Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
burvīgums
burvīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Burvība (2).
PiemēriPasakainā iluminācija lieliski harmonēja ar siltā vasaras vakara burvīgumu.
Avoti: 2. sējums