burzguļot
burzguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
PiemēriVēl saule ostās deg pret rietumiem, Šļāc ūdeņi, šalts burzguļo zem kuģiem..
Avoti: 2. sējums