Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
retorisks
retorisks -ais; s. -a, -ā
retoriski apst.
1.Saistīts ar retoriku (1), tai raksturīgs.
PiemēriRetorisks vērojums.
2.Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs.
PiemēriRetoriski paņēmieni.
3.literat., val. Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai. Tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes.
PiemēriRetoriska uzruna.
4.Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs. Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
PiemēriRetoriska frāžainība.
Avoti: 6-2. sējums