Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekārtojums
piekārtojums -a, v.
1.poligr. Paveikta darbība, rezultāts → piekārtot4.
PiemēriPiekārtojuma loksne.
2.mat., loģ. Paveikta darbība, rezultāts → piekārtot5.
PiemēriSkaitļa piekārtojums.
3.parasti vsk.; val. Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
PiemēriPiekārtojuma sintaktiskais sakars.
Avoti: 6-2. sējums