vai2
vai part.
1.Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
PiemēriVai tu dzirdi?
- Vai tu dzirdi?
- Vai drīz iesim prom?
- Vai uguns jau kuras?
- Vai dārzā nedziedāja strazds - cik spēdams?
- Nevis tiesāt, apsūdzēt un izsmiet, bet mīlēt. Vai mēs tam esam par vāju?
- «Tavs Jēcis, vai, mīļā, baltā?...» viešiņa [viešņa] lielākas skaidrības labad atkal ievaicājās.
- «Kad mums būs bērni,» mājās ejot, viņa teica, «arī viņi būs zvejnieki, Kaspar, vai ne?»
- «Tagad mums ir šautenes,» turpina [strēlnieks] Vilnis.., «nu vācietis redzēs velnu! Vai ne, puikas?»
Stabili vārdu savienojumiVai ne.
- Vai ne — Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
1.1.teikuma vai tā daļas sākumā un beigās
PiemēriBet vecais tikmēr uzmanīgi pētīja Egli. «Vai tad dilonis, vai?»
- Bet vecais tikmēr uzmanīgi pētīja Egli. «Vai tad dilonis, vai?»
- Sak - lai jau izaušojas [strazdi], lai! Gan nomedīšu kādu - Vai tas kāds noziegums, kauns, vai? Maz to še tādu!
2.Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
Piemēri«Kur tu biji? Kur tu mūžīgi ielien? Tēvam jāsitas vai nost, kamēr rokā sadabū.»
- «Kur tu biji? Kur tu mūžīgi ielien? Tēvam jāsitas vai nost, kamēr rokā sadabū.»
- ..tēvs mājās taču bieži vien sēž un noskatās, ka māte raujas darbā vai pušu...
- Sals, ka vai zaķim acis sprāgst no pieres.
2.1.teikuma vai tā daļas beigās Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
PiemēriBet kopš viņa mājas nelaimēm tā [kaimiņiene] kaut kā vairās, slīd garām vēsa, oficiāla un tur arī puiku pieklājīgā attālumā no viņa - it kā tas varētu aplipināties ar sērgu, vai.
- Bet kopš viņa mājas nelaimēm tā [kaimiņiene] kaut kā vairās, slīd garām vēsa, oficiāla un tur arī puiku pieklājīgā attālumā no viņa - it kā tas varētu aplipināties ar sērgu, vai.
- «Ja labi grib, to darbu var veikt parasts dežurants, brigadieris, vai.»
- Tēvs: Meitēnam par tām zāļu nastām vai kāds lakats no Rīgas būs jāatved, vai...
3.apst. nozīmē Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību. Arī gandrīz.
PiemēriTe bij vectēvam sapnis vai mūžību ilgs!
- Te bij vectēvam sapnis vai mūžību ilgs!
- ..vāze ar savām smagnējām proporcijām un reljefo līniju bagātīgo ornamentu faktiski paturējusi vai vienīgi dekoratīvo funkciju.
3.1.savienojumā ar «gandrīz», arī «turpat», «tepat» Pastiprina apstākļa vārda aptuvenuma nozīmi.
Piemēri..viņi gāja gandrīz vai taustīdamies, brīžam paklupdami pār vēja notriektajiem zariem.
- ..viņi gāja gandrīz vai taustīdamies, brīžam paklupdami pār vēja notriektajiem zariem.
- «Man arī uz to pusi,» Ojārs ātri saka.. «Man iznāk iet turpat vai garām.»
- Saritinās [Ilga], segu tepat vai līdz ausīm uzvilkusi.
4.lietv. nozīmē Jautājums.
PiemēriTrauksmainā steigā cits pēc cita nāca tik daudzi vai, ka Anna nevarēja ilgāk izturēt, viņa ievaidējās un vaidam līdzi izspruka.. brēciens: «Es nezināju! es nezināju!»
- Trauksmainā steigā cits pēc cita nāca tik daudzi vai, ka Anna nevarēja ilgāk izturēt, viņa ievaidējās un vaidam līdzi izspruka.. brēciens: «Es nezināju! es nezināju!»
Stabili vārdu savienojumiDiezin (arī diez) vai. Kaut vai. Kaut vai (tā). Lai tur (arī tad) vai kas!
- Diezin (arī diez) vai — sar. Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Kaut vai — Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- Kaut vai (tā) — Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
- Lai tur (arī tad) vai kas! — Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz — sar. Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Vai cik idioma — sar. Ļoti daudz, pārpilnam.
- Vai nu — Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- Vai nu ne — Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
Avoti: 8. sējums