Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekasīgs
piekasīgs -ais; s. -a, -ā
piekasīgi apst.; sar.
1.Tāds, kas mēdz saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Tāds, kas izraisa strīdu.
PiemēriTaču katrā rakstniekā pašā sēž kritiķis. Par savējo es varu sacīt, ka tas ir nejauka rakstura, agresīvs un piekasīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņi regulāri nāca veikalā, sīki jo sīki, piekasīgi apskatīja preci, tūlīt pamanīja, ja plauktā ielikts jauns svečturis..
Avoti: 6-2. sējums