Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
burzma
burzma -as, s.; parasti vsk.
Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa. Drūzma, jūklis.
PiemēriTirgus burzma.
  • Tirgus burzma.
  • Nokļūt burzmā.
  • ..ļaužu burzma viņus izšķīrusi..
  • Steigšus nāca pēdējie aizkavējušies viesi, [zālē] sacēlās neliela burzma, kamēr vietu ierādītajās atrada viņu krēslus..
  • ..mani draugi ātri vien pazūd dejotāju burzmā.
  • pārn. ..viņš arvien gatavs mesties notikumu burzmā - lai palīdzētu, iepriecinātu.
Avoti: 2. sējums