Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mīļš
mīļš -ais; s. -a, -ā
mīļi apst.
1.Tāds, kas izraisa mīlestību (2), tāds, pret ko izjūt mīlestību (2). Tāds, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
PiemēriMīļi vecāki.
  • Mīļi vecāki.
  • Mīļš komponists.
  • Mīļa grāmata.
  • Mīļš suns.
  • ..Un mīļā dzimtene guļ manā priekšā Kā plaši izplatīta balta sega, Ar zilu jūras lentu apšūta..
  • Tēva acīs ir miers un kluss prieks. Tēvam nav cita darba, kas būtu mīļāks par siena pļaušanu.
  • Ar vismīļākajiem ciemiņiem tomēr tikai zināmu laiku silti un tīkami..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMīļš smaids.
  • Mīļš smaids.
  • Mīļi vārdi.
  • Zelmiņa aiziet līdz durvīm, apgriežas tajās, pamet vēl mīļu skatu uz gulētāju un iziet.
  • Vedekla mūs saņēma ļoti mīļi. Viņa mani pat nobučoja..
  • ..Antonija mīļi noskūpsta Birutai vaigu, viņa no sirds priecājas.
1.2.Saistīts ar mīlestību (2). Saistīts ar dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
PiemēriPaldies tev, māt, par tavām mīļām rokām..
  • Paldies tev, māt, par tavām mīļām rokām..
  • Viņa vaigs, tik mīļš un cildens - Saplēsts, sāpēs viebjas..
1.3.lietv. nozīmē: mīļais, -ā, v.; mīļā, -ās, s. Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
PiemēriVisu viņš redzēja Gaiši kā dienā, Kas viņa mīļajiem Dzīvē bij gaidāms..
  • Visu viņš redzēja Gaiši kā dienā, Kas viņa mīļajiem Dzīvē bij gaidāms..
  • ..Sirds sāp, kad [kara laikā] domāju par Latviju - Vai mani mīļie dzīvi vēl?
2.Tāds, kas izraisa mīlestību (1), tāds, pret ko izjūt mīlestību (1).
PiemēriMīļš dzīvesbiedrs.
  • Mīļš dzīvesbiedrs.
2.1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž mīlestību (1).
PiemēriInstinktīvi viņš nojauta, ka atgrūst Viju šajā brīdī laikam gan nedrīkst, bet tai pašā laikā, dziļi samulsis, viņš apzinājās, ka baidās un nevar būt mīļš pret viņu.
  • Instinktīvi viņš nojauta, ka atgrūst Viju šajā brīdī laikam gan nedrīkst, bet tai pašā laikā, dziļi samulsis, viņš apzinājās, ka baidās un nevar būt mīļš pret viņu.
2.2.lietv. nozīmē: mīļais, -ā, v.; mīļā, -ās, s. Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
PiemēriMarija: Gan jau viņas mīļais tai asaras no acīm noskūpstīs..
  • Marija: Gan jau viņas mīļais tai asaras no acīm noskūpstīs..
3.Tāds, kas ir (parasti pastāvīgi) patīkams, vēlams, vajadzīgs. Arī vērtīgs, nozīmīgs.
PiemēriMīļa rotas lieta.
  • Mīļa rotas lieta.
  • Mīļas atmiņas.
  • ..ļaudis sapulcējās ap trešo dēlu un lūdza, lai viņš spēlē savu vismīļāko dziesmu..
  • Vismīļāko, klusāko vietu pie jūras.. viņa ir nosaukusi par «Saulrietiem»..
  • «Stāvi, nekusties, ja tu esi cilvēks, ja tev tava dzīvība mīļa - es šaušu!»
4.ar not. galotni. Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
PiemēriMikus (pieceļas): Mīļo Krustiņ - Krustiņš (sīvi): Nemīļo manis, es esmu slikts cilvēks...
  • Mikus (pieceļas): Mīļo Krustiņ - Krustiņš (sīvi): Nemīļo manis, es esmu slikts cilvēks...
  • Mans dārgais bērns, mans mīļais, vienīgais, tu manas dzīves prieks, zieds skaistākais šai mūžā.
4.1.lietv. nozīmē: mīļais, -ā, v.; mīļā, -ās, s.
Piemēri«Kas tev, mīļā, nekait,» viņa teica, neslēpdama skaudību, jo tā viešņai varēja tikai glaimot.
  • «Kas tev, mīļā, nekait,» viņa teica, neslēpdama skaudību, jo tā viešņai varēja tikai glaimot.
Stabili vārdu savienojumiAk tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!). Ar mīļu prātu. Katru mīļu dienu (arī dieniņu).
Avoti: 5. sējums