kā1
kā apst.
1.jautājuma teikumos Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
Piemēri«Bet kā tad viņš ziemā brauc, kad ūdens aizsalst? Ragutiņām?»
- «Bet kā tad viņš ziemā brauc, kad ūdens aizsalst? Ragutiņām?»
- Manas rokas sarepušas, Rācenīšus ravēdamas, Kā es saules dēlam vaigu Tādām rokām noglaudīšu?
1.1.Norāda uz darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
PiemēriKā klājas?
- Kā klājas?
- Kā ar veselību?
- «Kā jūs dzīvosiet bez manis?»
- «Bet, ja nu Līziņa sēdētu galda galā, līgavas vietā, kā tad tas izskatītos?» Annele domā.
- «Kā tev tur patika?» Zigis pie vārtiem jautāja draugam. «Nekas!» Ēvalds pasmaidīja.
- «Nu kā?» Spricis tēvišķi apjautājas. «Vareni!» Lipsts nopūšas. «Tādas desiņas māgai pat drusku par labu.»
Stabili vārdu savienojumiNu kā?
- Nu kā? — Saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
1.2.Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
PiemēriBet tomēr viņa smalki jo smalki pazīst savu apkārtni, lai gan ne reizi to nav redzējusi. Un kā lai arī nepazītu?
- Bet tomēr viņa smalki jo smalki pazīst savu apkārtni, lai gan ne reizi to nav redzējusi. Un kā lai arī nepazītu?
- «Kā tam šoferim nav bail [sniega vētrā stepē]?» Rita iejautājās. «Cilvēks šeit pierod pie visa,» Georgs teica.
- «Parasti vai neparasti, bet kā jums tādā jaukā vakarā patīk runāt par miroņiem?»
2.parasti izsaukuma teikumos Norāda uz darbības veikšanas veidu, paņēmieniem, apstākļiem, kas izraisa emocionālu stāvokli.
PiemēriBūdams bezgala principiāls, Jaroslavskis vienmēr aizrādīja uz kļūdām.. Taču kā viņš to darīja! Nekad nepaceļot balsi, neuzkliedzot, neaizvainojot ar indīgām piezīmēm..
- Būdams bezgala principiāls, Jaroslavskis vienmēr aizrādīja uz kļūdām.. Taču kā viņš to darīja! Nekad nepaceļot balsi, neuzkliedzot, neaizvainojot ar indīgām piezīmēm..
2.1.Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti. Cik ļoti.
Piemēri..ak, kā Mājai atriebās pašas nesavaldība un bargums!
- ..ak, kā Mājai atriebās pašas nesavaldība un bargums!
- Kā viņš mirkli vēlāk pats nožēloja savas īdzīgās domas!
- Bet, kad māti kapu kalnā vada, Kā gan gribētos vēl labu darīt...
3.parasti izsaukuma teikumos vai retoriskajos jautājuma teikumos Norāda uz kā (parasti ar darbības veikšanas veidu, paņēmienu saistītu) noliegumu, neiespējamību.
Piemēri«Kā lai jums atsaku? Jūs esat mans glābējs.»
- «Kā lai jums atsaku? Jūs esat mans glābējs.»
- «Mugura atkal sāp? Nu kā tad nesāpēs, kad tīšu prātu bendē kopā.»
- Nauda slēpa sevi skaistas lietas. Kā gan tās varēja nepatikt?
4.savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu «-dams» un «lai» vai savienojumā ar divdabi ar izskaņu «-dams» Norāda uz darbības veikšanas, procesa norises veida, stāvokļa pazīmes pieļāvumu.
PiemēriLai iet kā iedams.
- Lai iet kā iedams.
- Lai brauc kā braukdams.
- No ilgas sēdēšanas viņai bij nošļukuši lakati. Tēvs pakāpās uz vezuma un sasēja kā mācēdams.
- Līdaku Gerda savu iebūvieti aizstiepusi pie durvīm, kaunināja kā prazdama.
5.Norāda uz tiešu saistību ar kādu laikposmu, momentu.
PiemēriAcis žilba spožajā vasaras saulē, un uz puisēna kailajiem, iedegušajiem pleciem lija svelme. Tāda pati, kāda izstaroja no plīts, pie kuras viņš nupat kā bija stāvējis, vārīdams sivēniem ēdienu.
- Acis žilba spožajā vasaras saulē, un uz puisēna kailajiem, iedegušajiem pleciem lija svelme. Tāda pati, kāda izstaroja no plīts, pie kuras viņš nupat kā bija stāvējis, vārīdams sivēniem ēdienu.
- ..sivēns.. vispirms labi apošņāja, vai piens silē pietiekami silts, tikko kā no slaucenes liets.
5.1.Norāda uz pausto saturu, uzskaitījumu.
Piemēri«Bet vai jūs, Anniņ, varat iedomāties, kāpēc es viņu atcerējos? Nevarat? Tāpēc, ka viņš toreiz nepateica paldies, bet pakampa naudu saujā.. Lūk, kā tas notika!»
- «Bet vai jūs, Anniņ, varat iedomāties, kāpēc es viņu atcerējos? Nevarat? Tāpēc, ka viņš toreiz nepateica paldies, bet pakampa naudu saujā.. Lūk, kā tas notika!»
6.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
PiemēriTaisni neticami, kā Osiene paglabājusi savu jauno skaisto balsi..
- Taisni neticami, kā Osiene paglabājusi savu jauno skaisto balsi..
- ..vīra cilvēkiem vispirms jāapspriežas, jāizpētī un jāapsver, kā tas viss būs.
- Jāsajūt, kā jūras lielums visu mazo nīdē, atdod dzelmei dzīves mieles, pašai nāvei spītē.
6.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
PiemēriTas [atteikties dejot] jau nebūtu nekas, ka viņa tā pateiktu, bet tas, kā viņa teica, skanēja tik vēsi..
- Tas [atteikties dejot] jau nebūtu nekas, ka viņa tā pateiktu, bet tas, kā viņa teica, skanēja tik vēsi..
7.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
PiemēriAtkalredzēšanās ar Zentu tomēr neiznāca tāda, kā Mirdza bija iztēlojusies.
- Atkalredzēšanās ar Zentu tomēr neiznāca tāda, kā Mirdza bija iztēlojusies.
- Tā arī bija, kā teica vecais Lābrāns, precības atbraucis. Māja izskatījās jauna..
8.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
PiemēriŽēl, ka neatceros vairs īstos un stipros vārdus, kā mīlestību atpakaļ burt..
- Žēl, ka neatceros vairs īstos un stipros vārdus, kā mīlestību atpakaļ burt..
8.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
PiemēriViņiem likās, ka itāliešu.. valsts attīstās ne tādā virzienā, kā tas būtu vajadzīgs un kā to vēlējās Garibaldijs.
- Viņiem likās, ka itāliešu.. valsts attīstās ne tādā virzienā, kā tas būtu vajadzīgs un kā to vēlējās Garibaldijs.
9.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
Piemēri..viņam patika noskatīties, kā citi dejo.
- ..viņam patika noskatīties, kā citi dejo.
- Kā Kārlēns pavadīja pirmo ziemu, nezinu, jo neredzēju viņu visu ziemu.
- ..Vēl man patīk mosties un redzēt, Kā pie debesīm saule mirdz, Kā pa zemi cilvēki staigā,.. Kā sev atvēlētajā laikā Viņi atrast viens otru zin...
9.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
PiemēriSirds piemin to, kā aiziet gads pēc gada, Un jaunību jau vīru briedums mij.
- Sirds piemin to, kā aiziet gads pēc gada, Un jaunību jau vīru briedums mij.
- ..komjaunatnes pirmorganizācijā daudz kas atkarīgs no tā, kā komjaunieši cits citu pazīst un kā sekretārs pazīst katru komjaunieti.
- Ar Brīviņu Lauru vispār viegli runāt, viņa nemeklēja nekur aplinku un nedomāja citu, kā teica.
10.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
Piemēri..Ceturtās fabrikas slava drīz vien izgāja pa visu pilsētu. Kā tik runā par nolaidību, piemin Ceturto fabriku..
- ..Ceturtās fabrikas slava drīz vien izgāja pa visu pilsētu. Kā tik runā par nolaidību, piemin Ceturto fabriku..
- ..vai vaļinieks prasa, kur saimnieks tos [labības] pūrus lai ņem! Kā rudens klāt, atnāk ar maisu, un ber tikai pilnu!
- Un, kā viņas ar vecmāmiņu iet, gadās uzreiz vēl trīs tādas bērzlapītes [meitenes]..
11.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
Piemēri..bija svētdiena. Gulke noskuvās un saģērbās, kā nākas, un gāja uz dievkalpošanu.
- ..bija svētdiena. Gulke noskuvās un saģērbās, kā nākas, un gāja uz dievkalpošanu.
- Palika vienīgi buldozerists, jo bija tieši pakļauts brigadierim un nevarēja darīt, kā gribēja.
- «Es strādāju, kā protu,» atcirta Laiviņš.
11.1.Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
Piemēri«Es varbūt nemāku pateikt tā, kā domāju.»
- «Es varbūt nemāku pateikt tā, kā domāju.»
12.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
Piemēri..Aija nebūt nav tik apdāvināta un gudra, kā tas man agrāk likās.
- ..Aija nebūt nav tik apdāvināta un gudra, kā tas man agrāk likās.
- Lakstiņš kapu kambara tornītī.. sāka zvanīt, sita tik dedzīgi, ka tas par rubli pienācās.
- ..Cilvēks mīl koku tik ļoti, kā draugu mīl draugs.
13.savienojumā «lai kā», «lai arī kā», «lai nu kā», «lai vai kā»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
PiemēriLai kā Made pūlējās un izvārīja labu labo putru, Andrejs jau iepriekš visu nopēla..
- Lai kā Made pūlējās un izvārīja labu labo putru, Andrejs jau iepriekš visu nopēla..
- Mēs visi būsim kopā, Lai kā mums kuram ies.
- «Lai vai kā,» viņa apņēmīgi pasvieda galvu uz augšu, «es tomēr runāšu.»
Stabili vārdu savienojumiDiezin (arī diez) kā, arī nezin (arī nez) kā. Kaut kā. Kā (nu) kurš. Kā citādi, arī citādi kā.
- Diezin (arī diez) kā, arī nezin (arī nez) kā — 1.sar. Nav zināms, kā.2. Sevišķi.
- Kaut kā — 1. Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši.2. Tā, kā ir iespējams, tā, kā var.3. Mazliet, zināmā mērā.
- Kā (nu) kurš — Saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
- Kā citādi, arī citādi kā — Citādā veidā, ne tā.
- Kā kuro reizi — Kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs, nepieciešams).
- Kā nebūt — sar. Kaut kā.
- Kā nekā — 1. Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši. Kaut kā.2. Tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.3. Mazliet, zināmā mērā. Kaut kā.4. Tomēr.
Avoti: 4. sējums