Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
busole
busole -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Instruments ar magnēta adatu virziena noteikšanai horizontālā plāksnē.
PiemēriVisu [pionieru] ievērību izpelnījās īsta busole ar fosforizētu magnēta adatiņu.
Avoti: 2. sējums