burvība
burvība -as, s.
1.Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
PiemēriŠim gredzenam ir burvība. Kam viņš ir, tas var pārvērsties, par ko viņam tīk.
1.1.pārn. Neparasta, dīvaina, neizprotama parādība.
Piemēri«Dienā tas [zieds] kļūst sarkans, vakarā aizveras, lai no rīta atplauktu balts. Tā taču ir neparasta pārvērtība! Tā ir burvība!» sauca Ieva.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neparasts skaistums. Arī valdzinājums.
PiemēriCeļš it kā veda tieši ezerā, pār kuru mēness bija uzcēlis sudrabā zibošu tiltu.. Nakts burvību pastiprināja lakstīgalu koris..
Avoti: 2. sējums