Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! sar.
Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ!
Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Piemēri«Bet vai tādai vārgulei kā man tikai viena slimība? Ak tu tētīt, ko visu jau neesmu izbaudījusi!...»
- «Bet vai tādai vārgulei kā man tikai viena slimība? Ak tu tētīt, ko visu jau neesmu izbaudījusi!...»
- «Ak tētīt, man jaunībā redze bija kā vanagam, bet tagad būs briļļains dēls!»
- Tad viņi [viesi] iebrauca mājā. Nabaga vešerienei sirds nodrebēja. Kungs tētīt! Vai tādi bij tie Ķezberi!
- Pēc pāris stundām negaiss gan tā kā pierimst un mēs iznākam no vagona, taču - dievs un tētīt! - nelielā ielejā pie ciema izveidojušies divi prāvi ezeriņi..