burzma
burzma -as, s.; parasti vsk.
Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa. Drūzma, jūklis.
PiemēriTirgus burzma.
- Tirgus burzma.
- Nokļūt burzmā.
- ..ļaužu burzma viņus izšķīrusi..
- Steigšus nāca pēdējie aizkavējušies viesi, [zālē] sacēlās neliela burzma, kamēr vietu ierādītajās atrada viņu krēslus..
- ..mani draugi ātri vien pazūd dejotāju burzmā.
- pārn. ..viņš arvien gatavs mesties notikumu burzmā - lai palīdzētu, iepriecinātu.
Avoti: 2. sējums