burvīgs
burvīgs -ais; s. -a, -ā
burvīgi apst.
1.Tāds, kas valdzina, patīk. Ļoti skaists, jauks.
PiemēriBurvīgas skaņas.
1.1.sar. Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības. Apburošs.
Piemēri«Marij, skaties, cik Ieva burvīga!» es čukstēju.
Avoti: 2. sējums