Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
burtstabiņš
burtstabiņš -a, v.
Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
PiemēriĶīniešu kalējam Bi Šenam, kas dzīvoja 11. gadsimtā, ienāca prātā lieliska ideja: visa iespiedforma nav jāiegriež vienā plāksnē, bet to var salikt no atsevišķiem burtiem, no maziem klucīšiem, ko tagad saucam par burtstabiņiem jeb literām.
Avoti: 2. sējums