dūksts
dūksts dūksts, dsk. ģen. dūkstu, arī dūkšu, s.
Purvaina vieta. Staigna, muklaina vieta. Liela, staigna peļķe, danga. Dumbrs [1].
PiemēriTīreļa dūksts.
- Tīreļa dūksts.
- Kājas grimst dūkstīs.
- ..izkāpām staignā krastā. Pabriduši pa dūksti, sasniedzām pauguru, kura pakājē auga apses, bet galotnē, lazdu krūmu vidū, bija neliels laukumiņš, iežogots bērza kārtīm.
- Mūsu divīzija bija izstaigājusi garus kara ceļus, izbridusi purvu dūkstis.
- ..Tik tumšs, ka ceļmalas skats brīžiem neredz koku, Bet soļi slīdot draud ik grambas dūkstī zust.
- Uz šā silavas ceļa atradās dūksts, kas gandrīz nekad neizsusēja.
Avoti: 2. sējums