burvīgums
burvīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Burvība (2).
PiemēriPasakainā iluminācija lieliski harmonēja ar siltā vasaras vakara burvīgumu.
- Pasakainā iluminācija lieliski harmonēja ar siltā vasaras vakara burvīgumu.
- Apdāvinātā aktrise uz skatuves atklāja nēģeru tautas dziesmu un deju neatdarināmo burvīgumu, optimismu un dzīves prieku.
Avoti: 2. sējums