Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dūkstājs
dūkstājs -a, v.
1.Dūkstaina vieta. Dūksts. Muklājs. Dumbrājs.
Piemēri..[jaunsaimnieks] soļoja pa ciņaino purvu, vietām pārlēkdams dūkstājus.
  • ..[jaunsaimnieks] soļoja pa ciņaino purvu, vietām pārlēkdams dūkstājus.
  • Abpus pļavai atradās purvains dūkstājs, kurā auga tikai sīki purva bērziņi..
  • Ziemeļvidzemē, kur senāk robežojās Mazsalacas un Ipiķu pagasti, Ramatas ciemā pie Ramatas upes iztekas bija neizbrienams purvs un dūkstājs ar akačiem.
1.1.pārn. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
Piemēri..[A. Čehovs] turpina Gogoļa.. kritiskā reālisma tradīcijas un nesaudzīgi cīnās ar dūkstāju, kādā cilvēku iegrūdusi cariskās Krievijas iekārta.
  • ..[A. Čehovs] turpina Gogoļa.. kritiskā reālisma tradīcijas un nesaudzīgi cīnās ar dūkstāju, kādā cilvēku iegrūdusi cariskās Krievijas iekārta.
Avoti: 2. sējums