mutulis
mutulis -ļa, v.
1.Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
PiemēriPavērtajās durvīs pretī cērtas silts garaiņu mutulis..
- Pavērtajās durvīs pretī cērtas silts garaiņu mutulis..
- Pededze mutuļiem vien met laukā baltu, baltu miglu..
- Autobuss aizrībēja garām, no izžuvušā ceļa saceļot vieglu putekļu mutuli..
- sal. Dagnija.. izņēma zilu, no mohēras dzijas adītu jaku - vieglu kā no cigaretes izpūstu dūmu mutuli..
1.1.pārn. Burzma.
PiemēriDeju laukumā, nopircis biļeti un apsveicinājies ar kārtības sargiem, viņš iejūk cilvēku mutulī.
- Deju laukumā, nopircis biļeti un apsveicinājies ar kārtības sargiem, viņš iejūk cilvēku mutulī.
2.Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē).
PiemēriBrāzmaina, mutuļu mutuļos sakulta straume šķīra Līvsalu no pārējās pasaules.
- Brāzmaina, mutuļu mutuļos sakulta straume šķīra Līvsalu no pārējās pasaules.
- sal. Viņš jau bija deju laukumā... Un ļaudis virmoja kā milzīga atvara mutuļi.
- pārn. Lieli, valgi [pureņu] ziedi, cits par citu svaigāki, veras mutuļiem. Smaržo, kvēlo, silda, piepilda, veldzē... Neviena salna nespēj apturēt šos saules palus.
3.Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
PiemēriStraujie notikumi viņu bija ierāvuši pašā dzīves mutulī, kur aktieris nevar vairs palikt tikai vēss vērotājs.
- Straujie notikumi viņu bija ierāvuši pašā dzīves mutulī, kur aktieris nevar vairs palikt tikai vēss vērotājs.
- ..tā jutības pakāpe pret otru cilvēku, kāda ir Laurai, šodienas mutulī dzīvojošam liekas neticama.
Avoti: 5. sējums