Paplašinātā meklēšana
Meklējam izteikt.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (459):
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
- pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
- vokatīvs Ar nomenu izteikta uzrunas forma.
- (Iz)dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- Pārdabūt pār (arī pāri) lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- Dabūt pār lūpām Ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- īpašs Atsevišķi izteikts, arī par sevišķu uzsvaru izteikts.
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
- regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- Sadot brāzienu (arī vēju) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- Sadot vēju (arī brāzienu) Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
- skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
- izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
- slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- pusizteikts Daļēji izteikts.
- izteicējs Darītājs --> izteikt.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- izteikts Divd. --> izteikt.
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, karu var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
- zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
- parabola Īss, pamācošs stāstījums (parasti alegorijā), kura morāle izteikta ar kādu uzskatāmu, analoģisku piemēru.
- nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.
- uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
- Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- Retorisks jautājums Jautājuma formā izteikts spriedums.
- balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
- kilometrāža Kilometros izteikts garums.
- Iemest sejā (arī acīs) Klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml.).
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā).
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
- platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
- pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
- ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
- lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- palīgā Lieto, lai izteiktu aicinājumu palīdzēt.
- nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
- laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- ņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- paņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
- a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kā neesamība, neiespējamība.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu.
- ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu, apbrīnu.
- Nu un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu, protestu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- e Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- phē Lieto, lai izteiktu nicinājumu, riebumu, nosodījumu
- Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- Ak tu debess, arī augstā debess Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- (Vai) tu re Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Kā (jums) tas patīk Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Arī [1] (2).
- ir Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Pat.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
- To (tik) es saprotu! Lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
- arī Lieto, lai izteiktu pieļāvumu un pievienojumu.
- Lai, arī lai nu, arī lai jau Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Lai ir, arī lai (jau) būtu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Lai nu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- ir Lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu. Arī.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pievienojumu. Arī [1] (1).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
- e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- e Lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko.
- ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
- pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- Ej nu! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! arī Ej, ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt (kādā telpā, vietā).
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
- tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
- ek Lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku.
- lūdzams Lieto, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu.
- hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
- vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu. Īsts.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
- tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
- litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
- Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
- Laist pie runāšanas (arī pie vārda) Ļaut runāt, izteikties.
- Laist pie vārda (arī pie runāšanas) Ļaut runāt, izteikties.
- apgalvojums Ļoti noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
- Kost (vai) mēlē Ļoti nožēlot izteikto.
- (Tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
- Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml. Ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
- grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
- metrāža Metros izteikts (kā) garums.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- budžets Naudas summā izteikts ieņēmumu un izdevumu plāns (noteiktam laika posmam).
- papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
- klusēt Neizpaust (ko). Neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus). Savaldīties.
- atturēt Neizteikt. Neļaut izteikt.
- mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
- Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
- Aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- Mājiens ar sētas mietu Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- pusvārds Nepilns vārds. Nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma
- Galvu neglaudīt Neslavēt, izteikt pārmetumus.
- Galvu neglaudīt Neslavēt, izteikt pārmetumus.
- mājiens Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
- iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
- Izsprukt pār lūpām Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam. Izsacīties (2).
- zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
- kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
- neizteicams Nol. divd. --> izteikt.
- neizteikts Nol. divd. --> izteikt.
- kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
- kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
- kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
- kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
- kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
- nost Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā. Ārā (4).
- ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
- iekšā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi.
- vaina Norāda, ka jāveic ar verbālsubstantīvu izteiktā darbība.
- zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- Kost (vai) mēlē, arī (vai) mēli nokost Nožēlot izteikto.
- (Vai) mēli nokost Nožēlot izteikto.
- molekulmasa Oglekļa vienībās izteikta molekulas masa.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem). Aprauties (par balsi). Aizrauties.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- sacīt Parasti savienojumā «nesacīt nekā, nesacīt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Teikt (3).
- teikt Parasti savienojumā «neteikt nekā», «neteikt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Sacīt (3).
- Neuzticības votums Parlamenta balsošanā izteikta neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
- noteikt Pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu. Nosacīt (2).
- nosacīt Pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu. Noteikt (2).
- atspoguļot Paust, izteikt (par sejas izteiksmi, balsi, kustībām u. tml.).
- lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1). Laipni izteikta vēlēšanās, prasība.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (4). Dokuments, kurā izteikta prasība.
- vēsma Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta.
- Pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) Pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
- Pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) Pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- prieks Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
- atzinība Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
- izrāt Rājot izteikt (kādam) pārmetumu, nosodījumu.
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
- koptonnāža Reģistra tonnās izteikts (kuģu) koptilpums.
- pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās).
- aicinājums Rezultāts --> aicināt. Laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums.
- pārliecināt Runājot, rakstot ietekmēt (kādu) ar sprieduma vai slēdziena loģisku pamatojumu tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to.
- mutvārdi Runas valodā izteikts teksts.
- Ņemt vārdu Runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
- Ņemt vārdu Runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
- runātmāka Runātprasme. Māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
- atkārtot Sacīt, izteikt (to pašu, ko pateicis cits).
- jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
- piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- Mutē padevies Saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties.
- Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
- Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
- Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
- (Iz)laužas uz āru Saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- Tagad (arī pēc tam) visi ir gudri Saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- Kā to lai (arī lai to) saka Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
- Tā kā tā Saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti būs, notiks.
- Tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā Saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
- Tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) Saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
- Par laimi Saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Likt trūkties (kādam) Sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- Likt (kādam) trūkties Sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Iekost lūpā (arī mēlē), arī iekost lūpu (arī mēli) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- bet Savienojumā «bet tad» lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
- kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
- būt Savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
- atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
- procents Simtajās daļās izteiktā (kā) skaitliskā vērtība.
- atommasa Skābekļa vienībās izteikta atoma masa.
- atomsvars Skābekļa vienībās izteikts atoma svars. Atommasa.
- Vesels skaitlis Skaitlis, kas nav izteikts daļskaitļa veidā.
- vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- brēka Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests. Arī tracis.
- opera Skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos.
- balets Skatuves mākslas darbs, kura saturs izteikts muzikāli horeogrāfiskos tēlos. Attiecīgais skatuves mākslas veids.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- opermāksla Skatuves mākslas veids, kura darbu saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos.
- aizdusa Spēcīgi izteikts elpas trūkums.
- Runas dāvanas Spēja izteikties brīvi, daiļrunīgi.
- Runas dāvanas Spēja izteikties brīvi, daiļrunīgi.
- iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iespriesties (2), iestrēgt (3).
- iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iesprūst (2), iestrēgt (3).
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- morfīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un paradums lietot morfīnu.
- kofeīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kofeīnu.
- kokaīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kokaīnu.
- toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- nikotīnisms Spilgti izteikta tieksme un pieradums lietot nikotīnu.
- modalitāte Sprieduma raksturojums pēc tajā izteiktā apgalvojuma ticamības.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums. Vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi.
- apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
- Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- iesviest Strauji izteikt, izkliegt. Pēkšņi iestarpināt.
- ķerstīties Strauji meklēt (vārdus), lai izteiktos.
- kilograms Svara mērvienība - masas vai spēka kilogramā izteikts ķermeņa svars.
- biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
- Starp rindām Tā, ka var uztvert, nojaust tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- vēderains Tāds, kam ir izteikti apaļa forma.
- lieltonnāžas Tāds, kam ir liels reģistra tonnās izteikts tilpums (par kuģiem).
- maztonnāžas Tāds, kam ir mazs. Reģistra tonnās izteikts tilpums (par kuģiem).
- uzpūst Tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem). Tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu).
- šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
- paramagnētisks Tāds, kam ir vāji izteiktas magnētiskās īpašības un pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta forma, apveids. Neskaidrs, izplūdis.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta mērķa, nodoma (piemēram, par darbību, rīcību). Arī nepastāvīgs, bieži mainīgs.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteiktas raksturīgas pazīmes.
- pilnīgs Tāds, kam piemīt ļoti izteikti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- raksturīgs Tāds, kam piemīt spilgti izteiktas īpašības, pazīmes.
- vārdisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos.
- verbāls Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos. Vārdisks.
- viegls Tāds, kas ir izteikts mazā mēra, ir maz jūtams (piemēram, par procesu, parādību).
- mutisks Tāds, kas ir izteikts runas valodā, bet nav fiksēts, apstiprināts rakstiski.
- mutisks Tāds, kas ir izteikts runas valodā.
- pēdējais Tāds, kas ir paveikts, izteikts neilgi pirms nāves. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanu.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai. Tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- gaužs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi. Ļoti spēcīgi izteikts.
- pilnīgs Tāds, kas ļoti izteikti atbilst kādai darbības sfērai, stāvoklim (par cilvēku).
- mēms Tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts.
- bezvārda Tāds, kas nav izteikts vārdos.
- vājš Tāds, kas nav pietiekami spilgti izteikts, kā izpausme ir zemā pakāpē (par īpašību, stāvokli).
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.). Tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu). Tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti sejā, skatienā).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- matēts Tāds, kas nav spilgti izteikts.
- atturīgs Tāds, kas neizpaužas atklāti, nav izteikts. Apvaldīts.
- pilnīgs Tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti. Tāds, kas izpaužas ļoti izteikti (par parādībām dabā, sabiedrībā).
- procentuāls Tāds, kas tiek aprēķināts procentos (1). Tāds, kas ir izteikts procentos.
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai. Tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes
- dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums. Dvēselīgs (2).
- dvēselīgs Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums. Dvēselisks (2).
- spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
- stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām). Spēcīgs (3).
- saturs Tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- predikativitāte Teikuma pamatpazīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- pēcvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. beigās), kurā izteikti autora vai citas personas paskaidrojumi, piezīmes par iespieddarbu, tā autoru.
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras un tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
- Izspriest tiesu Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un izteikt spriedumu.
- Izspriest tiesu Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un izteikt spriedumu.
- Padomdevēja balstiesības Tiesības izteikt savu viedokli, nepiedaloties balsošanā.
- Padomdevēja balsstiesības Tiesības izteikt savu viedokli, nepiedaloties balsošanā.
- nolīt Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
- nākt Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
- atskanēt Tikt izteiktam (par prasībām, solījumiem, kritiku u. tml.).
- krist Tikt izteiktam (parasti skarbi).
- Velties pār lūpām Tikt izteiktam ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām.
- Izslīdēt (arī izsprukt sar.) pār lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
- Pārsprukt pār (arī pāri) lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
- Izslīdēt pār lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam.
- lauzties Tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi). Izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust).
- nokrist Tikt spriegi, skarbi izteiktam (par vārdu). Izplatīties netālu, nelielā vietā (par skaņu).
- koptonnāža Tonnās izteikta kopmasa.
- sadot Uzdot (piemēram, daudzus pienākumus), izteikt (piemēram, daudzus norādījumus).
- Uzticēt papīram Uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
- Uzticēt papīram Uzrakstīt, izteikt rakstiski (piemēram, kādas domas, pārdzīvojumus).
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību.
- lozungs Uzsaukums, aicinājums. Uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma.
- sauklis Uzsaukums, aicinājums. Uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma. Lozungs (1).
- Kāpt kancelē (arī tribīnē) Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
- Kāpt tribīnē (arī kancelē) Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
- Kāpt tribīnē (arī kancelē) Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
- atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
- nosaukums Vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Skaitļa vārds.
- Skaitļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piemēram, atziņa, secinājums, paskaidrojums.
- lūgt Vērsties (pie dieva) ar lūgšanu (2). Lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā).
- aizstāvēt Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesi apvainotu. Aizsargāt.
- vārs Viegls, maigs, arī vāji izteikts, (par kustību).
- paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību.
- Valūtas kurss Vienas valsts nauda, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.
- Runāt pie sevis, arī runāt (arī runāties) (pašam) ar sevi Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- Runāties (arī runāt) (pašam) ar sevi, arī runāt pie sevis Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
- kalns Vieta, kas mazliet, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei. Uzkalns.
- bubonis Virspusējo limfātisko mezglu izteikts iekaisums. Iekaisis limfātiskais mezgls.
- Vidējā peļņas norma Virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
- pirmķērpji Visprimitīvākie ķērpji, kas veido uz koku stumbriem miltveida masu, kura sastāv no aļģēm un sēņu micēlija pavedieniem ar vāji izteiktām savstarpējām attiecībām.
- formula Vispusīgs un precīzs (kāda jēdziena, attiecības, likuma) definējums. Īsi izteikts definējums, raksturojums.
- voltāža Voltos izteikts spriegums.
- plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- naudaszīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudas zīme.
- Naudas zīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudaszīme.
izteikt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV