izteikt
izteikt -teicu, -teic, -teic (tagadnes formas parasti nelieto), pag. -teicu; trans.
1.Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izsacīt (1).
PiemēriIzteikt jaunas atziņas.
1.1.Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
PiemēriIzteikt vēstule lūgumu.
1.2.Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
PiemēriIzteikt dabas skaistumu gleznā.
1.3.Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
PiemēriIzteikt noraidījumu ar rokas mājienu.
2.Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
PiemēriIzteikt pavēlē pateicību.
3.Izrunāt1.
PiemēriMājās, kuras pāri verstis aiz kalna, runā ļaudis, bet skaņas atnāk tik nedalītas, it kā būtu izteiktas tepat aiz sētas.
4.Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām. Izsacīt (4).
PiemēriIzteikt attālumu kilometros.
5.parasti 3. pers. Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
PiemēriTeikuma izteiktā doma.
5.1.Izpaust (kādu saturu) — par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
Piemēri..ne jau katras autora paša domas rada atvirzi no sižeta. Lai tā tiešām būtu atvirze, tai jāpārtrauc vēstījums par parādībām un jāizteic autora paša attieksme pret to, kas tēlots.
6.novec. Uzslavēt, cildināt.
PiemēriTautas manu augumiņu pirms izteica, tad vainoja.
Avoti: 3. sējums