saimnieka nav mājās.
Avoti: 2. sējums