piekasīties
piekasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.sar. Saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Izraisīt strīdu.
Piemēri«Nekas tev nav labi, vienmēr visiem piekasies, uzbāzies un nekad neļauj cilvēkam godīgi strādāt.»
2.vienk. Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību.
Piemēri«Bet vai tie lauki [ballē] nepiekasīsies?» prātoja Baiba, vakarā apdrukāto kreklu cilādama.
Avoti: 6-2. sējums