burtot
burtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
Piemēri..[meitenīte] burtoja: «K-a - ka... ķ-i-s - ķis. ..»
2.Lēni, ar grūtībām lasīt.
PiemēriArī Pakalns tikko bija saņēmis apkārtrakstu un, uzlicis brilles, patlaban to burtoja.
Avoti: 2. sējums