piekārtot
piekārtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
PiemēriIt neko negribas darīt, pat istabu piekārtot ne.
2.Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
PiemēriŠī [vitrāžas darināšanas] tehnika ļauj bez svina stiegrojuma citu pie cita piekārtot vienkāršas formas dekoratīvus laukumus.
2.1.Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
PiemēriPiekārtojot automobiļos drošības jostas, stingri jāievēro instrukcija.
3.Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
PiemēriPiekārtot izstādes ekspozīciju.
3.1.Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
PiemēriAbstraktajā mākslā tiek izmantotas dažādas krāsu kombinācijas, kuras nezinātājs nevar saprast. Izrādās, ka te ir vispirms izgudrots algoritms, katrai krāsai piekārtots, piemēram, kāds noteikts priekšmets, priekšstats.
4.poligr. Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
5.mat., loģ. Pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.).
PiemēriPiekārtot definējamam jēdzienam ģints jēdzienu.
6.val. Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
Avoti: 6-2. sējums