Ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!)
Ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!)
Izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
Piemēri«Ak tu mīļo dieniņ, ko radi visa nebija saveduši, gan ēdienu, gan dzērienu, arī mūs visus izmieloja! ...»
- «Ak tu mīļo dieniņ, ko radi visa nebija saveduši, gan ēdienu, gan dzērienu, arī mūs visus izmieloja! ...»
- «Mīļā stundiņ, tev ir dēls, bet tu klusē kā zivs!» iesaucas Ivars, un šoreiz viņa pārsteigums ir tik liels, ka mans plecs izkļūst cauri sveikā.