Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
burzmains
burzmains -ais; s. -a, -ā
burzmaini apst.; pareti
Tāds, kur ir burzma (piemēram, par ielām, laukumiem, telpām).
PiemēriMarijas iela bija burzmaina un pārpilna ar mašīnām..
Avoti: 2. sējums