Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
burzīties
burzīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
Kļūt negludam (parasti par audumu).
PiemēriPelēkās, pilsētās kleitas drāna, lai kā sasēdēta, neburzījās ne drusku.
Avoti: 2. sējums