Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mutisks
mutisks -ais; s. -a, -ā
mutiski apst.
1.Tāds, kas ir izteikts runas valodā.
PiemēriMutiska atbilde.
1.1.Tāds, kas ir izteikts runas valodā, bet nav fiksēts, apstiprināts rakstiski.
Piemēri«Ja finansisti uzbruks trestam, tur visu [vainu] novels uz mani. Bija taču tikai mutiskas norunas...»
Avoti: 5. sējums