mutuļot
mutuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
PiemēriVēja traukta sniega smelte nežēlīgi mutuļo tai [Kristīnei] apkārt, kā dzelkšņi cērtas sejā.
1.1.trans. Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
PiemēriViņš [Gunārs] uzmetās uz tilta margām, vēroja, kā, dūmus mutuļodama, ripo lokomotīve..
2.parasti 3. pers. Strauji plūst apļveidā. Spēcīgi viļņoties.
Piemēri..Kaspars [uz tilta] apstājās, lūkodamies tumšā un mutuļojošā atvarā.
3.parasti 3. pers. Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
PiemēriKungs paskatās - jā - met gan mutuļus. Bet to šis nemaz nejēdz, ka putra, no uguns nocelta, vienmēr kādu laiciņu mutuļo.
4.Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriNeizsakāms rūgtums viņā mutuļoja uz augšu.
4.1.Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
PiemēriTā [cilvēka] stabilitāte, kurai citi var uzticēties. Diezgan reta parādība mūsu mutuļojošajā šodienā, kad tā vien gribas mesties no vienas puses uz otru.
5.Drūzmēties, mudžēt. Būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
PiemēriPie [makšķernieka] kājām ūdenī bija tīkliņš, tajā mutuļoja sudrabainas zivis.
Avoti: 5. sējums