Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jautājums
jautājums -a, v.
1.Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
PiemēriĪss jautājums.
  • Īss jautājums.
  • Skaidri formulēts jautājums.
  • Jautājums palicis bez atbildes.
  • ..viņš pārrāva Olgas runas pavedienu ar asu, noteiktu jautājumu: «Nu, bet kur tad Kārlēns un Mirdza?»
  • «Vai tad divi vien brauksim?» mēģinu izdibināt, bet pēc KLāvā sejas redzu, ka jautājums nevietā.
  • Brigadieris mazliet paeksaminēja, bet pēc pāris āķīgiem jautājumiem jau redz: cilvēks kaut ko zina gan.
  • Jautājuma zīme ir galvenā jautājuma modalitātes rādītāja rakstos. To lieto galvenokārt jautājuma teikuma beigās, bet dažreiz to var lietot arī aiz atsevišķiem vārdiem vai vārdu savienojumiem, lai parādītu to jautājuma raksturu.
  • Jērums atrodas audzinātāju un Ozolnieka jautājumu krustugunīs. Viņam prasa, lai atceras visos sīkumos, kur gājis, kas bijis blakus, kur atradies, kad dzirdējis Ieviņa kliedzienu?
Stabili vārdu savienojumiJautājuma teikums. Jautājuma zīme.
2.Problēma, temats (kas jārisina).
PiemēriAgrārais jautājums.
  • Agrārais jautājums.
  • Nacionālais jautājums.
  • Svarīgākos jautājumus, kas ir attiecīgo Tautas deputātu padomju pārziņā, izskata un izlemj padomju sesijās.
  • Pasaulē ir daudz jautājumu, par kuriem var strīdēties, tādu netrūkst arī mākslā..
  • Jautājums par pirmo Latvijas iedzīvotāju antropoloģisko tipu vēl visai neskaidrs.
2.1.Tas, kam tiek pievērsta uzmanība, tas, ko apspriež, kārto.
PiemēriJautājums par profesijas izvēli.
  • Jautājums par profesijas izvēli.
  • ..mūsu teātros visnopietnākais ir jautājums par jaunam oriģināllugām.
  • Direktors apsolīja nokārtot dzīvokļa jautājumu.
Stabili vārdu savienojumiAtklāts jautājums. Dienu (arī stundu, minūšu) jautājums.
Avoti: 4. sējums