Paplašinātā meklēšana
Meklējam vai.
Atrasts vārdos (387):
- vai:1
- vai:2
- vai:3
- vaids:1
- vaigs:1
- vaina:1
- vairs:1
- vaicāt:1
- vaidas:1
- vaidēt:1
- vainot:1
- vairāk:2
- vairāk:1
- vairīt:1
- vairot:1
- vaisla:1
- vaisls:1
- nevaid:1
- svaigs:1
- svaine:1
- tvaiks:1
- vaibsti:1
- vaiksti:1
- vainags:1
- vainība:1
- vainīgs:1
- vaiņags:1
- vairāk-:1
- vairāki:1
- vairatā:1
- vairība:1
- vairīgs:1
- vairogs:1
- vairogs:2
- vairums:1
- vaivads:1
- vaivars:1
- dīvains:1
- divairu:1
- rāvaine:1
- rāvains:1
- svaidīt:1
- svaigme:1
- svainis:1
- tvaicēt:1
- tvaikot:1
- zvaigāt:1
- vaibstīt:1
- vaidiens:1
- vaikstīt:1
- vaimanas:1
- vaimanāt:1
- vainagot:1
- vaiņagot:1
- vairodži:1
- vaislība:1
- vaislīgs:1
- apvaicāt:1
- apvainot:1
- atvaicāt:1
- atvainot:1
- atvairīt:1
- daivains:1
- darvains:1
- dīvainis:1
- galvains:1
- gravains:1
- ietvaice:1
- ievainot:1
- ievairot:1
- iztvaice:1
- izvaicāt:1
- izvaidēt:1
- izvairīt:1
- novaicāt:1
- novaidēt:1
- pavaicāt:1
- pavaidēt:1
- pavairāk:1
- pavairot:1
- plāvains:1
- plēvains:1
- plīvains:1
- pļavains:1
- purvaine:1
- purvains:1
- rievains:1
- savaidēt:1
- savainot:1
- savairot:1
- svaidīgs:1
- svaigums:1
- svainība:1
- tēvainis:1
- uzvaicāt:1
- velvains:1
- zvaigzne:1
- vaicājošs:1
- vaicājums:1
- vaidpilns:1
- vaigbārda:1
- vainīgums:1
- vairākums:1
- vairīgums:1
- vairīties:1
- vairojams:1
- vairoties:1
- vaislināt:1
- vaivadija:1
- vaivarājs:1
- vaivariņš:1
- aizvainot:1
- aizvairīt:1
- apvainots:1
- atvairīgs:1
- dīvainība:1
- dīvainums:1
- iesvaidīt:1
- ietvaicēt:1
- ievaislot:1
- izsvaidīt:1
- iztvaicēt:1
- iztvaikot:1
- izvairība:1
- izvairīgs:1
- nevainība:1
- nevainīgs:1
- notvaicēt:1
- notvaikot:1
- padīvains:1
- pārtvaice:1
- pārvaicāt:1
- pasvaidīt:1
- patvaicēt:1
- patvaikot:1
- pavairots:1
- pelavains:1
- sasvaidīt:1
- savaislot:1
- spalvains:1
- spilvains:1
- tvaikains:1
- tvaikonis:1
- tvaikvads:1
- visvairāk:1
- visvairāk:2
- zvaigžņup:1
- vaicājiens:1
- vaidelotis:1
- vaigubārda:1
- vaigukauli:1
- vaigusargi:1
- vainadziņš:1
- vainadzīte:1
- vainagkoks:1
- vainaglapa:1
- vainagzars:1
- vaininieks:1
- vaiņagkoks:1
- vairākkārt:1
- vairākreiz:1
- vairodzene:1
- vairodziņš:1
- vairogpuķe:1
- vairošanās:1
- vairumcena:1
- vaislīgums:1
- vaisloties:1
- bezvainība:1
- bezvainīgs:1
- izvaibstīt:1
- izvaimanāt:1
- līgavainis:1
- novaibstīt:1
- novaikstīt:1
- novaimanāt:1
- pārsvaidīt:1
- pārtvaicēt:1
- pavaibstīt:1
- pavaimanāt:1
- piesvaidīt:1
- pietvaikot:1
- purvainība:1
- purvainums:1
- rievainība:1
- rievainums:1
- savaibstīt:1
- savaikstīt:1
- savaimanāt:1
- svaidīgums:1
- svaidīties:1
- svaidzināt:1
- svaigsvars:1
- tvaicējums:1
- tvaicēties:1
- tvaikdalis:1
- tvaikkatls:1
- tvaikojums:1
- tvaikūdens:1
- tvaikveida:1
- zvaigznājs:1
- zvaigznīte:1
- zvaigžņots:1
- vaibstīties:1
- vaikstīties:1
- vainagdzega:1
- vainagojums:1
- vainagoties:1
- vainaguguns:1
- vainagveida:1
- vaiņagoties:1
- vairākbalsu:1
- vairākbērnu:1
- vairākdienu:1
- vairākkāršs:1
- vairākkārtu:1
- vairākklāju:1
- vairākkrāsu:1
- vairākposmu:1
- vairākrindu:1
- vairākslāņu:1
- vairākstāvu:1
- vairāktelpu:1
- vairākziedu:1
- vairogpurne:1
- vairogveida:1
- vairpumpuri:1
- vaislinieks:1
- apvaicāties:1
- apvainojums:1
- apvainotība:1
- apvainoties:1
- atvainoties:1
- atvairīties:1
- baltvaidzis:1
- bezgalvains:1
- bezzvaigžņu:1
- divgalvains:1
- ievaicāties:1
- ievaidēties:1
- ievainojums:1
- ievainotais:1
- ievairoties:1
- īsspalvains:1
- izvaicājums:1
- izvaicāties:1
- izvaidēties:1
- izvairīties:1
- līdzvainība:1
- līdzvainīgs:1
- lietuvainis:1
- mēnessvaigs:1
- neatvairāms:1
- nevainīgums:1
- nevainojams:1
- novaidēties:1
- pavairīties:1
- pavairojums:1
- pavairoties:1
- sārtvaidzis:1
- savainojums:1
- savainoties:1
- savairoties:1
- tumšvaidzis:1
- tvaicinieks:1
- tvaikmašīna:1
- ūdenstvaiks:1
- vadzvaigzne:1
- zvaigžņains:1
- vairākātrumu:1
- vairākistabu:1
- vairāklemešu:1
- vairākmēnešu:1
- vairāknedēļu:1
- vairāksējumu:1
- vairāksēriju:1
- vairākvalodu:1
- vairākvērtņu:1
- vairķermenis:1
- vairogaproce:1
- vairogvabole:1
- vairsīpoliņš:1
- aizvaidēties:1
- aizvainojums:1
- aizvainotība:1
- aizvainoties:1
- atsvaidzināt:1
- ceļazvaigzne:1
- garspalvains:1
- ievaisloties:1
- izsvaidīties:1
- iztvaicēties:1
- iztvaikojumi:1
- kinozvaigzne:1
- maiņzvaigzne:1
- melngalvains:1
- pamatvainags:1
- pasvaidīties:1
- patvaicēties:1
- pievairoties:1
- pirmzvaigzne:1
- plikgalvains:1
- savaisloties:1
- stāvzvaigzne:1
- trejgalvains:1
- trīsgalvains:1
- tumšgalvains:1
- tvaikveidīgs:1
- uzsvaidzināt:1
- zeltgalvains:1
- zvaigžņveida:1
- vainagbalodis:1
- vainagveidīgs:1
- vairākbalsība:1
- vairākbalsīgs:1
- vairākcēlienu:1
- vairākkārtējs:1
- vairākkārtīgs:1
- vairākkultūru:1
- vairākpakāpju:1
- vairākpartiju:1
- vairākreizējs:1
- vairākspuldžu:1
- vairākvietīgs:1
- vairogblaktis:1
- vairogveidīgs:1
- asteszvaigzne:1
- daudzgalvains:1
- deviņgalvains:1
- ievaimanāties:1
- izvaibstīties:1
- izvaimanāties:1
- kvazizvaigzne:1
- līdzvainīgums:1
- neatvairāmība:1
- nevainojamība:1
- novaibstīties:1
- novaikstīties:1
- novaimanāties:1
- pārtvaicēties:1
- pavaibstīties:1
- pievaisloties:1
- pirmszvaigžņu:1
- protozvaigzne:1
- sarkanvaidzis:1
- savaibstīties:1
- savaikstīties:1
- starpzvaigžņu:1
- superzvaigzne:1
- tvaikstrūklas:1
- vakarzvaigzne:1
- zemeszvaigzne:1
- zvaigžņainums:1
- zvaigžņmatiņš:1
- vainagartērija:1
- vairākdzīvokļu:1
- vairākkrāsains:1
- vairāksolīšana:1
- vairākvalodība:1
- vairoggredzens:1
- bezzvaigžņains:1
- dubultzvaigzne:1
- pundurzvaigzne:1
- sarkangalvains:1
- zvaigžņveidīgs:1
- vairākbalsīgums:1
- vairākumtautība:1
- vairogskrimslis:1
- vairumtirgotājs:1
- atsvaidzināties:1
- rentgenzvaigzne:1
- sarkanspalvains:1
- šķirtvainaglapu:1
- tūkstošgalvains:1
- uzsvaidzināties:1
- vainaguzgrieznis:1
- vairākkrāsainība:1
- vairogdziedzeris:1
- dzimumvairošanās:1
- pamatvaisliniece:1
- šķirtvainaglapji:1
- tvaikcaurlaidība:1
- tvaikcaurlaidīgs:1
- tandēmtvaikmašīna:1
- vairumtirdzniecība:1
- tvaiknecaurlaidība:1
- tvaiknecaurlaidīgs:1
Atrasts vārdu savienojumos (183):
- (Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt)
- (Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt)
- (Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst)
- (Cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi
- (Cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi
- (Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (Tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras
- (Tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras
- (Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles)
- (Vai) (iz)kūst uz mēles (arī mutē)
- (Vai) izkūst uz mēles (arī mutē)
- (Vai) kūst uz mēles (arī mutē)
- (Vai) mēli nokost
- (Vai) plīst no (arī aiz) skaudības
- (Vai) plīst no (arī aiz) skaudības
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības
- (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības
- (Vai) tu re
- (Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu
- (Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu
- (Visas) iekšas rauj (vai) laukā (arī ārā)
- Acis (vai) izsprāgst (arī sprāgst, lec, kāpj) no pieres (retāk dobuļiem) ārā (arī laukā)
- Acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā)
- Acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā)
- Agri vai vēlu
- Agri vai vēlu
- Ak vai!
- Ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā)
- Ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī)
- Ar pieri (arī galvu) mūri (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī)
- Ausis plīst (vai) pušu
- Ausis plīst (vai) pušu
- Celt (vai) (septītajās) debesīs
- Celt (vai) (septītajās) debesīs
- Celt (vai) septītajās debesīs
- Cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi
- Cīņa uz dzīvību vai (arī uz) nāvi
- Cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi
- Diez vai
- Diezin (arī diez) vai
- Diezin vai
- Dot - vai acs, vai galva
- Dot (arī sist) vai acs, vai galva
- Dot vai acs, vai galva
- Dur vai acis ārā
- Dur vai acis ārā
- Dur vai acis laukā (arī ārā)
- Dziedi vai raudi
- Dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi
- Dzīvības (vai nāves) jautājums
- Dzīvības un (arī vai) nāves jautājums
- Dzīvības un nāves jautājums, arī dzīvības (vai nāves) jautājums
- Esi (arī esiet) tik laipns (arī laipni), arī vai (kāds) nebūtu tik laipns
- Galds (vai) lūst
- Gals (vai) klāt
- Galva plīst (vai) pušu
- Galva plīst (vai) pušu
- Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst
- Gatavs (vai) no ādas izlīst
- Izraut kaut (vai) no elles
- Izraut kaut vai no elles, arī raut vai no elles laukā (arī ārā)
- Ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt
- Kā traks, arī pēc traka, arī ka vai traks
- Ka vai galam gals apv
- Kārties (vai) nost
- Kaut kas traks, arī vai traks
- Kaut vai
- Kaut vai (tā)
- Kaut vai (tā)
- Kost (vai) mēlē
- Kost (vai) mēlē, arī (vai) mēli nokost
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost)
- Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost)
- Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā)
- Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā)
- Kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā)
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost)
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās)
- Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost)
- Lai tad (arī tur) vai kas!
- Lai tur (arī tad) vai kas!
- Lai tur (arī tad) vai kas!
- Lai tur (arī tad) vai kas!
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas
- Lielākā vai mazākā mērā
- Lielākā vai mazākā mērā
- Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā)
- Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā)
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst
- Mēle (vai) kūst
- Mēle (vai) kūst
- Mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī)
- Nez vai, arī nez vai maz
- Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz
- Nezin vai maz
- No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt
- No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt
- No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē ielīst
- No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- No kauna (vai) zemē ielīst
- Nu, (vai) zini
- Nu, vai zinies
- Plēst (vai) ausis (pušu)
- Plēst (vai) ausis pušu
- Plēst (vai) galvu pušu
- Plēst (vai) galvu pušu
- Plēst (vai) sirdi pušu
- Plēst (vai) sirdi pušu
- Plēst (vai) sirdi pušu
- Plīst (vai) pušu
- Plīst (vai) pušu
- Pūst (vai) dvēseli laukā
- Rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā)
- Raut vai no elles laukā (arī ārā)
- Raut vai no elles laukā (arī ārā)
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- Šā vai tā, retāk tā vai šā
- Šāds vai tāds
- Šāds vai tāds
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- Seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu)
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu)
- Sirds (vai) kūst
- Sirds (vai) kūst
- Sirds (vai) pamirst
- Sirds (vai) pamirst (arī stājas)
- Sirds (vai) plīst pušu
- Sirds (vai) stājas (arī pamirst)
- Sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu)
- Sirds kāpj (tīri vai) pa kaklu (biežāk pa muti) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā)
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) laukā (arī ārā)
- Sirds kāpj tīri vai pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā)
- Šis vai tas
- Sist (arī dot) vai acs vai galva
- Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- Sisties (vai) nost
- Sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas
- Sit (vai) nost
- Skatīties, ka vai acis izkrīt
- Skatīties, ka vai acis izkrīt
- Smejas (vai) līks palikdams
- Smejas (vai) līks palikdams
- Smejas (vai) līks palikdams
- Smejies vai raudi
- Šurp vai turp
- Šurp vai turp
- Tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā
- Tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu
- Tēs (retāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu
- Tici vai netici, arī ticiet vai neticiet
- Tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā)
- Uz priekšu vai atpakaļ
- Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)!
- Vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs
- Vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs?
- Vai (tu) redzējies!
- Vai cik
- Vai cik
- Vai dieviņ! arī Ak (tu) dieviņ (arī dievs)!
- Vai manu vai!
- Vai manu, vai!
- Vai nav kauna?
- Vai ne
- Vai nu
- Vai nu ne
- Vai nu ne
- Vai tam!
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts!
- Vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- (No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- (Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- (No)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
- Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
- (Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš. Pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad pāriet uz citu nomas vai darba vietu.
- Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- Acs baltums Acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- Acs baltums Acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
- sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs. Ārzemju.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai). Rāvējslēdzējs.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
- slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
- aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- sapogāt Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas).
- maksts Aizsargapvaiks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Ķerties pie goda Aizskart, aizvainot.
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- Vest lietu (arī prāvu) Aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās.
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums. Apziņa, ka ir aizvainots. Aizvainojums.
- pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- apkarot Aktīvi vērsties (pret nevēlamiem vai naidīgiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
- Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- Sasprindzināt spēkus Aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus.
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
- ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- narcise Amariļļu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
- Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā. Kars.
- dubultkvartets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti). Oktets.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- noenkuroties Ap mesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku. Iekārtoties.
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
- kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
- mikseris Aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem.
- reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai. Telegrāfa aparāts.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
- projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus. Projekcijas aparāts.
- pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
- Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
- apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu).
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- svečturis Apgaismošanas ierīce, kurs iestiprina sveces vai sveci.
- apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu).
- apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
- apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
- saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita).
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
- sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
- Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
- apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
- centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
- apsūtīt Aplaist (apkārt). Aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
- izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
- vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
- pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā. Arī aploks.
- izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
- pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
- pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
- papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- apskraidīt Apmeklēt (daudzus vai visus).
- apskriet Apmeklēt (daudzus vai visus).
- apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
- sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- aplobīt Apmizot (visapkārt vai vairākās vietās).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
- ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
- apmalot Apņemt ar līnija, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
- iežogot Apņemt no vairākām vai visām pusēm (kādu vietu).
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši).
- nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
- saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
- latot Apsist ar latām vai kārtīm.
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- Kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
- Kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
- barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
- kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals.
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu).
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu). Notvaikot.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīvesvieta. Zaņķis.
- klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija.
- apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
- sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
- braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
- apvainotība Apvainojums (2).
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- Lēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
- Uzlēkt uz auguma Apvainot, arī darīt pāri.
- Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties; arī saskaisties.
- Sacelt seksti (arī spuras) Apvainoties; arī saskaisties.
- Sacelt spuras (arī seksti) Apvainoties. Arī saskaisties.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
- forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai). Figūra.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- miksēt Apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
- kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- (Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
- Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
- pikets Apzīmēts trases punkts (plānā vai teritorijā).
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- fenomens Apziņas parādība. Apziņas subjektīvais saturs.
- pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
- sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
- nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot (3).
- sabalsot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot.
- atskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu. _imperf._ Badīt pretim.
- gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
- ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
- daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām. Tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
- daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
- aizsargāt Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
- Ārējā runa Ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
- gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
- ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
- fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
- fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
- glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
- Rausties augšā Ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa vai darba rīka).
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
- rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
- tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- melisms Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju. Melisms.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- griezt Ar ko asu radīt (ievainojumu, brūci).
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
- atlabināt Ar laipnību panākt, ka vairs nedusmojas.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
- apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
- pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko).
- Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
- Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
- plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
- Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
- Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- Spēlēt bumbu Ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur). Virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
- manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
- jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
- vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
- acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
- pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
- čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
- pārspert Ar spērienu ievainot.
- iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- Zīļu vainags Ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- Zīļu vainags Ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
- zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
- aizšaut Ar šāviņu ievainot.
- ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
- kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
- piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- daudzmotoru Ar trim vai vairākiem motoriem.
- iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- daudzfāzu Ar vairākām fāzēm.
- daudzpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
- vairākpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
- vairākrindu Ar vairākām rindām. Tāds, kas veido vairākas rindas.
- vairākvērtņu Ar vairākām vērtnēm.
- vairākklāju Ar vairākiem klājiem (par kuģi).
- daudzlemešu Ar vairākiem lemešiem.
- vairākposmu Ar vairākiem posmiem.
- vairākstāvu Ar vairākiem stāviem.
- daudzstobru Ar vairākiem stobriem (par šaujamieroci).
- vairākziedu Ar vairākiem ziediem.
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu (par augiem).
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt. Arī izjaukt.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
- izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai. Arī piemineklis.
- liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
- saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
- brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
- arodskolēns Arodskolas audzēknis vai audzēkne.
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
- saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Uzart.
- frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
- piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
- Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- Vadāmais šāviņš Artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala.
- ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
- griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai).
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
- cirtiens Asa, skarba atbilde (reaģējot uz aizvainojumu).
- skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
- Ārējā asiņošana Asins izplūšana no ārēļām brūcēm, ievainojumiem.
- Iekšējā asiņošana Asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
- embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
- hematoma Asinsizplūdums organisma dobumos vai audos.
- notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
- išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
- usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
- raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
- Nepilnā vidusskola Astoņgadīgā vai septiņgadīgā skola.
- Nepilnā vidusskola Astoņgadīgā vai septiņgadīgā skola.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
- kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- Taisnīgs karš Atbrīvošanas vai aizstāvēšanās karš.
- Taisnīgs karš Atbrīvošanās vai aizstāvēšanās karš.
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
- atpogāt Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu)
- nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
- Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli. Atjēgties, atgūties.
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
- recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt. Negribīgi grauzt.
- bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
- vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
- iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā).
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt.
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
- apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- (Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
- apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
- rabats Atlaide no visas par preci maksājamās naudas summas (atlaidi parasti piešķir, ja pieci pērk vairumā, maksā skaidrā naudā).
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
- Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
- Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.). Atloks.
- aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
- aplupt Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī. Pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
- nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
- radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
- Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
- Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā. Atsvaidzināties.
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība.
- parādīt Atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma).
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs). Ierobežot (1), iekļaut (1).
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
- peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
- Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
- apcirsties Ātri apvainoties. Iespītēties. Iecirsties.
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
- Pārskriet (kam) pāri Ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
- Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārlaist acis Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārlaist skatienu (arī acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pamest acis Ātri vai pavirši paskatīties.
- pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nonāvējot vai ievainojot apvainotāju.
- aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
- aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
- Bēgošs skatiens Ātrs, arī izvairīgs skatiens.
- štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
- atplīvurot Atsegt (ko), noņemot plīvuru vai aizsegu.
- balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
- komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
- pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
- Kalambūriskā atskaņa Atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu).
- bulta Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
- aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus. Attaisnoties.
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
- oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
- augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- Likt nost amatu (arī pilnvaras) Atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
- aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
- pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē - islama reliģisks vai heraldisks simbols.
- pirmmets Attēls, pēc kura (ko) veido vai kuru reproducē.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam vai tā daļām).
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
- atvairīgs Atturīgs, noraidošs. Izvairīgs.
- atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
- aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
- atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
- aiztrenkt Atvairīt (domas).
- Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
- atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
- atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
- atgaiņāties Atvairīt (uzbrucēju).
- apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
- atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
- atsargāt Atvairot, atvirzot (ko), nosargāt, pasargāt (no tā).
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
- attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.). Vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
- apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā.
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu. Atcelt.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
- Dot priekšroku Atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
- homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
- skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
- Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
- ataudzēt Audzēt, arī ieaudzēt vai izaudzēt no jauna (to, kas jau kādreiz bijis).
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
- vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
- šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
- zvaigžņmatiņš Auga lapu starains vai zarains matiņš.
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
- ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
- stīga Auga vasa ar gariem gulošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas.
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām.
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- sāļbēgļi Augi, kas neaug vai vāji aug ar sāļiem bagātā vidē.
- ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
- ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un kas, parasti, zied krāšņiem ziediem.
- paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
- Eļļas augi Augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedkopām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kura aug tikai vai lielākoties ābeles.
- ābele Augļu koks ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem.
- granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
- sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
- sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
- sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
- sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus.
- sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Paaugt (1).
- griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
- ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
- dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja). Vīteņaugs.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
- potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus. Hibrīds.
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
- augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- tīrelis Augstais purvs. Klaja, purvaina teritorija.
- diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
- amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis. Vēlēta muižniecības amatpersona.
- Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
- Galotnes pumpurs Augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
- tricepss Augšdelma trīsgalvainais muskulis.
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
- kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- hidroponika Augu audzēšana barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos.
- puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
- karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
- prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
- orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
- lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
- zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
- kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
- bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
- olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
- rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
- vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
- vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
- verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
- naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
- vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
- palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
- rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
- sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
- ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
- santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
- ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
- panātre Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
- oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
- čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
- magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
- ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
- raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
- oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola).
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
- laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
- apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
- radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
- oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
- oforts Badā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt. Badot ievainot.
- pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt. Badot ievainot.
- sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
- maiss Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
- Bilžu grāmata Bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
- rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
- izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
- polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
- Nedrīkstēt ne elpot Baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
- dairīgs Bailīgs, bikls, izvairīgs.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
- pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
- spināts Balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegareni lancetiskām vai olveida lapām.
- biete Balandu dzimtas viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi.
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas. Attiecīgā baložu šķirne.
- vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis.
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
- izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
- rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm.
- dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūkām).
- leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu. Tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
- Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
- talks Balts vai iezaļgans, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Jūras putas.
- Jūras putas Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Sepiolīts.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
- bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- baronese Barona sieva vai meita.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
- distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos). Novājējums.
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
- spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
- iedobe Bedrīte (vaigos, zodā).
- iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā).
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
- pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā.
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
- bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
- trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
- baltalksnis Bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
- noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonejot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
- bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām). Neapauts, kails.
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
- Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- bass Bez zeķēm vai autiem (par kājām).
- Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
- Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- konīdijas Bezdzimuma vairošanās sporas (sēnēm).
- pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- rinda Bezgalīga skaitļu vai funkciju summa.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
- Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
- anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- formalīns Bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku.
- Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
- Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
- vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- bezzvaigžņu Bezzvaigžņains.
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
- džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
- ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
- draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
- atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
- Pusgarās bikses Bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
- kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
- dzīve Bioloģiska (augu vai to daļu) eksistence.
- dzīve Bioloģiska (cilvēku vai dzīvnieku) eksistence.
- oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
- hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
- dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
- vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
- Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
- sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
- vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
- daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
- kaimiņš Blakus vai tuva māja, blakus vai tuvs dzīvoklis.
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
- diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām.
- ragakmens Blīvs Iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
- tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums.
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- neglītums Bojājums, vaina.
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj.
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
- Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš.
- Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
- kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā.).
- buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
- atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
- jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens (2).
- Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
- sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
- pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- bērs Brūns (par zirgu vai zirga apmatojumu).
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Kara darbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- Kara darbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus. Karadarbība.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
- bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
- pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu. Buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
- atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
- Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- ledusjahta Buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu.
- Ledus jahta Buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu. Ledusjahta.
- Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
- plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
- elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
- reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
- ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
- ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
- izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
- atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
- līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
- salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
- Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai domās, arī atmiņās).
- Skanēt ausīs Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- (Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
- sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
- zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- pelēt Būt lādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
- apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
- trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
- viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- (Tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
- slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
- zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
- korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
- valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
- izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
- dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
- dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
- izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
- atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
- atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
- Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- Mest pirmo akmeni Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
- ziedēt Būt sārtam (par vaigiem, seju).
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
- sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
- slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
- rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
- sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
- tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
- Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- Būt pie vainas Būt vainīgam.
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
- pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
- panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
- kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
- kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
- Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
- dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem).
- dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
- iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
- fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
- radiocehs Cehs, kurā izgatavo radioaparātus vai to daļas.
- tītava Celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā.
- rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- Saimniecības ēka Celtne, ko izmanto saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām.
- ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām. Atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
- katlumāja Celtne, kur atrodas tvaika katli vai katls.
- rātsnams Celtne, kurā darbojas (vai ir darbojusies) rāte.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
- celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss. Arī ēka.
- konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- ceļmala Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
- stakle Ceļa sazarojums vai krustojums.
- vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno.. lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
- orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
- nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādi.
- kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu). Gaiņāt (3).
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
- Vēdināt galvu (arī smadzenes) Censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem).
- laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
- iecirpt Cērpot radīt ievainojumu.
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
- sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
- robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
- zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma, ko pievieno personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā.
- Ērkšķu kronis Ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- iesprostot Cieši iekļaut no vairākām vai visām pusēm.
- iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
- hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
- pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
- saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Saritināties (arī savilkties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Savilkties (arī saritināties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
- nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
- guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- kasiterīts Ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls. Arī alvas rūda.
- akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
- izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
- pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
- spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
- cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
- čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
- boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
- sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
- pašattīstība Cilvēka galīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
- akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Arī akts.
- darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums. Vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
- maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
- Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- gurns Cilvēka vai dzīvnieka kājas augšdaļa.
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
- gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
- stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
- slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
- Somatiskās šūnas Cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
- mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
- mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
- Vārda brāļi Cilvēki, kam ir vienāds vaids.
- apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem (feodālismā vai kapitālismā).
- deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
- melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
- melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
- sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
- drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
- zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
- ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
- uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas. Uzmāka.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
- Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
- solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
- rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- puscilvēks Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
- vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt un vairāk gadu.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
- nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
- apakšnomnieks Cilvēks, kam objekta nomātājs iznomājis šo objekta vai tā daļu.
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
- plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
- pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
- biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
- Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
- Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
- māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
- apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
- nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
- kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
- peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
- atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- bēglis Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
- bēgulis Cilvēks, kas bēguļo. Cilvēks, kas vairās (no kā).
- absolvents Cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
- ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
- reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
- ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām. Arī kājāmgājējs.
- ceļinieks Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
- aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
- purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
- ārnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārnovadā.
- ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
- laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
- emigrants Cilvēks, kas emigrē vai ir emigrējis.
- ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
- kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
- rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
- vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- izceļotājs Cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
- pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
- dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
- Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
- Miera cilvēks Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
- mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
- Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
- advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
- lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
- vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
- bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
- mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
- svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
- diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
- apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
- pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
- pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
- diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
- notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- bundzinieks Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
- nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
- jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
- laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
- darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
- miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
- miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
- laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
- prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
- namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
- publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- apvainots Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
- audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam.
- kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā).
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- kompānija Cilvēku grupa, kurt kopā pavada laiku vai kurus apvieno kopīgas intereses.
- Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
- Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- sambo Cīnās sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
- konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
- Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- (Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
- Piramidālā ciprese Ciprese ar piramidālu vainagu.
- paciprese Ciprešu dzimtas dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- dzīvībaskoks Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Literāra zādzība.
- Literāra zādzība Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Plaģiāts.
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
- uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
- kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
- Salikts čemurs Čemurs, kura uz katra kāta ir vairāki ziedi.
- Salikts čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir vairāki ziedi.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
- latvānis Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
- pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
- zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
- Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
- Spirta laka Dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
- Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- Dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
- Dabūt pa zobiem Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
- monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
- sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
- pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
- hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums. Šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
- Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
- Daļiņu izkliede Daļiņu kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
- Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
- Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju. vai lielāks par to.
- muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
- Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
- darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- destilācija Darbība, process --> destilēt. Pārtvaice.
- pārtvaice Darbība, process --> pārtvaicēt.
- vairošanās Darbība, process --> vairoties.
- pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
- nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
- Nozieguma sastāvs Darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
- Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- Šaurā vieta Darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- personāls Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
- brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē.
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
- darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
- paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
- kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
- mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
- izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
- ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
- sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- buljons Dārzeņu vai sēņu novārījums.
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
- divkārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
- trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
- Braukt ar mēli (arī muti) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
- Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
- Braukt ar muti (arī mēli) Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- cīrulītis Daudzgadīgi magoņu dzimtas lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem.
- glīvenes Daudzgadīgi ūdensaugi ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām.
- doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
- skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
- mārpuķīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sārtiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
- zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
- pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- koks Daudzgadīgs augs ar koksnainu stumbru, vainagu un saknēm.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
- sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
- zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
- zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
- rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
- velnarutks Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
- naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
- mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
- liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- cirvene Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug ūdenī vai mitrās vietās.
- ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
- tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām.
- spulgotne Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem.
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
- piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- mētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem.
- sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
- pulkstenīte Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem.
- kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
- pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
- platkājiņš Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām. Retējs.
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
- rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
- tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
- lucerna Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem.
- Vanagu vīķis Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- Vanagu vīķis Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
- taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
- ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- nātre Daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
- pūķgalve Daudzgadīgs vai viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
- ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
- gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
- multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
- prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
- sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
- Izkulties uz citu rēķina Dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- valcis Dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
- krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizācija.
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
- dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- viktorija Dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
- ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
- klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
- kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
- Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
- peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
- komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
- rinoplastika Deguna ķirurģiska atjaunošana vai tā formas koriģēšana.
- solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā. Neveikli, nemākulīgi dejot.
- akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
- trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs.
- ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai.
- Viengadīgā mēnesene Dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem.
- Viengadīgā mēnesene Dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem.
- aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
- Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
- šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
- santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- kaprifolija Dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
- zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni. Mazbērni.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- mazdēls Dēla vai meitas dēls.
- mazmeita Dēla vai meitas meita.
- rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
- bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- vainadziņš Dem. --> vainags.
- vairodziņš Dem. --> vairogs.
- zvaigznīte Dem. → zvaigzne.
- izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu).
- cilindrs Detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
- aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību.
- izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
- iebīdnis Detaļa, ko iebīda kādas konstrukcijas elementu sastiprināšanai. Ierīce, kas iebīda detaļu vai sagatavi mašīnā.
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- dezodorators Dezodorācijas ierīce vai viela.
- meteorogramma Diagramma, kurā attēloti vairāki meteoroloģiskie elementi.
- Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
- pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- darbdiena Diena, kas nav svētdiena vai svētku diena.
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- launadzis Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
- ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- Diez vai Diezin vai.
- karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
- pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats. Arī īpatnība.
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- dīvainums Dīvainība (1).
- ekstravagance Dīvainība, pārspīlējums, savdabība.
- ķēmīgs Dīvains, arī kroplīgs.
- brīnumains Dīvains, arī neticams.
- jocīgs Dīvains, savāds (par cilvēku).
- jocīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
- smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
- modīgs Dīvains, savāds.
- dīvs Dīvains. Arī brīnumains.
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- Uz pusēm Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
- Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
- Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
- šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
- apvainots Divd. --> apvainot.
- pavairots Divd. --> pavairot.
- vairojams Divd. --> vairot.
- duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
- divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens.
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
- ķimenes Divgadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām.
- sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- bicepss Divgalvainais augšdelma muskulis.
- slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
- poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
- jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- iekavas Divpusēja izdalītājpieturzīme: (), [] vai {}.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" " vai « »).
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
- Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
- Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
- polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai).
- transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
- līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- pilsētsavienība Divu vai vairāku pilsētu savienība.
- Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- Vidējais aritmētiskais lielums Divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- metāls Divu vai vairāku šādu vielu sakausējums. Vielas sakausējums ar citu vielu.
- skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
- kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls. Kundziņš (3).
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieauguši meita.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
- stenoze Doba orgāna vai tā atveres sašaurināšanās, arī sašaurinājums.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- portretfilma Dokumentāra filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
- uzziņa Dokumenti, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu. Izziņa.
- čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
- biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
- pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- Komerciālais akts Dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
- dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
- gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
- Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām.
- Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
- idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
- kurss Došanās virziens (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
- Kārtot parādu Dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- monopolizēt Dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
- saukt Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu. Runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu.
- laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes).
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
- rentgenmetrs Dozimetrs ar skalu, kas graduēta rentgenos vai rentgenos sekundē.
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
- aizsainis Drānā iesaiņots priekšmets (vai priekšmeti).
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks.
- skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
- ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
- dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
- Dvīņu zvaigzne Dubultzvaigzne.
- dūdinieks Dūdas vai somu dūdu spēlētājs.
- dumbrājs Dumbraina, purvaina vieta. Purvājs. Dūkstājs.
- dunkāties Dunkāt vienam otru vai citam citu.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis - samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- izdurt Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
- sadurt Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- durstīties Durstīt vienam otru vai citam citu.
- apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
- paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums.
- stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
- piedursajūgums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu.
- piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra. Piedursajūgums.
- Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- siderīts Dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām).
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
- topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
- palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- Dzelzceļa mezgls Dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
- distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
- vibroštancēšana Dzelzsbetona konstrukciju elementu vai detaļu formēšana, izmantojot vibrācijas.
- iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
- sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
- izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kafija Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta vai tā surogāta.
- miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
- bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
- izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
- nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
- atdzerties Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
- kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- dziedājums Dziesmas vai cita vokāla skaņdarba izpildījums (dziedot).
- mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
- akacis Dziļa bedre upē vai ezerā.
- Pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) Dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu).
- dzīle Dziļš (Zemes vai cita debess ķermeņa) slānis.
- ievainojums Dziļš aizskārums, aizvainojums.
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
- partenoģenēze Dzimumvairošanās veids - sievišķās dzimumšūnas attīstīšanās bez apaugļošanās.
- servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
- sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja.
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
- sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
- anatomija Dzīva organisma vai orgāna uzbūve.
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
- emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- Dabiskā izlase Dzīves apstākļiem labāk pielāgoto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un sliktāk pielāgoto indivīdu bojāeja.
- Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
- ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
- bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
- biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
- metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
- susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
- suga Dzīvnieku vai auga šķirne.
- izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
- istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
- kajīte Dzīvojamā vai dienesta telpa (kuģī).
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
- izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
- Komunālais dzīvoklis Dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
- kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
- mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Noecēt.
- Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- bērzlape Ēdama sēne ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
- rumpucis Ēdamā sēne ar pelēcīgu vai vāji dzeltenu daivainu, viļņainu cepurīti.
- galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
- šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
- sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
- kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- Piebāzt vaigus Ēdot (ko), piepildīt muti (ar to) tā, ka izspiežas vaigi.
- noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
- iesildīties Ēdot vai dzerot (ko siltu), izraisīt sevī siltuma sajūtu.
- pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko).
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
- staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
- Pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
- Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- Rindu klēts Ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- augša Ēkas augšējā stāvā vai stāvos.
- beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma. Mikstūra. Tinktūru maisījums.
- kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
- mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- jupiters Elektriskā loka lampa, ko izmanto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
- papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
- ietvere Elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
- rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols. Elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
- jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
- Piroelektriskais efekts Elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- elektrolīts Elektrolīzei sagatavotais šķīdums vai kausējums.
- radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
- skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
- terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
- Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, atoma kodols, atoms vai molekula.
- Lādēta daļiņa Elementārdaļiņa, kurai ir pozitīvs vai negatīvs lādiņš.
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
- balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
- tost Elst, stenēt, arī vaidēt.
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
- izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsauciens.
- izsauciens Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsaukums (2).
- pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
- Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos).
- Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
- Tautas eposs Eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļās.
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
- anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Mazasinība.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
- kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
- apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
- līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
- robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās.
- kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
- obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
- Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus.
- Siera raugs Ferments, ko izdala no piena teļu vai piena jēru kuņģa daļas un izmanto siera un pilnpiena biezpiena ražošanā.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas.
- kamera Filmaparāts, fotoaparāts. Filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairāk kārt filmēt (kādu objektu).
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots. Ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- firstiene Firsta sieva vai meita.
- Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
- Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpnē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
- ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
- kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
- masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- Ķīlas turētājs Fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
- teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- kontražūrs Fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
- izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu).
- radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas strādā periodiskajiem izdevumiem vai televīzijas raidījumiem.
- frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
- epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
- replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
- karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
- Saliktā fūga Fūga ar divām vai vairākām tēmām.
- Saliktā fūga Fūga ar divām vai vairākām tēmām.
- Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
- blokāde Funkciju izslēgšana (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss. Vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- dakšiņa Gaida piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
- dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis (telpās).
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
- eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
- Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai arstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
- glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
- liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
- tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- apdārzs Gaišs loks (ap mēnesi vai sauli).
- miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
- špats Gaišs, caurspīdīgs vai puscaurspīdīgs nemetāliskais minerāls ar labu skaldību.
- blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
- ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai.
- Tukšs galds Galds uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- centrāle Galvenā, vadošā daļa (parasti kādā ierīcē vai sistēmā).
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
- pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
- tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- Pa lielākai (arī lielākajai) daļai (arī tiesai), arī lielāko daļu (arī tiesu) Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
- Pa lielākai (arī lielākajai) tiesai (arī daļai), arī lielāko tiesu (arī daļu) Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
- Pa lielākai daļai Galvenokārt. Gadījumu vairumā.
- kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa.
- Gaļas tārpi Gaļas mušu vai līķu mušu kāpuri.
- Gaļas tārpi Gaļas mušu vai līķu mušu kāpuri.
- rolmopsis Gaļas vai siļķu tītenis.
- borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa). Šāds veidojums kopā ar spalvām.
- remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
- grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- korda Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
- lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli). Korda (2).
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- boa Gara, sieviešu apģērbam uzliekama apkakle (no kažokādas vai strausa spalvām).
- sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi.
- sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
- rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
- Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- kapers Garšviela - marinēti kaperkrūma ziedpumpmi vai sālīti nenobrieduši augļi.
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
- colla Garuma mērvienība - aptuveni 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā).
- jūdze Garuma mērvienība - aptuveni 7476 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā), aptuveni 1609 metri (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
- meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- Starpzvaigžņu gāze Gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
- cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
- žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
- kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
- sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
- krāt Glabāt. Saglabājot vairot.
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
- krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
- lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
- nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daĮu).
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu. Grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
- atzīmēt Grafiski (ko) attēlot, fiksēt vai (uz ko) norādīt.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
- oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
- poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
- publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
- titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
- Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
- bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
- pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- granula Graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku vai augu šūnās.
- pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
- Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
- nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- Aprimusi grava Grava, kas tālāk vairs neveidojas.
- vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- Grāvju arkls Grāvju vai drenu tranšeju rakšanas ierīce.
- apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- grieznis Griezējinstruments, arī darba rīka vai instrumenta griezējdaļa.
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
- atgriezt Griežot atvērt vai radīt iespēju atvērt. _imperf._ Griezt vaļā.
- iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
- iegriezt Griežot radīt ievainojumu, bojājumu (kur).
- sagriezt Griežot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
- Pārnēsāta grūtniecība Grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
- aborts Grūtniecības stāvokļa priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
- izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- ritgultnis Gultnis ar lodītēm vai rullīšiem.
- (Sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā Guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Ritināties (retāk vilkties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Vilkties (biežāk ritināties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
- Savilkties (biežāk saritināties) kamolā Guļot saliekties likumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Saritināties (retāk savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
- peonija Gundegu dzimtas daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām.
- silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Slābans.
- slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Slābs.
- majorizēt Gūt balsu vairākumu (vēlēšanās).
- sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
- remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
- turboģenerators Ģenerators, ko piedzen tvaika turbīna vai gāzturbīna.
- repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
- atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
- atradne Ģeogrāfiskās izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
- Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
- pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
- daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas plaknes.
- Smaguma centrs Ģeometrisks punkts, kurš atrodas ķermenī vai ārpus tā un caur kuru visos ķermeņa stāvokļos iet smaguma spēka darbības taisne.
- dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm). Vecāki un bērni.
- Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
- silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls.
- sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu. izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
- romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Kopvaloda, pamatvaloda.
- kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Pirmvaloda, pamatvaloda.
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
- svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
- klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā).
- asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
- ideāls Ideālam atbilstošs. Nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
- iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
- deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
- hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
- čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
- ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
- sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem.
- kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
- sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus).
- kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā.
- Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
- vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā. Iedot (kā lielāku daudzumu). Iedot (ko vairākiem, daudziem).
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
- samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
- izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu). Dāvinot izšķērdēt.
- apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
- nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem.
- aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
- uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija - pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
- oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
- Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- Aktīvā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
- kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- elpa Ieelpa vai izelpa.
- elpot Ieelpot vai izelpot (gaisu).
- vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
- uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
- iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā). Iemērkt.
- aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
- iegrime Iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai).
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- sadabūt Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
- ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
- dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- laimēt Iegūt azartspēlē (naudu vai mantu).
- laimēt Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
- nofraktēt Iegūt nomā (kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai.
- nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
- atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu. Iegūt atvēsinājuma sajūtu.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
- Dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem. Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
- aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
- pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Plaušu karsonis.
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- Plaušu karsonis Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos. Pneimonija.
- līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
- trimērs Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai.
- detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
- induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
- antena Iekārta radioviļņa izstarošanai vai uztveršanai.
- kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- Impulsu ģenerators Iekārta, ar kuru iegūst elektriskā sprieguma vai strāvas impulsus.
- līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
- slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
- vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
- Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
- Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
- Elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
- mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
- Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
- infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
- apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
- apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
- apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
- iedubt Iekrist (par acīm, vaigiem).
- replika Iekritiens, arī īss motīvs vai neliela frāze (skaņdarbā).
- Iekšējā asiņošana Iekšēja asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu.
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
- noslēpums Iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
- aizbildinājums Iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu. Procenti.
- postenis Ieņemamais (parasti administratīvais) amats.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
- dzert Ieņemt (šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu).
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos). Iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta. Plaisa, kas radusies plīstot.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- aizņemt Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai).
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- slēgs Ierīce (kā) noslēgšanai vai pārslēgšanai.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
- Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
- multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
- kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
- stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
- šapirogrāfs Ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu.
- klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
- ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
- uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
- uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai. Uztvērējs (2).
- žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
- termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
- vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
- darbmašīna Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbgalds.
- darbgalds Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai. Darbmašīna.
- termofors Ierīce kādas ķermeņa dejas sildīšanai vai dzesēšanai.
- vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai.
- tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
- stabilizators Ierīce nemainīga sprieguma (vai strāvas) nodrošināšanai atkarībā no slodzes.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, karu var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
- griezējs Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
- dozimetrs Ierīce, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- filtrs Ierīce, arī viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, daļiņas.
- deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai. Degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
- blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
- elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
- protēze Ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu.
- Gaismas avots Ierīce, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
- signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu. Arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
- bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
- ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
- berze Ierīce, mašīnas vai aparāta daļa, kur berž (ko).
- lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm).
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
- iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm).
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
- uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
- atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
- pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
- Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
- Sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (vairākus, daudzus).
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- iegriezt Iesākt griezt. Daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
- iesaukāt Iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā. Dot iesauku.
- ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
- aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievaidēties.
- ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis.
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
- sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas.
- nopliķēt Iesist vairākus pliķus.
- sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus. Sapļaukāt.
- iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā.
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
- augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
- Jādomā (arī domājams) Iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus).
- sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- apdrošinātājs Iestāde vai uzņēmums, kas veic apdrošināšanas operācijas.
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, kuģiem vai lidaparātiem.
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
- kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda (piemēram, citas iestādes vai kādas atbildīgas personas darbu).
- galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
- iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
- aptumst Iestāties krēslai vai tumsai. Satumst.
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
- Resoru arhīvi Iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
- aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
- samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
- iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu).
- salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
- sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras. Sastiprināt, savienot ar stiegrām.
- infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
- ceļš Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
- satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
- klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- laipot Iet, vairoties no šķēršļiem.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
- lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas), parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
- Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
- skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā.
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
- aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem).
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Vakcinēt.
- injicēt Ievadīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- potēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī.
- iegaudoties Ievaimanāties. Arī skaļi ieraudāties.
- Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- Izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- pušums Ievainojums, brūce.
- iegriezums Ievainojums, kas radies iegriežot.
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- Gāzes gangrēna Ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
- aizdurt Ievainot ar dūrienu.
- aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
- brūce Ievainota audu vieta (augiem).
- brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- pušains Ievainots, savainots.
- pušs Ievainots.
- kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā.
- ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
- Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu).
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam. Kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- karbonātiezis Iezis, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti. Karbonātu iezis.
- tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla.
- rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
- cilmiezis Iezis, no kura noārdīšanās procesā veidojas jauns iezis vai ieži.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
- morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
- horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
- novaimanāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt. Ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
- savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt. Ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties. Izmētāties (1).
- izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
- karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
- čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
- gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt. Taustīties, grābstīties.
- apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
- bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- magazīna Ilustrēts (parasti neliela formāta) periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
- metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
- neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
- padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
- Zilā kurpīte Indīgs dekoratīvais augs.
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
- individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- zobs Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka daļa, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
- programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
- laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
- koronogrāfs Instruments Saules vainaga fotografēšanai.
- vizieris Instruments vai ierīce, ar kuru vizē [2].
- knaibles Instruments zīmju iespiešanai vai izkniebšanai.
- pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
- šļirce Instruments, ierīce u. tml. - cilindrs ar virzuli šķidruma strūklas radīšanai vai šķidruma sūkšanai.
- konvulsijas Intensīvi kloniskie krampji (ķermeņa daļā vai visā ķermenī).
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
- nona Intervāls - 13 vai 14 pustoņi.
- seksta Intervāls - astoņi vai deviņi pustoņi.
- kvarta Intervāls - četri, pieci vai seši pustoņi.
- prīma Intervāls - nulle pustoņu vai viens pustonis.
- kvinta Intervāls - seši, septiņi vai astoņi pustoņi.
- terca Intervāls - trīs vai četri pustoņi.
- septima Intervāls - vienpadsmit vai desmit pustoņu.
- sekunda Intervāls - viens, divi vai trīs pustoņi.
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
- maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- koverkots Īpašā veida austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
- medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- Pneimatiskais pasts Īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
- nartas Īpašas ragavas (tundrā), kurās jūdz briežus vai suņus.
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem. Vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- darbība Īpašību izpausme (vielām, fizikālām vai ķīmiskām parādībām).
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
- izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
- īpatnis Īpatnējs augs vai dzīvnieks.
- avotkaļķis Irdens vai saistīts porains kalcīta iezis, kas veidojies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Saairēt (1).
- Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļās).
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažociņš.
- puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažoks.
- stilets Īss trisšķautņu vai četršķautņu duncis.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- novaibstīt Īsu brīdi vaibstīt un pārstāt vaibstīt.
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
- noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- izstiepties Izaugt (garumā)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
- Iziet jūrā Izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dangas (1).
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
- mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai.
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks. Ģēnijs.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
- iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
- izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
- izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
- kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
- iztvaicēt Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas).
- iztvaikot Izdalīt tvaiku. Izgarot.
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem). Tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
- airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
- izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
- degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
- degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
- kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
- izmaksa Izdevumi. Ražošanas vai sagādes izdevumi.
- Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- blefs Izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu.
- pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
- iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu). Nelietderīgi izdot.
- notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
- iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- apdzert Izdzert (daudz vai visu).
- izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai apstākļos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot, rezerves izeja.
- šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem). Atskanēt šādam troksnim.
- uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
- sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
- Eņģeļu mati Izgreznojums (parasti Jaungada eglītēm) - zeltainas vai sudrabainas stīgas.
- izcirpt Izgriezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu).
- atgulēt Izgulēt (aizkavēto vai neizgulēto miegu).
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- izsautēties Izkarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
- izsust Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pieminēt Izklāstīt (ko), pateikt vai uzrakstīt (par ko).
- krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
- mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos.
- vairogaproce Izliekta vairogveida aproce.
- vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
- kloķis Izliekts veidojums (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visu). Nelietderīgi izlietot.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
- Pārejas izloksne Izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
- sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
- kalpināt Izmantot par enerģijas avotu vai ražošanas līdzekli.
- palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā.
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
- uzblīst Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.).
- izblīst Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu).
- vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
- Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
- neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus.
- Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) dubļos (arī zemē) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- Iemīt (arī iemīdīt) zemē (arī dubļos) Iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militām objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
- bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
- kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
- aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
- iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
- saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
- celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- izkliedēt Izplatot gaismu, samazināt vai novērst (tumsu).
- saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām).
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem.
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- iegardināt Izraisīt (kādā) lielu vēlēšanos ēst, stāstot par ēdienu vai rādot to.
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem). Izraisīt (ķermeņa daļās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
- iedot Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piešķirt Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sniegt Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- noplaucēt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu). Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (iedarbinot motoru vai citu ierīci).
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
- dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
- dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
- aizžņaugt Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
- dot Izraisīt, radīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
- ieplūst Izraisīties (parasti par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
- dikcija Izruna (runājot vai dziedot).
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
- Lai dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
- Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm). Nojaust.
- inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
- paskats Izskats (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- bloķēt Izslēgt (kādu orgānu vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
- kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
- atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
- sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
- nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- aizkari Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
- priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas. Arī aizkari.
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- izšķiesties Izšķiest ļoti daudz vai visus spēkus, spējas u. tml.
- sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
- atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
- atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
- apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem.
- dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt). Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu). Atteikties.
- atkratīties Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.
- Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus.
- Apmētāt (ar) dubļiem Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus. Noķengāt.
- Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu). Pārrunāt (daudz vai visu).
- kupris Izteikts leņķveidigs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku).
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
- Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
- iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
- Daudz nest Izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini. Rīkoties muļķīgi.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas. Arī trokšņot.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
- pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
- nosusināt Iztvaicē lot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
- izsūkt Iztvaicēt (1).
- jēlcukurs Iztvaicēta cukura masa, kuru kristalizējot iegūst cukuru.
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- izžūt Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku).
- garaiņi Iztvaikojumi (no kā mitra).
- transpirēt Iztvaikot (šķidrumu, parasti ūdeni) - parasti par augiem, to daļām, kopumu.
- nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
- aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
- izgaudoties Izvaimanāties. Arī skaļi izraudāties.
- atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
- izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
- izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
- atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
- izbēgt Izvairīties (no kā).
- Pagriezt ceļu Izvairīties (no kā).
- izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.).
- glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
- Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
- Izkulties no valodām Izvairīties no aprunāšanas.
- Izsprukt no pēriena Izvairīties no pēriena.
- Mest (arī lekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- Mest (retāk liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
- Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
- sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
- sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus.
- savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
- sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
- sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko).
- sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
- saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
- sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
- nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- saplānot Izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) - par cilvēku.
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.). Arī sadīgt (1).
- sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (pai augiem, to daļām). Sazaroties (1).
- sazaroties Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām). Sazarot (1).
- sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburot.
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
- pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- sapumpurot Izveidot, sariesi vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
- noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
- ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
- pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
- Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- izvilkt Izvēlēties un paņemt (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti).
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
- dispozīcija Izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā.
- ģeogrāfija Izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei).
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
- izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
- izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
- Spert soli Izzināt ko vairāk.
- Spert soli Izzināt ko vairāk.
- papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
- izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
- kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
- sizigija Jauna vai pilna Mēness fāze.
- atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mūsdienas Jaunākais, pēdējais laikposms (kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs).
- vainags Jaunavas gods, nevainība.
- Tautu meita Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete (2).
- Tautu meita folkl Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete.
- Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis (2).
- Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
- tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
- Jaunais pāris Jaunlaulātie. Līgava un līgavainis (kāzu dienā).
- Jaunais pāris Jaunlaulātie. Līgava un līgavainis (kāzu dienā).
- paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
- atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
- atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas. Darbība --> darināt (2).
- dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
- Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
- aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
- lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
- jenotāda Jenotsuņa vai jenota āda (parasti kažokāda).
- jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda).
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās.
- vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
- Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
- degt Just dedzinošas, sūrstošas sāpes (parasti no ievainojuma).
- aizvainoties Justies aizvainotam.
- apvainoties Justies apvainotam (1), izjust apvainojumu.
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- senči Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
- sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
- grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- ekspropriācija Kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša privātīpašuma atsavināšana, ko izdara cita šķira vai slānis par labu sabiedrībai vai valstij.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts. Attiecīgais pasta sūtījums.
- izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
- ikonogrāfija Kādas personas attēlu vai sižeta sistemātiska pētīšana un aprakstīšana. Attiecīgā mākslas zinātnes nozare.
- Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
- Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
- Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
- Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
- Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
- Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
- blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
- Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
- Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Tuvināšana.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Balta kafija Kafija ar piena vai krējuma piedevu.
- Melna kafija Kafija bez piena vai krējuma piedevas.
- Melna kafija Kafija bez piena vai krējuma piedevas.
- pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
- moka Kafijas koka vai krūma šķirne. Šīs šķirnes koks vai krāms.
- ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- priede Kailsēkļu skuju koku vai krūmu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, egles, lapegles, dižegles.
- piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai. Apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai. Arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai. Apakšstilbs. Arī augšstilbs.
- augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
- ciska Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai. Augšstilbs.
- apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums. Kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem). Skausts.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
- gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
- grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu. Zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
- kopkamera Kamera vairākiem ieslodzītajiem.
- kuprainis Kamielis, kam ir kupris (3) vai kupri.
- iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
- atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
- apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
- izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
- migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
- titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
- namsaimnieks Kapitālistiska īres nama vai namu īpašnieks.
- kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
- klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
- frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- sabiedrība Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu uzņēmumu vai arī ar līdzekļiem.
- privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
- medene Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
- vakarene Kāpostu (krustziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem.
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
- sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- Sēru lente Kapu vainaga lente.
- buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
- cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav.
- bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
- karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Kara materiāli.
- Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
- Kara materiāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi). Karamateriāli.
- nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
- vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- operācija Karaspēka apvienojuma (armijas, frontes) plaša mēroga kauju kopums vienā vai vairākos svarīgos virzienos kopēja mērķa sasniegšanai.
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
- arjergards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnsūru (kvadrātu) veidā.
- Operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- formējums Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība.
- formācija Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība. Formējums.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
- Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
- korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm.
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
- ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam).
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- magnezīts Karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls.
- ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
- breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- karūsa Karpu dzimtas zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
- sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā.
- siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkustot pazemes ledum vai atkustot sasalušai gruntij.
- suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks. Gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- Pasaules karš Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
- Pasaules karš Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
- trumpot Kāršu spēlē - izspēlēt, parasti vairākus, trumpjus.
- sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko (kādā vietā vai telpā).
- vads Kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
- sakasīt Kasot savainot (ķermeņa daļu).
- šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot. Piekasīt (2).
- apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku).
- sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
- kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
- kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.
- kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
- vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela). Mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
- metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- paja Katra dalībnieka ieguldījums kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā, kam ir vairāki īpašnieki.
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
- daļa Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- latekss Kaučukaugu piensula. Pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
- izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
- sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
- Zieda lapas Kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas.
- gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
- bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
- kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita.
- kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita.
- kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita.
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- vedējs Kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi.
- panāksnieks Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
- krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
- Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
- Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
- panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- koncertfilma Kinofilma, kurā uzņemts koncerts vai kurā izmantoti koncerta elementi.
- seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde. Šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
- kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums. Celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
- Kino zvaigzne Kinozvaigzne.
- Filmu zvaigzne Kinozvaigzne.
- vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
- apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās). Apklejot.
- izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- Iemest sejā (arī acīs) Klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml.).
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- minēt Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko).
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
- Klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- Klausīties ar vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- Klausīties (ar) vienu ausi Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
- klavierpavadījums Klavierpartija instrumentālās vai vokālās galvenās balss pavadījumam.
- izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās). Apklaiņot.
- pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izklejot.
- apklibot Klibojot apstaigāt (vairākas vietas).
- klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
- noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- gruveši Klinšu nobirumu, nobrukumu vai akmens blāķu sablīvējums.
- aeroklubs Klubs, kas apvieno personas, kuras nodarbojas ar aviāciju vai interesējas par to.
- virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis.
- noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
- noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties. Noīdēties (2).
- īdēt Klusu vaidēt, stenēt.
- pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
- samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
- samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
- rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
- nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu). Izdzist (4).
- piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokristies (1).
- izaukstēt Kļūt aukstam vai aukstākam (par telpu).
- atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
- cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām).
- cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par vielu).
- demokratizēties Kļūt demokrātiskam vai demokrātiskākam.
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties. Piepūsties (3).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
- piepūsties Kļūt dusmīgam; arī apvainoties.
- nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
- rasties Kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- sausēt Kļūt kalsnam, vālam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
- klusināties Kļūt klusam (3) vai klusākam.
- klust Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu)..
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
- uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
- izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
- izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
- piestāties Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
- nobālēt Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni). Samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu. daudzumu, apjomu).
- melnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam (kādā procesā).
- nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
- nomelnot Kļūt melnam vai ļoti tumšam. Nomelnēt.
- norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
- apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
- nosmakt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pazust Kļūt nesadzirdamam (citām skaņām pārmācot vai saplūstot ar citām skaņām) - par skaņu.
- nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
- Izlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā) Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Izsprāgt (arī izlēkt) no ādas (ārā, arī laukā) Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Izlēkt (arī izsprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
- apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
- noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- Pārkāpt laulību Kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- Pārkāpt laulību Kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- Ieiet (arī ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Ieieties asinīs sar. (arī ieiet asinīs) Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Ieiet miesā un asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Ieiet asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- pārpurvoties Kļūt par purvu, purvainu vietu.
- pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
- blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām). Briest.
- atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
- revolucionizēties Kļūt revolucionāram [2] (1) vai revolucionārākam.
- uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- iesilt Kļūt siltam vai siltākam.
- skaidroties Kļūt skaidram (1) vai skaidrākam.
- atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
- spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
- spirgt Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
- iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Iespītēties, ietiepties.
- pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
- aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
- saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
- izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
- saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu saturs.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētot.
- sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
- plaisāt Kļūt tādam, kurā rodas plaisa vai plaisas.
- saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
- rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
- piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
- pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu). Piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
- pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- pārklāties Kļūt tādiem, kam summējas amplitūdas (par diviem vai vairākiem viļņiem).
- treknēt Kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem).
- notumšoties Kļūt tumšākam vai tumšam.
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
- attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- liesēt Kļūt vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
- nokristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku).
- izkristies Kļūt vājam vai vājākam. Novājēt.
- novājēt Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- atslābt Kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu).
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vaigam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- vecēt Kļūt vecam vai vecākam, arī kļūt vecam, nelietojamam. Vecot.
- vecot Kļūt vecam vai vecākam. Arī kļūt vecam, nelietojamam.
- atvēst Kļūt vēsākam vai vēsam (par gaisu, šķidrumu u. tml.).
- atdzist Kļūt vēsākam vai vēsam, arī aukstam.
- aizdzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam. Izžūt.
- noslīdēt Kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokrist (6).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokristies (2).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nozilēt Kļūt zilam vai zilganam.
- apstaigāt Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
- blāzmot Kļūt, būt gaišam (saulei vai mēnesim lecot vai rietot).
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- saplakt Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam.
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
- pieredzēt Kļūt, piemēram, par nozīmīga notikuma aculiecinieku vai dalībnieku. Sagaidīt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
- saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
- aizknābt Knābjot ievainot.
- pārknābt Knābjot ievainot.
- saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
- apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
- saknaibīt Knaibot savainot.
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
- pārkniebt Kniebjot ievainot.
- sakniebt Kniebjot savainot.
- kodolatbruņošanās Kodolieroču klājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
- sakodīt Kodot saspaidīt, arī savainot.
- dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
- maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
- koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
- apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
- rāmis Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
- ieveidnis Koka vai metāla veidne dzelzsbetona vai betona būvkonstrukciju izgatavošanai.
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu. Vada zars.
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- kronis Kokgriezumu vainagveida rotājums skapja augšējai malai.
- čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām.
- meningokoki Koki, kas izraisa vairākas infekcijas slimības.
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
- irbene Koks vai krūms ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- kļava Koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem.
- tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs koks.
- stelts Koks, ko piesien tīkla vai vada spārnu galā linuma izplešanai.
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
- liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
- Bezzaru koksne Koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem.
- Bezzaru koksne Koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru bezzaru daļām vai atzarotiem kokiem.
- sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
- Vainagu klājs mežs Koku vainagu kopums (mežā).
- Vainagu klājs Koku vainagu kopums (mežā).
- malva Koku, krūmu un lakstaugu dzimta, kurā ietilpst augi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
- virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri. Eriku dzimta.
- opuncija Kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
- saržs Kokvilnas vai zīda audums ar sīkām, šķērsām rieviņām.
- poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
- birojs Koleģiāls orgāns, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai.
- valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
- koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
- aerosols Koloidāla sistēma, kas sastāv no gāzes un sīkām cietas vai šķidras vielas daļiņām.
- relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām. Kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
- hokejs Komandu sporta spēle uz ledus - ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos.
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktna un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- daļa Kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
- Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
- Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
- mobilizēt Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai.
- sīrups Koncentrēts, parasti stīgrs, cukuru šķīdums ūdenī vai augļu sulās.
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
- konservators Konservatīvās partijas biedrs. Konservatīvais.
- sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
- interpelācija Konstitucionālām prasībām atbilstošs (buržuāziskā parlamenta deputāta vai deputātu grupas) iesniegums valdībai vai tās loceklim, lai prasītu paskaidrojumus (piemēram, par valdības politisko darbību, valdības locekļu rīcību).
- vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
- Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
- piedūra Konstruktīvs izvirzījums pie loga vai durvīm.
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
- pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- Tekošais konts (arī rēķins) Konts (bankā vai krājkasē), kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem.
- vibrokonveijers Konveijers materiālu vai detaļu pārvietošanai, izmantojot vibrācijas.
- konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli.
- koplapas Kopā saaugušas vainaglapas.
- baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
- sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem.
- savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
- aktīnija Koraļļpolipu klases jūras dzīvnieks (spilgtā vai raibā krāsā).
- kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- kvazārs Kosmisks radioavots, kas optiski ir līdzīgs zvaigznei.
- Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
- iekost Kožot ievainot.
- pārkost Kožot ievainot.
- apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus). Nokost.
- izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.). Kožot radīt (ievainojumu).
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot. Kožot nonāvēt.
- sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
- Kloniski krampji Krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- krāpties Krāpt (1), parasti vairākkārt.
- krāpties Krāpt (2), parasti vairākkārt.
- Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
- Emaljas krāsa Krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- krāsojums Krāsas tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
- madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
- pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne.
- pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
- alizarīns Krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski.
- Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- ceriņi Krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem blīvās skarās.
- salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
- nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
- trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
- lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
- lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- trīce Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem.
- polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- konsolidācija Kredītoperācija - valsts īstermiņa saistību pārvēršana par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
- Valsts aizņēmums Kredīts, ko saņem vai piešķir valsts.
- bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai).
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- domra Krievu tautas strinkšķināmais, stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
- kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
- kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības. Darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- Mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
- kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
- vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- nimbs Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta cilvēka, dievišķas būtnes galvu.
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu. Nimbs.
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- Mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu Kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu". Svētā lūgšana.
- protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- pieķerties Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam).
- Nestieptā intonācija Krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- Vācu gals Kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus. Turīgākie viesi šādā telpā vai telpās.
- Vācu gals Kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus. Turīgākie viesi šādā telpā.
- gaudens Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Arī vārgs, nespēcīgs.
- kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
- grimonis Krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem.
- tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem. Vīteņkrūms.
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- pabērzs Krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem.
- kizils Krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā).
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs krūms.
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- sakrusts Krustojums (diviem vai vairākiem ceļiem, ielām).
- dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī).
- hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
- kāposti Krustziežu dzimtas viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles.
- marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm. Ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā).
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- zemdega Kūdras gruzdēšana vai degšana purvā.
- Ostas vārti Kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- dreifs Kuģa novirzīšanās no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
- tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaika mašīna vai tvaika turbīna.
- ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
- viendienītes Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
- Ilggadīgie zālāji Kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
- Ilggadīgie zālāji Kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
- Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
- Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
- Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks, mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
- kultorgs Kultūras darba organizators (darba vai mācību kolektīvā).
- Arhitektūras piemineklis Kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
- skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos.
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- atraugas Kuņģa gāzu izdalīšanās caur muti vai degunu. Kuņģa gāzes, kas izdalās caur muti vai degunu.
- vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
- čemurs Kupla, cieši, blīvi saaugusi (augu vai to daļu) kopa, kupls lakstaugs. Arī cers.
- apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem). Nokvēpt.
- izkūpēt Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
- kūrfirstiene Kūrfirsta sieva vai meita.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- kliņģerīte Kurvjziežu dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
- rotēt Kustēties ap kādu punktu vai asi.
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- locīties Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) - par cilvēkiem.
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- rotācija Kustība ap kādu punktu vai asi.
- griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- piesēdiens Kustība no stāvus stāvokļa sēdus vai tupus stāvoklī.
- strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā). Berzēties (1). Berzties (1).
- žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
- parādīties Kustībā, virzībā kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
- riņķis Kustības virziens, ceļš, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
- siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
- Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
- kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
- Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- attiecība Kvantitatīvais samērs, salīdzinājums.
- volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana.
- apkvēpināt Kvēpinot (ko), pārklāt ar kvēpiem, sodrējiem vai apņemt ar dūmiem.
- izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
- tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
- majestāte Ķeizara vai karaļa tituls un uzrunas forma. Kronēta persona.
- skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam). Apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
- gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda. Arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- plastika Ķermeņa formu, funkciju ķirurģisks atjaunojums vai uzlabojums.
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- Rotācijas kustība Ķermeņa kustība (griešanās) ap kādu punkta vai asi.
- Rotācijas kustība Ķermeņa kustība (griešanās) ap kādu punktu vai asi.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
- priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
- Mehāniskā kustība Ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
- masspektrs Ķīmiskā elementa izotopu masu sadalījuma fotogrāfisks attēls vai diagramma.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
- Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
- Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls.
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- raticīdi Ķīmiski vai bioloģiski līdzekļi grauzēju iznīcināšanai.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
- Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
- balinātājs Ķīmiskie vai citi līdzekļi, kas noder balināšanai.
- klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
- pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu). Transplantēt.
- operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
- Gaišās (retāk saules) puses Labais, pozitīvais (kādā parādībā). Arī pozitīvas īpašības.
- Saules (biežāk gaišās) puses Labais, pozitīvais (kādā parādībā). Arī pozitīvas īpašības.
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
- sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties). Sānis (2).
- Dubults neplīst Labāk vairāk nekā mazāk.
- Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulgrieži (1).
- saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulstāvji.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- Zvaigžņu laiks Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Zemes diennakts rotācijas attiecība pret zvaigznēm.
- stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
- Mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
- Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- Miera laiki Laikposms pirms kāda kara vai starp diviem kariem.
- Miera laiki Laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem.
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
- Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
- Gaiļu laiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
- Gaiļu laiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi Laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
- Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
- Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
- Precīzs (arī pareizs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
- Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības -novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
- Garantijas laiks Laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
- izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
- aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
- Ledus jahta Laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu. Ledusjahta.
- izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu). Laizot iztukšot (trauku).
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tini.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- rūgtene Lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
- vilkmēle Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
- ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un baltiem, sarkaniem, violetiem vai raibiem stobrveida vai piltuvveida ziediem.
- pulkstenīte Lakstaugu, retāk puskrūmu vai krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, pulkstenītes, lobēlijas.
- Biezs (arī apaļš, trekns) vārds Lamu vārds. Ass vārds vai teiciens.
- Biezs vārds Lamuvārds. Ass vārds vai teiciens.
- plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
- pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
- Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
- Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
- Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgam plātnēm.
- Salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas vabole, kam ir paplašināti segspārni un priekškrūšu vairogs.
- galvene Lappuses vai tabulas augšējā daļa.
- Baltās sūnas Lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos. Sfagni.
- mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- sīga Lašu dzimtas zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
- nevāca Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
- Elektriskais lauks Lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
- Elektriskais lauks Lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku gals, saimnieka gals.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
- saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
- Mucas sējums (arī vieta) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- Mucas vieta (arī sējums) Laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
- stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī.
- tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
- audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši savā ģimenē audžubērnu vai audžubērnus.
- Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
- Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
- poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Daudzvīrība.
- daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Poliandrija.
- poligāmija Laulības forma - viena dzimuma īpatņa kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- daudzsievība Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām. Arī poligāmija.
- poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām. Daudzsievība.
- nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
- izlauzīt Lauzot sadalīt (vairākās daļās).
- dioptrija Lēcas vai lēcu sistēmas optiskā stipruma mērvienība.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- Aunu pieres Ledāju nogludināti cietu iežu izciļņi vai pauguri.
- Auna piere Ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai paugurs.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- Ledus stadions Ledus halle. Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
- šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kinolekcija Lekcija, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- atlēkties Lēkt līdz apnikumam, kamēr vairs nespēj.
- kinolektorijs Lektorijs, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
- Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- atgrimt Lēnām nonākt atkal iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā). Šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- apsējs Lentveida saite, ko apliek vai apsien (ap ko).
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
- raķete Lidaparāts, kam vilkmi rada gāzu reaktīvais spēks.
- konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
- aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
- nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
- šķīst Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
- spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai. Zāļu līdzeklis. Zāles.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
- Alveolārs līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
- jotācija Līdzskaņa «j» rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem.
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā). Likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
- piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
- lauzt Liekt, tā ka lūst un dalās nost (no kā) vai sadalās vairākās daļās.
- armāda Liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti.
- vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā. Mutulis (1).
- kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
- koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
- mokas Liela fiziska vai garīga piepūle, sasprindzinājums.
- kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
- lielsaimniecība Liela valsts vai kooperatīvā saimniecība.
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
- robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā (kā) novirze.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- robežizmērs Lielākais vai mazākais pieļaujamais (kā) izmērs.
- Nospiedošais vairākums Lielākais vairums (cilvēku).
- Nospiedošais vairākums Lielākais vairums (cilvēku).
- iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
- bagātība Lielas materiālas vērtības. Liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē.
- Artilērijas ierocis Lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- pali Liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros.
- masīvs Liels nenoteiktas formas reljefa pacēlums vai klinšu blāķis.
- pūlis Liels neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
- kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
- kontinents Liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni. Šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- orķestris Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
- ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
- ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- vārna Liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām.
- toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
- šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
- augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
- leduskalns Liels, no Iedaļa atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens. Aisbergs.
- pleds Liels, parasti bārkstains, rūtains, vilnas auduma izstrādājums, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
- masīvs Liels, smagnējs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
- Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
- Fizikālais lielums Lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
- sadedzināt Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu).
- Mest garu Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- darbs Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- Kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) Lieto uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
- kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
- briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1), vienīgi.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1).
- laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
- tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- ne Lieto, lai noliegtu vārdu vai izteikumu.
- No (kā) puses Lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība.
- tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- Tur un tur Lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- Tā un tā Lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
- Tā sauktais, arī tā saucamais Lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu.
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk. Klau.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
- jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- Ak tā (arī ak jā, ak nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tad Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Pat. Lai [2] (5).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (2).
- mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- māte Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku sievieti, arī dzīvesbiedri vai runājot par viņu.
- tēvs Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.
- spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- sirsniņa Lieto, sirsnīgi, maigi uzrunājot sievieti vai runājot par viņu.
- Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- Kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā. Lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Brūtes pāris Līgava un līgavainis.
- Brūtes pāris Līgava un līgavainis.
- brūtgāns Līgavainis.
- dieveris Līgavaiņa brālis (senajās kāzās).
- Brūtgāna brālis Līgavaiņa brālis.
- vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku. Attiecīga saistība, nosacījumi.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības. Ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
- Līksmināt sirdi Līksmināt sevi vai citu.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus.
- lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu). Likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
- segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas. Likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
- griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
- Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- Pielikt pie darba Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
- izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
- izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
- krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
- segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļās.
- bāzt Likt, virzīt (šaurā, arī no vairākām pusēm ierobežotā vietā).
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- abolīcija Likuma vai lēmuma atcelšana. Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
- konvents Likumdevēja sapulce konstitūcijas izstrādāšanai vai grozīšanai.
- dome Likumdošanas vai pašvaldības orgāns.
- Sausais likums Likums, kas aizliedz alkoholisku dzērienu lietošanu vai to ierobežo.
- Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
- Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
- atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
- neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību.
- nožņaugt Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv.
- krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
- ķiploks Liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
- mugurene Liliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām uz zaļganbaltiem vai baltiem ziediem.
- puškīnija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
- zilsniedzīte Liliju dzimtas krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā.
- klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes.
- nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
- lekāls Lineāls vai šablons līku līniju zīmēšanai.
- vilciens Līnija - raksta vai atsevišķa burta elements.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
- nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu. Lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
- radiokompozīcija Literāru darbu, skaņdarbu vai to fragmentu kompozīcija, kas paredzēta pārraidīšanai pa radio.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- Literatūras lasīšana Literatūras mācīšanas forma - atsevišķu literāru darbu vai to fragmentu lasīšana un analīze.
- mūsējais Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
- brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties.
- aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- mamilārija Lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
- virslogs Loga rāmja režģa vai durvju augšējā daļa.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
- Pretrunas likums Loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
- konjunkcija Loģjska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa «un» funkcijām.
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
- samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
- lēdija Lorda vai baroneta sievas tituls. Lorda vai baroneta sieva.
- izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Svētā lūgšana Lūgšana «Mūsu Tēvs» vai «Tēvs Mūsu».
- tēvreize Lūgšana «Mūsu Tēvs» vai «Tēvs Mūsu». Svētā lūgšana.
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
- radioluminiscence Luminiscence, ko ierosina radioaktīvais starojums.
- atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Sātans.
- sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Velns.
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist. Panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
- atraugāties Ļaut izplūst kuņģa gāzēm caur muti vai degunu.
- ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem.
- apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ.
- aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko). Notecināt.
- apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst.
- novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst.
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
- noļimt Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
- izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
- dižskābardis Ļoti augsts ozolu dzimtas koks ar kuplu, spēcīgu vainagu.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- tiks Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Čupu čupām, arī čupām vien Ļoti daudz (vairākās vietās).
- Gubu gubām Ļoti daudz, lielā vairumā.
- Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
- šļaugans Ļoti gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī slābans, slābs.
- izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete. Cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- milzis Ļoti liela zvaigzne ar lielu absolūto spožumu.
- pārmilzis Ļoti liela zvaigzne, kam ir vislielākais absolūtais spožums.
- milzenis Ļoti liels dzīvnieks vai augs.
- bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- sīkmanis Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
- sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs. Ļoti mazs priekšmets.
- sīks Ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām).
- miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
- Spiest nost Ļoti mocīt fiziski vai psihiski.
- (Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
- (Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
- (Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
- brīnums Ļoti neparasts, dīvains notikums, parādība.
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- Mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- salds Ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- glūda Ļoti plastisks māls, parasti pelēkā vai zilganpelēkā krāsā.
- ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu). Paļāt, pulgot.
- ķengas Ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums. Paļas.
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu. Pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
- pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
- svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
- varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- Nežēlot krāsas Ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
- iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
- šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties. Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties. Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
- diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
- Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - 45 minūtes.
- Akadēmiskā stunda Mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- aizlūgums Mācītāja lūgšana (dievkalpojumā) par dzīviem vai mirušiem.
- mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- cienīgtēvs Mācītājs, retāk cits turīgs cilvēks (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- kafija Madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- pols Magnetizēta detaļa vai tās daļa, kam ir šāds rajons.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt. Arī glausties.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krāsoties Mainīt vai iegūt krāsu (2) kādā norisē.
- Celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- kaimiņmāja Māja, kas atrodas blakus vai netālu.
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- suņkopība Mājas suņu audzēšana saimnieciskām vai dekoratīvām vajadzībām.
- Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
- Tēva mājas Mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam. Dzimtās mājas.
- Orogrāfiskie mākoņi Mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu.
- alga Maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
- muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu.
- ilustrācija Mākslas darbs vai tā daļa, kurā dominē ilustratīvisms.
- fotogrāfija Mākslas vai mākslas amatniecības veids - fotografēšana un attēlu izgatavošana.
- ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus. Attiecīgā darba tehnika.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs.
- Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums. Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- darbs Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts.
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
- koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
- klīrība Mākslota kautrība, arī vairīšanos.
- klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
- klīrīgs Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
- kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
- pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
- keramika Māls vai mālu saturoša masa, no kuras darina šos izstrādājumus.
- svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tam līdzīga modernu deju.
- Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
- Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
- īpašums Manta vai cits objekts, uz kuru ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
- Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
- Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
- Dieva tiesa Māņticīgi paņēmieni vainas noteikšanai (parasti viduslaiku tiesā).
- markgrāfiene Markgrāfa sieva vai meita.
- marķīze Marķīza (1) sieva vai meita.
- marķīze Marķīza (2) sieva vai meita.
- marķīze Marķīza (3) sieva vai meita.
- tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
- tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
- pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci. Ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- biezenis Masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot vai citādi sasmalcinot augļus, ogas vai saknes.
- mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- mārciņa Masas mērvienība - aptuveni 0,4 kilogrami (vecajā krievu vai angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 0,5 kilogrami (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
- centners Masas, svara mērvienība - 100 kilogramu (piemēram, Padomju Savienībā) vai 50 kilogramu (piemēram, vācu mērvienību sistēmā).
- Metriskais kvintāls Masas, svara mērvienība - 100 vai 50 kilogramu.
- Metriskais kvintāls Masas, svara mērvienība — 100 vai 50 kilogramu.
- pīlārs Masīvs balsts (parasti taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai. Mehanizēta ēvele.
- pļaujmašīna Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
- pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai. Pļaujmašīna.
- Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
- vibromašīna Mašīna, kurā darba procesu veic (vai veicina) vibrējoša ierīce.
- sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
- centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- ienākums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- ieņēmums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā). Ienākums.
- alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma apmaiņu. Materiāls (kā) sildīšanai.
- tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
- mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
- pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
- patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- vibrotransports Materiālu vai detaļu pārvietošana, izmantojot vibrācijas.
- protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas.
- lidpūkas Matiņi (augļiem vai sēklām), kas veicina (to) izplatīšanos.
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
- sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- akmeņgrauzis Maza akmeņgraužu dzimtas saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
- pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne.
- etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
- seiners Mazas vai vidējas fonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu. Seinertraleris.
- seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu.
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
- mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
- saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
- deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.).
- birdināt Mazliet (parasti bez veļa) līt vai snigt.
- paskolot Mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības).
- apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- apbalēt Mazliet nobalēt. Izbalēt (vispāri vai vietumis).
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
- aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
- iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
- apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
- apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
- apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
- paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Pakliedēt (2).
- pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
- kamols Mazs dzīvnieks (parasti apaļīgs, ar kuplu apspalvojumu vai apmatojumu).
- kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
- krīts Mazs šīs vielas stienis (parasti rakstīšanai vai zīmēšanai).
- būcenis Mazs šķūnis vai piebūve.
- hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Fiziski neizturīgs, vārgs.
- piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
- sīkslieka Mazsaru tārpu klases dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe. Akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe.
- kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā.
- ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām.
- taburete Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām. Ķeblis.
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā).
- jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību.
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- Mehāniskais zīmulis Mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- krūmgriezis Mehānisms krūmu vai sīkmeža nogriešanai.
- servomehānisms Mehānisms, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
- Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
- refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- Mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā).
- izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
- izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem). Izvēlēties.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums.
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- Piķa (arī darvas, ogļu) melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- Ogļu melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- Piķa melnumā Melnā vai ļoti tumšā krāsā.
- prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
- termogrāfija Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus.
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- Piķa rūda Melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- Piķa rūda Melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- fons Melodija vai pavadījums, uz kura izceļas galvenā tēma, melodija.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā. Arī unisons.
- ostinato Melodijas, harmoniskās secības, ritma, vairākkārtējs atkārtojums.
- solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
- Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā. Dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- Triumfa arka Memoriāla celtne - brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām. Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- periselēnijs Mēness orbītas vai Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Mēnesim.
- aposelēnijs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
- apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemei.
- Saldā mērce Mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai. Atsevišķs šī ieža gabals.
- atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
- Rīta zvaigzne Merkurs vai Venera.
- krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no diviem vai vairākiem virzieniem.
- gradients Mērs, kas rāda (fizikālā lieluma) pieauguma vai samazināšanās virzienu.
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā).
- Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
- litera Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Burtstabiņš.
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
- dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu.
- limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
- restes Metāla režģis krāsnī vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai.
- Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- Retie metāli Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
- veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
- metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
- metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
- konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
- Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- Zemes vērtēšana Metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- izmētāt Metot izkliedēt. Nomest vairākās vietās.
- masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti.
- Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- Cērtams gabals Meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi.
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
- meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
- meždega Meža vieta, kas ir daļēji vai pilnīgi izdegusi.
- Sanitārā cirte mežs Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
- sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
- žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
- Vasarzaļie meži Meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
- jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies.
- vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
- nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības. Barojums.
- stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
- garaiņi Migla, kas ceļas no ūdeņiem vai slapjām vietām.
- dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
- aglomerācija Mikroba vaisloti sīku vielas daļiņu sablīvēšanās šķidrumā.
- antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām vielām.
- antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
- sterilizācija Mikroorganismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
- Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
- Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
- Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
- dīvāns Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai.
- tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni.
- sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
- Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- Mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena Mīla, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- Sarkanais milzis Milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni.
- minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
- Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- Kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (parasti dārgakmens).
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- titulēt Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
- izminēties Minēt vairākus vai daudzus.
- Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
- Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
- aizmīt Minot ievainot.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus). Izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
- sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Būris. Krātiņš.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Krātiņš.
- krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem. Sprosts. Būris.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas. Trejgalvains.
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- šeiks Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- kapeika Monēta, naudas zīme vienas šādas naudas vienības vai vairāku šādu naudas vienību vērtībā.
- koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
- noziegums Morāles normām neatbilstoša, kaitīga darbība vai bezdarbība.
- Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
- Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
- reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba.
- servomotors Motors, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- spīdvejs Motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona ledus celiņu vai pa izdedžu vai zemes un zāles treku.
- spridzīgs Možs, kustīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī sprigans.
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- Muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- muižturis Muižnieks. Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- kapituls Muku ordeņa vai bruņinieku ordeņa locekļu kopsapulce. Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošais orgāns.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- burties Murmināt, klusu sarunāties. Darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
- tarāns Mūru graujamā ierīce - trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
- Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļās.
- Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- ievelties Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
- stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- saukt Mutvārdos vai rakstveidā aicināt.
- izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izteikties (1).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.). Teikt, sacīt, nosaukt.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
- Vokālā mūzika Mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā.
- introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas. Operas vai baleta uvertīras paveids.
- divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
- Stīgu (mūzikas) instrumenti Mūzikas instrumenti, kuros skaņu rada stīga vai stīgas.
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs (nošu raksta vai atskaņojuma veidā).
- variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi. Attiecīgais skaņdarbs.
- simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- efeja Mūžzaļa liāna ar vienkāršām veselām vai daivainām lapām.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- kamēlija Mūžzaļš dienvidu koks vai krūms ar ādainām lapām un lieliem ziediem.
- zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- oleandrs Mūžzaļš indīgs koks vai krūms ar garām, smailām lapām, sārtiem vai baltiem ziediem.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- pandāns Mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
- mahonija Mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām.
- brūklene Mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
- magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- konference Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
- kongress Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošais orgāns.
- petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- tomāts Nakteņu dzimtas augs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un, parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
- lampionpuķe Nakteņu dzimtas kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli.
- Puķu tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainagu stobru.
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē.
- trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- soda Nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris.
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- salpetris Nātrija, kālija, amonija, kalcija vai bārija nitrāts.
- Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
- aizdevums Nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod.
- laimests Nauda vai manta, ko iegūst azartspēlē.
- laimests Nauda vai manta, ko iegūst loterijā.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- kukuļnauda Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā kukulis (3).
- maksa Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā maksāšanas līdzeklis.
- Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
- Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
- Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
- fonds Naudas līdzekļi vai materiāli, kas paredzēti kādam mērķim.
- pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
- kopsumma Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa.
- portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
- monometālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir viens metāls (zelts vai sudrabs).
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
- sentavo Naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Dabiskā nāve Nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
- Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Pāragrā (arī priekšlaicīgā, patoloģiskā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- Priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- grieza Nazim vai diskam līdzīgs (arkla) asmens velēnas griešanai.
- lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums.
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē). Arī āliņģis.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos). Neapņemts sijas vai spāres gals.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- pamest Neapdzīvot vairs (parasti mājas).
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalas).
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
- novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
- Kā melna nakts Neatlaidīgi, neatvairāmi.
- Kā melna nakts Neatlaidīgi, neatvairāmi.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
- Līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- Mākt sirdi Neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt. Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Atsacīties.
- Aiziet latatā Nebūt (vairs). Pazust.
- Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
- noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
- klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā). Aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
- apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
- dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Vairāki.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
- Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību). Šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
- žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku). Ciest badu.
- negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē).
- brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret (feodālismā vai kapitālismā) pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā). Negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
- nopelns Negatīvs darba vai rīcības rezultāts.
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
- vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot naudu.
- Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- Nerādīt (ne) acu (arī acis) Neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
- bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
- Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
- uzliesmojums Neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei).
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā). Pagrozīties (2).
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pasvaidīt.
- pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko). Pasvaidīties (1).
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pamētāt (1).
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko). Pamētāties (1).
- patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
- patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
- patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
- pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
- pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
- pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
- pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
- pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
- pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
- jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos.
- liktenīgs Neizbēgams, neatvairāms.
- aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus). Savaldīties.
- taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
- Norīt (retāk aprīt) galotnes (arī vārdus) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- Norīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- Rīt vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- Rīt (arī norīt, retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- Aprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes) Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdus vai to galotnes.
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
- Slēgt kredītu Neizsniegt vairs kredītu.
- laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks. Nejaucēns.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās). Nolaistīt. Nesot ūdeni, aplaisīt drēbes.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus). Nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
- Neglābsies ne peles alā Nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
- tējkanniņa Neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- Jūras zirdziņš Neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
- Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru. Caurteka.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- sīkīpašnieks Neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks.
- jūrasgrundulis Neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
- spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
- plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (parasti feodālismā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
- tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
- rateļi Nelieli, parasti primitīvi, rati vai rokas ratiņi.
- glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
- sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
- pinkulis Neliels apaļš vai ieapaļš (miglas, dūmu u. tml.) kopums.
- bumbulis Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Ieapaļš izcilnis.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- limfmezgls Neliels apaļš vai ovāls veidojums limfvadā.
- lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
- saksauls Neliels balandu dzimtas koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām.
- ūbele Neliels baložveidīgo kārtas putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas.
- spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
- linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis. Krevete.
- laurķirsis Neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām.
- smiltsērkšķis Neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem.
- paipala Neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- lakatiņš Neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē. Arī skice (1).
- humoreska Neliels humoristisks sacerējums prozā vai dzejā.
- bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelīde.
- prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelūdija.
- cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
- ēdelveiss Neliels kurvjziežu dzimtas augs ar dzeltenbaltiem ziediem. Alpu zvaigznīte.
- poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam. Lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri. Vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
- roksargs Neliels metāla vairogs uz paukošanas sporta rīkiem.
- pistācija Neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- piknometrs Neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
- barkass Neliels ostas tvaikonis.
- dzilna Neliels pelēks, melns vai zaļganraibs dzeņveidīgo kārtas putns ar spēcīgu knābi.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- kancona Neliels poētisks, līdzeni plūstošs vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms.
- vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
- tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu. Rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
- roza Neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā). Arī sausa vieta (purvā).
- vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa sliežu vai trošu ceļiem.
- tukāns Neliels vai vidēji liels dzeņveidīgo kārtas tropu putns ar milzīgu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu.
- strupaste Neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti.
- skudrķērājs Neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem.
- tārtiņš Neliels vai vidējs tartiņveidīgo kārtas putns.
- blīgzna Neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
- piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
- šķeltkājis Neliels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar slaidu, ķermeni un lielu galvkrūšu vairogu.
- logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru. Neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
- ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
- pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
- pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai.
- buksis Neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni.
- staipeknis Neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
- krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu. Tase.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
- ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- Kontrabandas ceļā Nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
- Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- Pārkāpt robežu Nelikumīgi, slepeni doties pāri kādas valsts robežai vai raidīt šāvienus pāri kādas valsts robežai.
- nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- Apcirpt spārnus Neļaut kādam ko darīt. Ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (arī aizvirzot ko) priekšā.
- atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
- noņemt Neļaut vairs strādāt (parasti vadīt transportlīdzekli).
- atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
- remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- melnodzene Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām.
- pagaurs Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai pacilu, zarainu stumbru, lineārām lapām.
- virza Neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilu stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
- neļķe Neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem.
- pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
- spalīši Nematožu klases nelielu tārpu dzimta, kuras pārstāvji parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
- gļēvs Nenorūdīts, vārgs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
- muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums). Jūklis, arī mudžeklis.
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis. Arī mudžeklis (2).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- burvība Neparasta, dīvaina, neizprotama parādība.
- milzis Neparasti liels dzīvnieks vai augs.
- savāds Neparasti, neizprotami. Dīvaini.
- rotācisms Nepareiza «r» skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam. Nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
- fikcija Nepatiess izdomājums, ko izmanto kā faktu vai kas figurē kā fakts.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākli, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas. Domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem Raizes.
- malks Nepatīkams pārdzīvojums, parasti pazemojums, aizvainojums.
- Rūgts kumoss Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Rūgts kumoss (arī malks, piliens) Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- šķērms Nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
- skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm).
- rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
- gaišs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
- liegs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pietakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā. Uztakts.
- plāns Nepilnīgs, vājš (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
- aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
- piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
- Uz augšu (arī gaisā) pasists Nesaprātīgs, dīvains, nenopietns.
- Akadēmiskais parādnieks Nesekmīgs students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā vienu vai vairākus eksāmenus, ieskaites.
- pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
- jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
- nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
- nekaunība Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
- korpuss Nesošais pamatelements (mehānismam, ietaisei, ierīcei, mašīnai), pie kura piemontēti vai kurā iemontēti citi elementi vai mehānismi. Elements, detaļa (mehānismam, ierīcei), pie kuras piemontētas citas detaļas.
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās). Nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- Laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- (Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
- Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- Pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- Pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām). Pazaudēt nozīmīgumu.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- krist Neturēties stingri (kur) iekšā, nespēt noturēties (kur) iekšā un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
- atteikties Neuzņemties, arī vairs neizpildīt (kādu pienākumu, darbu u. tml.).
- bezvainība Nevainība.
- neskarts Nevainīgs (4).
- Bez vainas vainīgais Nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- Bez vainas vainīgais Nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- bezvainīgs Nevainīgs.
- Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
- Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
- Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
- klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
- Ēnas puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Arī trūkumi.
- Tumšās (biežāk ēnas) puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Arī trūkumi.
- Ēnas (retāk tumšās) puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Trūkumi.
- Mikrofona efekts Nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- rūpes Nevēlams, nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst. Psihisks stāvoklis, ko izraisa šāds gadījums, stāvoklis, apstākļi.
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāju, roku).
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī likt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
- nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.). Izsprukt (2).
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- Nez vai, arī nez vai maz Nezin vai, nezin vai maz.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt. Nolamāt.
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem). Kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.).
- karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- pārcirtums No cirtiena iegūts ievainojums.
- rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu. Veltnis.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- grūdenis No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
- žagari No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos). Augsts dižciltīgo tituls.
- vaļumjosla No ledus brīva vai neaizsalstoša josla gar krastu.
- keramika No māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
- mēteļkleita No mēteļu auduma šūta kleita, zem kuras parasti valkā blūzi vai džemperi.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā. Embrijs (1).
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- leduspuķes No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības attīstību un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
- Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
- Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
- sudrablietas No sudraba izgatavoti vai apsudraboti izstrādājumi.
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums. No šāda auduma izgatavots apģērbs.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- korķis No šiem audiem vai arī no cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- brusa No vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
- katamarāns No vairākiem baļķiem veidots plosts (Klusā okeāna salās, Indijas okeāna piekrastē).
- mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa. No teksta autora viedokļa. Pēc mūsu domām.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
- izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
- apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- kadence Nobeigums (muzikālai frāzei, skaņdarba daļai vai skaņdarbam).
- gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai). Daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
- gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam). Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
- apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
- kurtīne Nocietinājuma daļa starp diviem bastioniem vai diviem fortiem.
- forts Nocietinājums (parasti liels) vai nocietinājumu sistēma.
- izcirst Nocirst (daudz vai visu).
- apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus).
- meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
- noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
- apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā graudu, miltu, sakņu u. tml.) uzglabāšanai.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
- treniņš Nodarbība (zirga) iebraukšanai vai ielādei, (tā) gatavošanai sacensībām.
- aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
- kukuļniecība Nodarbošanās ar kukuļu (3) došanu vai ņemšanu.
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- Progresīvs nodoklis Nodoklis, kas palielinās vairāk, nekā palielinās apliekamo ienākumu summa.
- izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
- apdurt Nodurt (daudzus vai visus).
- ceļš Noejams vai nobraucams posms, attālums.
- nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
- iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- (Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- Likt pie mutes (arī lūpām) Nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- Likt pie lūpām (arī mutes.) Nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- Likt pie mutes (arī lūpām) Nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- nožauties Nogāzties, nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apgrābt Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm).
- apgriezt Nogriezt (daudz vai visu).
- aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
- vadhorizonts Nogulumu kopa (slānis vai slāņkopa), kas labi izsekojama reģiona robežās.
- piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
- apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
- krist Nokarāties, arī nokarāties un skart (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (uz kā, pāri kam) - par matiem, audumu u. tml.
- apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
- aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājlopu pirms nobeigšanās).
- izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- Uzķerties uz āķa Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz makšķeres (arī āķa) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzkosties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
- izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
- nosmiņķēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
- nozilināt Nokrāsot zilu vai zilganu.
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- neatvairāms Nol. divd. --> atvairīt.
- nevainojams Nol. divd. --> vainot.
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules). Nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
- izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
- izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
- aplasīt Nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- Noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā Noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Mest (uz kādu) acis (arī aci) Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
- Mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
- Mest (uz kādu) skatienus (biežāk acis, aci) Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
- uzdomāt Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
- pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- fraktēt Nomāt (kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
- apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
- ieslīgt Nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) - par cilvēkiem. Nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- tikt Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
- Būt (arī tikt) zirgā Nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni.
- nomaitāt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nožmiegt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
- Sēt nāvi Nonāvēt (vairākus vai daudzus). Būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
- Sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) Nonāvēt (vairākus vai daudzus). Būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
- Izliet nevainīgas asinis Nonāvēt nevainīgu cilvēku.
- kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
- skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- amputēt Noņemt (perifēru ķermeņa daļu, kādu orgānu vai tā daļu) operējot.
- Sabiedriskais nopēlums Nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījumā darot to zināmu sabiedrībai.
- appirkt Nopirkt (daudz vai visu).
- izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
- applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus).
- izpļaut Nopļaut (daudz vai visu).
- tad Norāda uz (kā) secību laikā vai telpā.
- Kā smejies Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
- sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
- kas Norāda uz cēloni vai nolūku. Kāpēc. Kādēļ.
- ar Norāda uz darbības vai stāvokļa cēloni.
- Līdz ar to Norāda uz darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
- reize Norāda uz darbības, stāvokļa vietu kādā secībā vai uz to atkārtošanos, biežumu.
- ar Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.
- bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
- ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš. Tas (1).
- viss Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
- ar Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
- ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme. Pagaidām, arī līdz šim.
- pār Norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē.
- kamēr Norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu. Šeit.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu vai paveikšanas pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
- labad Norāda uz nolūku. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- ar Norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi.
- pats Norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- pie Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
- pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība.
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
- pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts. Labad.
- pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- no Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
- pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
- pie Norāda uz to, kuru satvet vai ar kuru (ko) satver, kuram (kas) pieskaras.
- Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- Šis (un) tas Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
- šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
- kuriene Norāda uz vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās. Zem.
- kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
- iekš Norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās.
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
- cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
- reize Norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
- pa Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
- cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu.
- sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
- cik Norāda, ka darbība vai process ir ierobežoti, apstākļu nosacīti.
- sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
- ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
- ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- ārpus Norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
- caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
- pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
- sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
- mākoņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1).
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
- pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- svir- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras.
- šarnīr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
- seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- ap Norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt.
- ap Norāda, kam kas novietojas vai tiek novietots apkārt.
- sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
- artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
- atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
- pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
- apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
- apraut Noraut (daudz vai visu).
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
- izvietot Norīkot (vairākus vai daudzus cilvēkus darbā, parasti dažādās vietās).
- salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba).
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- gaita Norise (piemēram, psihiskām vai fizioloģiskām parādībām).
- trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
- pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
- labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm. Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process.
- Dalīt darbu (s) Norunāt vai noteikt, kas kuram jādara.
- zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu.
- apkost Nosaldēt, iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu..
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
- piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
- pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- Absolūtais čempions Nosaukums, kuru piešķir sportistam, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs.
- apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
- pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots.
- apbučot Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās).
- izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem).
- apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
- vainagdzega Noslēdzošā vainagojošā dzega.
- kontraktēt Noslēgt kontraktu (kā) saņemšanai vai izmantošanai. Noslēgt, uzlikt saistības ar kontraktu.
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- apslepkavot Noslepkavot (daudzus vai visus).
- Aptraipīties (ar) asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot Būt līdzvainīgam slepkavībā.
- Aptraipīt rokas ar asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
- Aptraipīties (ar) asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
- Aptraipīt rokas ar asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
- Notraipīties (arī aptraipīties) (ar) asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
- Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
- Notraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm Noslepkavot. Tikt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
- apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus).
- slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks. Arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
- apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
- nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- Tikt (arī nostāties) uz pareizā ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāli).
- Nostāties (arī tikt) uz (pareizā) ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
- Tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa Nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
- piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
- trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru). Izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
- apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
- nodiegt Nosūt lieliem dūrieniem. Nosūt ātri vai pavirši.
- Nosūtīt pa etapu Nosūtīt karagūstekņus vai arestantus karavīru pavadībā.
- aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju. Nolīkt (par daudziem vai visiem).
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
- Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
- testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
- Izraut no konteksta Noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar tekstu vai tā daļu.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
- pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai.
- Darba pūriņš Noteikta tilpuma cilindrs (Padomju Savienībā 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- Zvaigžņu pasaule Noteikta veida zvaigžņu kopums.
- Zvaigžņu pasaule Noteikta veida zvaigžņu kopums.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē). Kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- Kvalificēts balsu vairākums Noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- Kvalificēts balsu vairākums Noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem).
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
- notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
- apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
- Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
- novaikstīt Novaibstīt.
- novaikstīties Novaibstīties.
- novaidēt Novaidēties (1).
- novaidēt Novaidēties (2).
- novaimanāt Novaimanāties (1).
- novaimanāt Novaimanāties (2).
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
- lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
- vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
- savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Savecēt.
- savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Savecot.
- atstāt Novēlēt (mantojumu). Sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
- sanēt Novērst slimības vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- neitralizēt Novērst vai pavājināt kā ietekmi.
- aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.).
- Salikt punktus Novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
- saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus).
- noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
- salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
- savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
- sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
- sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
- satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Arī noklāt (5).
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Pārklāt (3).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
- samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
- pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- Kristālu defekti Novirzes no atomu vai molekulu regulārā telpiskā izvietojuma kristālā.
- dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
- iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
- apzāģēt Nozāģēt (daudz vai visu).
- robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
- nodarījums Noziedzīgas rīcības, darbības sekas, rezultāts. Likumu, tiesību vai morāles normu pārkāpums.
- genocīds Noziedzīgi rasistu nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
- recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- Nu, vai zinies Nu, vai zini.
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
- vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu. Caurmērā.
- grābt Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu). Virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā).
- vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- kļaut Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
- apņirgt Ņirdzīgi izsmeļot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
- videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
- brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
- pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē.
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma. Šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā.
- kolēģija Oficiāli apstiprināta personu grupa - administratīvs, rīcības vai padomdevējs orgāns.
- rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem)
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
- atzīties Oficiāli paziņot, ka ir vainīgs (noziegumā, pārkāpumā u. tml.).
- Pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajiem orgāniem, organizācijām).
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml. Arī iesniegums.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- kandidāts Oficiāls amats vai stāvoklis (kādā organizācijā), kas ir zemāks par (šīs organizācijas) biedra, locekļa amatu vai stāvokli. Persona, kas ieņem šādu amatu vai stāvokli.
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
- atsauksme Oficiāls raksturojums, novērtējums rakstveidā (par atsevišķa cilvēka vai grupas darbu).
- pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu.
- kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela. Antiviela. Imūnviela.
- antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela.
- Komiskā opera Opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- sferometrs Optiska vai mehāniska ierīce izliektu vai ieliektu sfērisku virsmu rādiusa mērīšanai.
- racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
- astigmatisms Optisko stiklu vai acs defekts, kas rada izplūdušu attēlu.
- pantotēnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā (B3 vitamīns).
- retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
- kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
- holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela) cilvēka vai dzīvnieku audos.
- polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
- spirts Organisks savienojums, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie viena piesātināta oglekļa atoma.
- imunitāte Organisma neuzņēmība (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
- toksikoze Organisma patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi kādu vielu vai kaitīgu faktoru iedarbība uz organismu.
- intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes.
- neotēnija Organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā.
- nekrobioze Organisma šūnu vai audu pakāpeniska atmiršana.
- gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana.
- marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
- saprobionti Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Monofāgi.
- monofāgi Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Vienēdāji.
- antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
- augs Organisms, kas attīstās, parasti nemainot vietu, un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
- anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
- saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts. Saimniekorganisms (1).
- saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts. Saimnieks (5).
- saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
- progress Organismu vai to sugu, ģinšu u. tml. pilnveidošanās evolūcijas gaitā.
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
- asociācija Organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
- karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
- Ekonomiskais karš Organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
- Līdzsvara orgāns Orgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas uztver (to) ķermeņa stāvokli telpā.
- Līdzsvara orgāns Orgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas uztver (to) ķermeņa stāvokli telpā.
- gredzens Orgāns vai tā daļa, kam ir noslēgta loka forma.
- sūcējorgāns Orgāns, ar ko dzīvnieks sūc barību vai piestiprinās pie kā.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- groteska Ornamenta stils, kurā dīvainu, fantastisku augu, ziedu motīvi savijas ar fantastiskiem cilvēku un zvēru tēliem vai dažādām stilizētām maskām.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir otrās vietas ieguvējam čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
- sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Mulda (2).
- mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums. Sinklināle.
- ozols Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli - zīli.
- Sūra smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts.
- vairatā Pa vairākiem (parasti cilvēkiem) kopā.
- pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem.
- šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- Pacelt tvaiku Paaugstināt tvaika spiedienu.
- Pacelt tvaiku Paaugstināt tvaika spiedienu.
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
- pastiepties Paaugties (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- apauklēt Paauklēt (vairākus citu pēc cita).
- apkult Pabeigt kult. Izkult (daudz vai visu).
- apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
- apsēt Pabeigt sēšanu. Iesēt (daudz vai visu).
- apstādīt Pabeigt stādīšanu. Iestādīt (daudz vai visu).
- cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā vai muzikāli dramatiskā darbā, šāda darba izrādē).
- izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
- estakāde Pabūve uz stabiem (ceļu vai citu komunikāciju pacelšanai augstākā līmenī).
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- aizkārtne Paceļama (koka vai metāla) barjera ceļa slēgšanai.
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
- panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- atvieglot Padari vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi).
- apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
- izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
- atbrīvot Padarīt (kādam pienākumam vai saistībai) nepakļautu.
- demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
- liberalizēt Padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku.
- normalizēt Padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks.
- normalizēt Padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks.
- plānināt Padarīt (ko) plānu vai plānāku.
- revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru [2] (1) vai revolucionārāku. Pamudināt uz revolucionāru [2] (1) darbību.
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
- izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
- biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
- blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
- apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
- kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
- aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
- atbrīvot Padarīt lietojamu, izmantojamu (spēku, līdzekļus u. tml.), likvidējot saistījumu, noslogojumu vai citus ierobežojumus.
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni). Būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
- novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- noplacināt Padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku.
- apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
- noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
- retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
- ritmizēt Padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku.
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
- izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
- nostiprināt Padarīt stabilu vai stabilāka, arī stingrāku, drošāk izmantojamu.
- atsvaidzināt Padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus). Atvēsināt, atveldzēt.
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
- latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt latvisku vai latviskāku.
- vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai. Padarīt vācisku vai vāciskāku.
- atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.).
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem). Plaši izziņot, izklāstīt.
- paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā. Piesūtīt (rakstisku) ziņu.
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
- klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem. _imperf._ Laist apkārt.
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
- bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
- paēsties Paēst, parasti tā, ka vairāk negribas ēst.
- Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc kara darbības izbeigšanās.
- Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- kanāls Pagara, doba telpa (organisma vai tā daļas) iekšienē.
- adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai. Adāmā adata.
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa. Paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās). Paklausīties, ko saka citi.
- pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- noklust Pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli. Pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam.
- krāt Pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu).
- tumst Pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
- pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- sirmot Pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam.
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē). Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru). Būt tādam, kad ir tumsa (par nakti).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
- iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- slīgt Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
- slīdēt Pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī.
- uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā). Pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā). Atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- rasties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par kādu defektu, ievainojumu).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Arī rasties (3).
- raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
- pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus). Pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus). Pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem). Apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
- pakrāsoties Paklāšot sev, parasti seju vai tās daļas.
- paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa daļu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
- uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
- uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- Nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
- nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai). Noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- dispečerizācija Pakļaušana operatīvai vadībai, ko veic dispečers.
- nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
- pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
- pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai. Pārgaismot.
- saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai. Izraisīt saindēšanos (2).
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai.
- Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- Saņemt grožos Pakļaut savai gribai, varai.
- Saņemt grožos Pakļaut savai gribai, varai.
- Tikt galā (ar kādu) Pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa. Uzveikt.
- sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai. Arī savaldzināt.
- gūstīt Pakļaut savai varai, valdzināt.
- pieņemt Pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
- padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- bremzēt Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes.
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā).
- Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- Putu smeļamā karote Paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
- pieņemties Palielināties (masā), kļūt pilnīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kākslis Palielināts vairogdziedzeris.
- cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
- konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
- zaudēt Palikt bez (kā), piemēram, īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
- palafīts Pāļu būve, mājoklis uz pāļiem (purvainā vietā, ūdenstilpē).
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi. Korpuss (piemēram, kuģim, lidaparātam).
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (celtnei).
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai).
- cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
- gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
- cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
- virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
- ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
- iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
- ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- izmēģināties Pamēģināt (darot ko ilgstoši vai atkārtoti).
- Sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus). Stipri satraukt (daudzus vai visus).
- sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
- Sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus). Arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
- pārsēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka (kāds) pār sēžas citā vietā.
- nosēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka novietojas sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), arī būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, ķermenis) kļūst tīrs vai tīrāks.
- tīrīt Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), būt par cēloni, ka kam zūd (piemēram, traipi, vielu nosēdumi), vairs neatrodas kur, uz kā (piemēram, netīrumi, nevēlami priekšmeti).
- melnināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- pelēcināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs.
- Pavēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- Pavēdināt smadzenes (arī galvu) Panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, an būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- atslābināt Panākt vai ļaut, ka atslābst (piemēram, muskuli). Būt par cēloni, ka atslābst (piemēram, muskuli).
- birdināt Panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt).
- noritināt Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst. _imperf._ Saldēt ciet. Būt par iemeslu aizsalšanai.
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- sarežģīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
- trulināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (1) vai trulāks.
- salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
- saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļās) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs [3] (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai Mušas skaņas.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dara ko ātri vai ātrāk.
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sālu saturs.
- spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
- svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
- plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
- kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec.
- skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
- pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, mazāk intensīvs.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm. Panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
- izaukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) klust auksts vai aukstāks.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, darba prasme) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) daļās divās vai vairākās daļās.
- iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
- padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko).
- nomelnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
- plašināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks.
- platumot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plats vai platāks.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
- sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Sausināt.
- sīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sīks vai sīkāks.
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (1) vai skābāks.
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (2) vai skābāks.
- smadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smags (1) vai smagāks.
- smailināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smails vai smailāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (1) vai stabilāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (2) vai stabilāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (1) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (2) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (3) vai stiprāks. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās stiprība.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (4) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (5) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (6) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (7) vai stiprāks.
- sūrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sūrs vai sūrāks.
- šaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurs (1) vai šaurāks.
- šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks.
- sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks.
- trulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (2) vai trulāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukši (2) vai tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1) vai tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (1) vai tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (2) vai tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (3) vai tumšāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (1) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (2) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (3) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (4) vai tvirtāks.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (3) vai vēsāks.
- sazilināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
- grabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
- klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
- klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
- klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
- krikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
- klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
- klunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
- knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
- knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
- krakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
- krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
- krimšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
- kriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
- ņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst.
- pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
- paukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
- plakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
- plarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
- plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- plerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
- plikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
- plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
- plinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
- plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
- pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
- plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
- pļerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
- pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
- purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
- rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
- rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5).
- skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand.
- skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
- skrakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ. Krakšķināt.
- skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst. Skrapšķināt.
- skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ. Skrapstināt.
- skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ. Kraukšķināt.
- skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
- skriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšķ. Kriukšķināt.
- sparkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
- sprakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
- spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ. Arī sprakšķināt.
- spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
- stirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ.
- strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
- šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind.
- šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst.
- šļūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
- šļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
- šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
- šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
- šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
- šņarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst.
- šņikstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst.
- šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
- švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
- švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
- takšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
- tankšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
- tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
- tinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
- tirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
- trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ. Strinkšķināt (1).
- virkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
- žļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst.
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
- žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
- žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
- žņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst.
- žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
- žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
- žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
- žvīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks.
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
- sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
- sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
- gaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- nodzenāt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
- izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
- noremdināt Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
- blakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blūkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
- bliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
- brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
- brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
- būkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5).
- džinkstināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis). Remdēt.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme). Izraisīt (2).
- šņerkstināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst.
- sagriezt Panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt. Nonāvēt.
- ieaudzēt Panākt, ka (dzīvnieki) dzīvo un vairojas nepierastā klimatā.
- dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
- uzcelt Panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos.
- pakļaut Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam). Pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- balināt Panākt, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs. Papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- stingot Panākt, ka (kas) kļūst stings (6) vai stingāks.
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
- sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to daļām).
- nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās.
- sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sasēdināt.
- Sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās. Atsvešināt.
- aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas. Atvairīt.
- aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
- dziedināt Panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- ietvaicēt Panākt, ka iesāk tvaicēties. Mazliet iztvaicēt.
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
- attīstīt Panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu.
- aizgaiņāt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- aizgainīt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
- dzidrināt Panākt, ka kļūst dzidrs vai dzidrāks.
- iespēcināt Panākt, ka kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst. Saskābēt (daudz vai visu).
- Izņemt no apgrozības Panākt, ka nav vairs apgrozībā.
- izņemt Panākt, ka nav vairs inventārā, lietošanā.
- izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
- nolaist Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
- izmācīt Panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
- pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama). Panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- atņemt Panākt, ka zaudē (to, kas piešķirts vai iegūts).
- Izvēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- Izvēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- Izvēdināt smadzenes (arī galvu) Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
- pavest Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
- smaržmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgiena smarža un garša.
- raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
- zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
- sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
- melisa Panātru dzimtas augs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
- panātre Panātru dzimtas lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu.
- vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
- cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī.
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
- noņemt Paņemot panākt, ka (kas) vairs nav (kāda) rīcībā, lietošanā.
- pagrābt Paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu masu, kopumu).
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- apost Paost (visapkārt vai vairākās vietās).
- apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās).
- apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
- protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā. Šīs paaudzes organisms.
- paparde Paparžaugu klase, kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
- sīkpaparde Paparžu dzimta, pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
- sievpaparde Paparžu klases dzimta, kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs.
- prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā).
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba.
- Starpināmais materiāls Papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai.
- dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
- harta Papirusa, pergamenta vai papīra lapa (senajā Romā).
- Vaigu maisi Paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem).
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- dzīvot Par augiem vai to daļām.
- dzīvs Par augiem vai to daļām.
- aizslīdēt Par braucējiem viegli slīdošos vai ritošos transportlīdzekļos.
- līks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- slaids Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- slaiks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- šmaugs Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- taisns Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- aizpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- iepeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- sakustēties Par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to kopumu.
- smagnējs Par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- aizvelties Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izrādīties Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- krist Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- manevrēt Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nokrist Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzkrist Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- plakans Par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni.
- degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
- čurkstēt Par degošām tāsīm, sveķainu vai slapju malku.
- raibs Par dzīvnieku vai augu kopumu.
- paklausīgs Par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
- kveldēt Par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi.
- šņākt Par gaisa plūsmu, kas skar ko vai kam kas virzās cauri.
- dedzināt Par ievainojumu, arī sāpēm.
- svaigs Par ievainojumu, brūci.
- šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
- pienākt Par laika momentu, laikposmu, kurā sākas vai beidzas kāda darbība, norise.
- dzīvs Par organismiem vai to sastāvdaļām, daļām.
- pastāvīgs Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, norisi.
- traks Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- parupjš Par seju, tās vaibstiem.
- aizdunēt Par soļiem vai soļu radītu troksni.
- šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
- klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
- atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- saskriet Par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sanākt Par vairākiem, daudziem dzīvniekiem.
- Par visām lietām Par visu vairāk.
- Par visām lietām Par visu vairāk.
- Par visām lietām Par visu vairāk.
- Par visām lietām Par visu vairāk.
- Eliptiskais paraboloīds Paraboloīds, kam forma ir līdzīga elipsei (1) vai kam ir elipses (1) forma.
- Eliptiskais paraboloīds Paraboloīds, kam forma ir līdzīga elipsei vai kam ir elipses forma.
- bāze Parādība vai parādību kopums, kas nodrošina kādas citas parādības vai kādu citu parādību attīstību, pastāvēšanu.
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
- Laika moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- izomērija Parādība, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
- zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
- supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- poligīnija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas.
- poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimuma ziedi.
- pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību.
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām vai ir saistīta ar tām.
- pašierosme Parādība, kas rodas kādas sistēmas iekšienē un ierosina, uztur tās darbību vai procesu tajā.
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- Dalīt vārdu zilbēs Parādīt zilbes robežas (runā vai rakstos).
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
- sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem).
- parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
- Regresa prasība (retāk prasījums) Parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
- pārsautēties Pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt.
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam. Pārāk ilgu laiku ciest badu.
- pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- celties Parasti savienojumā «celties kājās» vai «celties augšā». Sākt aktīvi darboties.
- kovalents Parasti savienojumā «kovalentā saite»: ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- komplekts Parasti savienojumā «pilns komplekts». Maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
- liniņi Parasti savienojumā «pļavas liniņi»: nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- tēvs Parasti savienojumā «svētais tēvs»: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- šļaugans Parasti savienojumā «šļaugana dūša». Slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- katls Parasti savienojumā «tvaika katls»: iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- sakne Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
- mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- nīcināt Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē. Arī likvidēt.
- cirst Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
- ar Parasti savienojumā ar «sākt» formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
- sabeigt Parasti savienojumā ar «sevi»: intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
- ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- darbs Parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību.
- muca Parasti savienojumos «mucas vieta», «mucas sējums»: laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- ar Parasti savienojumos «reizē ar», «līdz ar»: pastiprina nojēgumu, par darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu.
- vienaira Parasti savienojumos «vienairu divnieks», «vienairu četrinieks», «vienairu astoņnieks»: sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
- apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
- mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina. Arī kritērijs.
- liekēdis Parazitējošs dzīvnieks vai augs.
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
- pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
- ieskaite Pārbaude, kurā noskaidro, vai sportistu rezultāti atbilst noteiktām normām.
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
- parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
- apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- Pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām. Izlemt.
- izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
- Pārdot preces vairumā Pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
- aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino. Rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
- kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krasu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu).
- iegriezums Pārgriežot vai iegriežot ieveidots neliels šķēlums, robs, plaisa.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- kibitka Pārjumti rati vai kamanas (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
- aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
- apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- polsterēt Pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
- apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
- finierēt Pārklāt ar finieri vai saplāksni. Apdarināt ar finieri vai saplāksni.
- nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
- aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu). Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- aizkūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam). Aizkvēpt.
- apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot). Aprasot.
- aizmelnēt Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
- apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
- izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
- aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). _imperf._ Augt ciet.
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
- senāts Parlamenta augšpalāta vai viena no līdztiesīgām palātām (vairākās kapitālistiskajās valstīs).
- Neuzticības votums Parlamenta balsošanā izteikta neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- ticība Pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticība Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izokšķerēt Pārmeklēt (daudzas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
- apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
- Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram Pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt).
- hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā).
- litota Pārmērīgs tēla vai domas samazinājums (mākslas darbā).
- Pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā). Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju. Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu. Laterna.
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs.
- izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
- līt Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
- krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai. Hibridizēt.
- atgriezums Pārpalikumi (arī atkritumi), kas radušies apstrādes vai izmantošanas procesā (ko atgriežot, nogriežot).
- brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā.
- rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā. Brāga.
- gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži.
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži. Gruzdumi.
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Gruzdumi.
- Bezstruktūras augsne Pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā.
- inspekcija Pārraudzības, pārbaudes iestāde vai grupa.
- izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
- tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām pārejām.
- pārmākt Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
- grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks. Arī dīvains, neparasts.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- Iziet no modes Pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē.
- Iziet no modes Pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē.
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties. Mitēties.
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi).
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- Pārliekamais kalendārs Pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
- nosvīdināt Partakt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
- opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku. Šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
- Valdošā partija Partija, kam daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- ceļamaize Pārtikas produkti, ko ņem vai dod līdzi ceļā, ceļojumā.
- sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
- putraimi Pārtikas produkts - veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi.
- piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, satecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
- kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- rektificēt Pārtvaicējot sadalīt šķidru vielu maisījumu, izmantojot to viršanas temperatūras atšķirības.
- destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
- direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors.
- padome Pārvaldes, administratīvs vai padomdevējs orgāns, kas sastāv no ievēlētām vai ieceltām personām.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
- pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- noturēt Pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem. Arī aproksimācija.
- zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā.
- kodēt Pārveidot (kāda koda zīmi vai zīmju virkni) cita koda zīmē vai zīmju virknē, fiksēt (ar kādu kodu izteiktu informāciju) ar cita koda līdzekļiem.
- sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
- pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
- dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
- jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas.
- konsolidēt Pārvērst valsts īstermiņa saistības par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
- uztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, sejas vaibstus).
- reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
- izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu). Izdalīties (par tvaikiem).
- gaist Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
- iztvaikot Pārvērsties tvaikos. Izdalīties (par tvaikiem).
- jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
- virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
- sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs.
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.). Nokļūt.
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā). Pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
- piezemēt Pārvietot (parasti bumbu) tā, ka (tā) skar zemi vai kādu virsmu.
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, retāk ar asti (par dzīvniekiem).
- velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
- sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
- pāršvīkāt Pārvilkt (kam) švīku vai švīkas.
- atkārtot Pasacīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu). Runāt, teikt (vienu un to pašu).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās. Pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam). Arī eksperiments.
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
- Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
- Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
- rehabilitācija Pasākumu komplekss, kura mērķis ir pasargāt slimnieku no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju tam atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja viņš ir īslaicīgi vai paliekoši zaudējis darba spēju. Šāda kompleksa pasākumu veikšana.
- selekcija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir iegūt jaunus cilvēkam vajadzīgus organismus vai uzlabot esošo organismu īpašības.
- Pozitīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
- vēlēšanas Pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
- balzamēt Pasargāt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermeni no trūdēšanas, ievadot konservējošas vielas.
- tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
- apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
- būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
- pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
- Magnētiskais pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- Saules vējš Pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas plūsma virzienā no Saules.
- Saules vējš Pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas plūsmu virzienā no Saules.
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus). Attiecīgā celtne, telpas.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
- Viens pats Pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
- pats Pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
- nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
- ābece Paši pirmsākumi, pamati kādā nozarē vai kādā atsevišķā jautājumā.
- aktuāls Pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs, neatliekams. Šodienīgs.
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- džindžala Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
- nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
- beidzot Patālāk aiz vairākiem priekšmetiem, aiz vairākiem (telpas, ceļa) posmiem.
- Aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
- Aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu). Atalgot.
- paldiesot Pateikties, vairākkārt sakot «paldies».
- izlietot Patērēt (daudz vai visu).
- apēst Patērēt daudz vai visu (parasti naudu).
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- Sabiedriskie patēriņa fondi Patēriņa fonda daļa, ko var izmantot bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem.
- Sabiedriskie patēriņa fondi Patēriņa fonda daļa, ko var izmantot bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem.
- streptokoki Patogēni vai nepatogēni koki, kam šūnas ir sagrupētas ķēdītēs.
- trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz māliem.
- polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
- fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
- Debess sfēra Patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas). Izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- glābiņš Patvērums (no kā bēgot, vairoties).
- rādīt Paust (sejā, vaibstos) psihisku stāvokli, attieksmi.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- pagaudot Pavaimanāt. Arī skaļi pāraudāt.
- šapirografēt Pavairot (piemēram, tekstu, attēlu) ar šapirogrāfu.
- hektografēt Pavairot (piemēram, tekstu, zīmējumu) ar hektogrāfu.
- litografēt Pavairot litogrāfiski, izgatavot litogrāfiski.
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- ievairot Pavairot.
- padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- apdēstīties Paveikt dēstīšanu (kādā noteiktā platībā vai saimniecībā).
- izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
- pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
- apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
- iesūtījums Paveikta darbība --> iesūtīt. Iesūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2). Izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
- izcenojums Paveikta darbība --> izcenot. Cena, izmaksa vai apmaksa.
- izsūtījums Paveikta darbība --> izsūtīt (3). Izsūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties. Izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt. Finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
- izvaicājums Paveikta darbība, rezultāts --> izvaicāt.
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (1). Pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
- pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (2).
- pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (3).
- pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (4).
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2). Vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- sabadījums Paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt (1). Badot radītais ievainojums.
- sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1). Kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4). No tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5): savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
- tvaicējums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (1).
- tvaicējums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (2).
- tvaikojums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaikot (1).
- vainagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3).
- Pagrieziena punkts Pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- Pagrieziena (arī pavērsiena) punkts Pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā - izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums. Pēkšņa slimības simptomu paasināšanās. Pēkšņa, strauja temperatūras krišanās.
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
- apgraizīt Pavirši apgriezt [2] (visapkārt vai vietumis).
- apsmalstīt Pavirši vai nepilnīgi nosmalstīt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmalstīt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
- apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu). Nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
- apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
- nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
- nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
- nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
- izplūst Pazaudēt ķoncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
- drena Pazemes cauruļvads, kanāls gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- Sērūdeņraža ūdeņi Pazemes ūdeņi, kuros 1 litrā ir vairāk par 10 miligramiem sēra savienojumu.
- izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu.
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt par ko.
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam. Arī sasalt (1).
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, pārvērsties par ko.
- publikācija Paziņojums ar preses, radio vai televīzijas starpniecību.
- apvainojums Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- apziņot Paziņot (ko daudziem vai visiem).
- aplaist Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas.
- atsaukt Paziņot, izsludināt, ka (lēmums, rīkojums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā. Atcelt.
- apziņot Paziņot, izziņot (parasti kādu rīkojumu daudziem vai visiem).
- apvainot Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā). Apsūdzēt.
- pazīstams Pazīstamais cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
- Aiziet garu ceļu Pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
- Pazust bez miņas Pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- Pazust bez pēdām (arī bez miņas) Pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku).
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
- Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- Izdzīt nelabo (arī velnu, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- Izdzīt nešķīsto garu (arī velnu, nelabo, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
- sastingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā. Ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
- peldmētelis Pēc peldes vai mazgāšanās velkams halāts.
- providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus. Arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
- Pasaules gals Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - pasaules bojāeja saskaņā ar dieva vai dievu gribu.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- mokasīni Pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi.
- Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
- apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
- Vārdu savienojums Pēc valodas sintakses likumiem veidots divu vai vairāku vārdu saistījums teikumā.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- peka Pēda (cilvēkam vai dzīvniekam). Arī kāja, kam ir pēda.
- aspirantūra Pedagoģisko un zinātnisko kadru speciāla sagatavošana augstskolās vai zinātniskās pētniecības institūtos. Attiecīgā iestādes nodaļa.
- atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
- noslēgums Pēdējā daļa, arī moments (laikposmā), pēc kura (tas) vairs neturpinās.
- gals Pēdējais (laika) posms. Pēdējais mirklis vai posms (kādā norisē, darbībā).
- beigas Pēdējais mirklis vai posms (kādā procesā). Arī nobeigums.
- gals Pēdējais. Tāds, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums. Krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- katastrofa Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām. Arī avārija.
- avārija Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās. Nelaimes gadījums.
- kaprīze Pēkšņa pārmaiņa (parādībām dabā vai sabiedrībā).
- untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
- katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa.
- rīstīties Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- iesisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
- kaprīzs Pēkšņi mainīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
- untumains Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
- brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
- Pazaudēt valodu Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- (Pa)zaudēt valodu Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- Zaudēt valodu Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- aizsvilties Pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju).
- sagriezt Pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu. Radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iekrist kā akā (arī ūdenī, ugunī, zemē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iekrist kā ugunī (arī kā ūdenī, akā, zemē) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iekrist kā zemē (arī kā akā, ūdenī, ugunī) Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
- sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
- pelavmaize Pelavaina maize. Maize, kas ir gatavota no pelavām.
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezt Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu).
- nefelīns Pelēks, zaļgans vai brūns silikātu grupas minerāls.
- žurka Peļveidīgais grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- amputācija Perifēras ķermeņa daļas, kāda orgāna vai tā daļas noņemšana operējot. Amputēšana.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
- klāni Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos).
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu. Laikraksts.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
- appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
- uzskaitīt Perot iesist (kādam vairākus sitienus vai noteiktu sitienu skaitu).
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
- normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā.
- korespondents Persona vai iestāde, kas izpilda finanšu un komerciālus uzdevumus citai personai vai iestādei.
- darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
- kontraktants Persona vai organizācija, kas uzņemas noteiktas saistības pēc kontrakta.
- adresāts Persona, iestāde, kam adresēts pasta vai telegrāfa sūtījums.
- adresants Persona, iestāde, kas adresē kādam pasta vai telegrāfa sūtījumu. Nosūtītājs.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- mantinieks Persona, kas (ko) manto (1) vai kurai ir tiesības (ko) mantot.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
- Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
- rantjē Persona, kas nestrādā, bet ienākumus gūst no vērtspapīriem, aizdotā vai noguldītā kapitāla procentiem.
- amatpersona Persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas, persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
- uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
- inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- Vietas izpildītājs Persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- emisārs Persona, ko kāda politiska vai valsts organizācija sūta kā savu aģentu (parasti uz citu zemi) ar kādu (parasti slepenu) uzdevumu.
- repatriants Persona, ko repatriē vai kas repatriējas.
- cietušais Persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums.
- kaitnieks Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
- Personas identitāte Personas atbilstība dokumentos vai citos materiālos minētajai personai.
- Personas identitāte Personas atbilstība dokumentos vai citos materiālos minētajai personai.
- paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
- Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- Kara kūrēji (arī kurinātāji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
- arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
- eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ierīce faļļu aizlikšanai.
- skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
- gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai). Siena, salmu šķūnis.
- Piesliet kājās Piecelt (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzsliet Piecelt ar grūtībām kājās (cilvēku vai dzīvnieku).
- Sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem). Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
- pieslieties Piecelties (parasti no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzslieties Piecelties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens vai ūdenī.
- iejūgs Piederumu kopums darba dzīvnieka piesaistīšanai pie transportlīdzekļa vai darba rīka, - aizjūgs (1).
- vainot Piedēvēt (kam) vainu (4).
- saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
- salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
- sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- servopiedziņa Piedziņa, kas tiek regulēta automātiski vai ar atvieglotu manuālo vadību.
- piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
- izvest Piegādāt (preces vai kapitālu ārvalstij).
- ievest Piegādāt (valstij preces vai kapitālu no ārzemēm).
- Piegriezt taisnā diegā Piegriezt drānu taisni audu vai šķēru virzienā.
- Piegriezt taisnā diegā Piegriezt drānu taisni audu vai šķēru virzienā.
- Trošu ceļš Piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u.tml.
- nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pane Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
- senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
- misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
- senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
- sveiki Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki.
- sveicināts Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki.
- sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki. Arī laba vēlējums.
- arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem.
- Iekārties logā Pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties (ārā) pa logu.
- Iekārties logā Pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties ārā pa logu.
- susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt. Ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- kolāža Pielīmējums vai piespraudums (piemēram, gleznai, zīmējumam).
- pieķepināt Pielipināt (ko mīkstu, lipīgu vai ar ko mīkstu, lipīgu). Pavirši pielipināt.
- pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
- pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
- atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā.
- atšalkt Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīve).
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- atvainot Pieņemt atvainošanos, neļaunoties, piedot (kam).
- pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
- izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām). Arī izlemt.
- aizņemt Piepildīt (telpu, vietu) ar savu masu vai apjomu.
- ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu. Būt novietotam (kādā platībā, telpā).
- Piepūst vaigus Piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
- Piepūst vaigus Piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
- attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu. Noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
- sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā).
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa vai darba rīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru.
- smags Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.). Smagi tvaiki.
- marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
- iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
- deportācija Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
- sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus).
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- piemeistarot Piestiprināt (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci).
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
- pievilgt Piesūkties ar mitrumu, tvaikiem.
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku. Piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
- tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums. Arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
- daudzpunkte Pieturzīme (...), ko lieto stilistiskos nolūkos. Šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
- domuzīme Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme (—).
- kols Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme.
- izdalītājpieturzīmes Pieturzīmes, ar kurām izdala vārdus vai vārdu savienojumus (piemēram, iekavas, pēdiņas).
- rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
- sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
- apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm. Apskatīt.
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis.
- harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
- leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- Karināt (arī kārt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
- Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- kunkulis Pika. Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums. Arī kankālis.
- pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
- mēnesseja Pilna vai gandrīz pilna Mēness no Zemes redzamā daļa.
- ideāls Pilnība, nevainojams, arī cildens paraugs.
- reduplikācija Pilnīga vai daļēja (valodas vienības, piemēram, morfēmas, vārda) atkārtošana.
- sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
- izmācīties Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
- pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
- nobloķēt Pilnīgi izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai pārējās valsts.
- nobloķēt Pilnīgi izslēgt (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- izžūt Pilnīgi iztvaikot (par šķidrumu).
- sagrābt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
- apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- (Ap)tīt (kādu) ap pirkstu Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- (Ap)tīt (kādu) ap pirkstiņu (biežāk pirkstu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- (Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- Tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- salūzt Pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus.
- Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju).
- vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals.
- reduplicēt Pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu).
- pālis Pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni.
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
- Arhitektūras piemineklis Pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- neitralizēties Pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību.
- pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
- reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības). Izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- izlase Pilnvērtīgāko dzīvnieku vai augu izvēle (kādam nolūkam).
- pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks. Administratīvas teritorijas pārvaldnieks.
- Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
- Pilsēttipa apdzīvota vieta Pilsēta vai pilsētciemats.
- Sadraudzības pilsēta Pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi.
- brīvpilsēta Pilsēta, kam ir īpaša autonomija vai valsts tiesības.
- lielpilsēta Pilsēta, kurā ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes orgāna pārstāvi.
- Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvjus.
- kāstuve Piltuvveida trauks ar sieta vai auduma dibenu šķidruma kāšanai. Ierīce šķidruma kāšanai.
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi.
- segpinums Pinums, ko veido no diviem vai vairākiem diegiem tā, ka viens diegs pārsedz otru diegu.
- pirkststarpa Pirkstu starpa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
- uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- pusmūžs Pirmā puse vai aptuvena pirmā puse (cilvēka) mūža (aptuveni piecdesmit gadi).
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
- apakšstāvs Pirmais stāvs (divstāvu vai vairākstāvu mājā).
- ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
- bezlaikā Pirms (parastā, vajadzīgā vai noteiktā) laika.
- vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem.
- Krievu pirts Pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
- pārsprāgt Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
- paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, liem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
- maijvabole Plākšņtaustekleņu dzimtas vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi).
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- plānīte Plāna pankūka, ko gatavo no miltiem, olām un piena vai ūdens.
- skārds Plāna vai sevišķi plāna velmēta metāla plāksne vai lente.
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai). Safjāns.
- patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
- makroreljefs Planētas virsas lielās formas vai lielo formu daļas.
- mikroreljefs Planētas virsas sīkās formas vai lielo formu detaļas.
- gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa. Tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
- laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā).
- programma Plāns (tālākai darbībai, rīcībai, darbam). Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu kopums, lai veiktu, realizētu (ko).
- virsmatracis Plāns matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
- plīvurs Plāns plēvveida vai ādveida (augu, dzīvnieku ķermeņa) izaugums.
- tvīds Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem).
- kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- vafele Plāns, trausls konditorejas izstrādājums ar rūtiņveida vai šūnveida rakstu.
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
- Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu, un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
- kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā. Kooperēties (1).
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kartuša Plastisks vai grafisks (uzraksta, emblēmas, ģerboņa u. tml.) rotājums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā.
- patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai. Žakaida kartes uztīšanas ierīce.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- bazūnēt Plaši izplatīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- kosmopolītisks Plaši izplatīts uz zemeslodes (par augiem vai dzīvniekiem).
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
- gadatirgus Plašs tirgus, ko organizē vienu vai dažas reizes gadā, parasti lauku centros.
- Platais patskanis Platais «e» vai «ē».
- Platais patskanis Platais «e» vai «ē».
- Daļējā (arī parciālā) plate Plate, ko gatavo, ja ir saglabājies viens zobs vai daži zobi.
- Koksnes (šķiedru) plate (arī plātne) Plate, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- pārgriezt Plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus, vairāk atsedzot acu baltumus.
- kvartāls Platība (mežā), kas parasti ir taisnstūrveidīga un ko ierobežo stigas vai ceļi.
- rāvājs Platība, teritorija, kur ir zemas, purvainas vietas, arī rāvaina augsne.
- Koksnes (šķiedru) plātne (arī plate) Plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- Koksnes (šķiedru) plātnes (arī plates) Plātnes, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- baļļa Plats - apaļš vai iegarens - koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
- sermulis Plēsēju kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes).
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji)
- pārplēst Plēšot ievainot.
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot. Plēšot, kožot nonāvēt.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot radīt (kur skrambu, ievainojumu).
- racējlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
- plikgalvīgs Plikgalvains.
- plikpaurains Plikgalvains.
- plikpaurīgs Plikgalvains.
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos. Kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, brūcei (tajā).
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Plīst nost.
- durtiņas Plīts vai (telpu) apsildāmās krāsns durvis.
- saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot. Plosot nonāvēt.
- applūkt Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās). Noplūkt.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- renklode Plūmju šķirne, kam raksturīgi violeti, zaļi vai dzelteni augļi. Šīs šķirnes plūme.
- Pretēja zīme Plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- Pretēja zīme Plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
- mūdīties Plūst (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
- izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa - asmens, kas nopļauj zāli, labību u. tml.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti). Pļaujot radīt brūci, ievainojumu.
- pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
- sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
- bars Pļavas vai lauka josla, ko pļāvējs pļauj vienā gājienā.
- fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas. Šīs formas skaņdarbs.
- litogrāfija Poligrāfijas uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur attēlu, tekstu iespiež šādā tehnikā.
- kongress Politiska partija vai organizācija.
- slepenpolicija Politiskā vai kriminālā policija. Politiskās izmeklēšanas un represīvs orgāns.
- reakcionārs Politiskās reakcijas piekritējs vai līdzdalībnieks. Konsekvents (politiskā, ideoloģijas, kultūras, tehnikas) progresa ienaidnieks.
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
- atbrīvošana Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras pakļautības likvidēšana.
- Politiskā diskriminācija Politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
- Politiskā diskriminācija Politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
- sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
- zvilnis Polsterēts, mīksts atzveltnes krēsls vai dīvāns.
- tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis. Saistīti saldūdens kaļķi.
- papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai porcijai.
- dēle Posmainais tārps, kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis.
- kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
- krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
- cēliens Posms, kurā kas norisinās vai tiek veikts.
- okulēt Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas. Acot.
- acot Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas. Okulēt.
- starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā.
- Literārais varonis Pozitīvais varonis daiļliteratūrā.
- Literārais varonis Pozitīvais varonis daiļliteratūrā.
- piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē.
- diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
- prieks Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
- atzinība Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
- Relatīvais skaitlis Pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
- Relatīvs skaitlis Pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
- statistika Praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā). Šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums.
- regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
- pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību).
- konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- Atomu (arī kvantu) pulkstenis Precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts.
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai. Attiecīgais attēls.
- korekts Precīzs, nevainojams, arī pareizs.
- Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
- Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana uz kredīta (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
- sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas ir minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- imports Preču vai kapitāla ievešana no ārzemēm.
- eksports Preču vai kapitāla izvešana uz ārzemēm.
- polivitamīni Preparāti, kas satur vairākus vitamīnus.
- Hormonāls preparāts Preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- Hormonāls preparāts Preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
- paškaitniecība Pret sevi vērsta nevēlama darbība vai bezdarbība.
- kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
- ačgārns Pretējā virzienā vai stāvoklī, nekā parasts. Otrādi. Atmuguriski.
- rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
- Zonas aizsardzība Pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piemēram, savas aizsardzības zonas priekšā).
- uzurpācija Prettiesiska (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
- slepkavot Prettiesiski nonāvēt (parasti vairākus cilvēkus).
- uzurpēt Prettiesiski sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
- kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju. Priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
- skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
- zars Priekšmeta, darbarīka elements - tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās.
- Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevai iztikt.
- cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
- šuveklis Priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- pauna Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā). Sainis.
- baltums Priekšmets vai tā daļa baltā krāsā.
- aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
- kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
- svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
- balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā vai atbalstīties. Atbalsts.
- balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
- riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus. Izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
- kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām.
- nomenklatūra Priekšmetu, to daļu nosaukumu kopums vai uzskaitījums (kādā nozarē).
- pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem. Attiecīgais teksts, dokuments.
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
- priede Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.
- egle Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
- Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- damaksnis Priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
- nāra Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta. Lāva.
- septiņstarīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām.
- Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
- Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
- konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij.
- nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
- nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij (ar tās centrālo vai vietējo orgānu starpniecību).
- impresārijs Privātuzņēmējs, profesionāls aģents, kas organizē izrādes un koncertus vai angažē māksliniekus šādiem pasākumiem.
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā).
- ietvaice Process --> ietvaicēt.
- iztvaice Process --> iztvaicēt (1).
- aptauja Process, darbība --> aptaujāt. Aptaujāšana, iztaujāšana, izvaicāšana.
- ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- laktācija Process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu. Laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai.
- tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi). Bruto produkcija.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas.
- skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts.
- algotnis Profesionāls karavīrs, kas kalpo tam, kurš vairāk maksā.
- Darba zīmējumi (arī rasējumi) Projektētā celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma realizēšanai nepieciešamie detalizētie zīmējumi (rasējumi).
- Tautas demokrātija Proletariāta diktatūras forma, kas radās 2. pasaules kara beigu posmā un pēc kara vairākās Austrumeiropas un Āzijas zemēs.
- Tautas demokrātija Proletariāta diktatūras forma, kas radās Otrā pasaules kara beigu posmā un pēc kara vairākās Austrumeiropas un Āzijas zemēs.
- Tiešā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
- Tiešā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
- obstrukcija Protesta veids (parasti parlamentos) - trokšņošana, garu runu teikšana u. tml., lai sēdē, sapulcē aizkavētu vai nepieļautu lēmuma pieņemšanu.
- prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
- kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Nesaprotams, juceklīgs.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem.
- skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos. Suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- Maniakāli depresīvā psihoze Psihiska slimība, kūmi raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- gaile Psihiska vai fizioloģiska stāvokļa (parasti naida, skumju, sāpju) izpausme (acīs, skatienā).
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām. Suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- Ilglaika atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
- ilgas Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama).
- pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- patopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī psihiskās darbības izmaiņas, kuras izraisa augstākās nervu sistēmas darbības patoloģija, psihiskās vai somatiskās slimības.
- histērija Psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
- fronte PSRS Bruņoto Spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
- pamatskola PSRS obligātās vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe, kas aptver pirmās trīs vai četras klases.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk.
- Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
- Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
- sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu).
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- stundenis Pulkstenis (parasti sienas vai torņa pulkstenis, kas sit ik pēc stundas).
- lobēlija Pulkstenīšu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms vai krūms.
- divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
- Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
- Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
- prespulveris Pulveris vai granulēts materiāls izstrādājumu izgatavošanai presējot.
- Sarkanais punduris Pundurzvaigzne.
- punduris Pundurzvaigzne.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
- piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
- velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
- purvaine Purvaina vieta, teritorija. Arī purvaina augsne.
- purvājs Purvaina vieta, teritorija. Arī purvs.
- dūksts Purvaina vieta. Staigna, muklaina vieta. Liela, staigna peļķe, danga. Dumbrs [1].
- čiksts Purvaina, zema vieta. Ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā.
- čūskulājs Purvains krūmājs, brikšņi, biezoknis. Vieta, kur ir daudz čūsku.
- purvīgsnējs Purvains.
- purvots Purvains.
- kriptomērija Purvciprešu dzimtas mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
- Ielas puika Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- Ielas zēns (arī puika) Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze. Arī padsmitgadnieks. Par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
- pusdzīve Puse vai aptuvena puse (cilvēka) dzīves.
- pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
- puskukulis Puse vai aptuvena puse no kukuļa.
- pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
- pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
- puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
- puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
- pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
- pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts teritorijas.
- pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa. Garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
- mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei.
- Golfa zeķes Pusgaras (vīriešu vai sieviešu) zeķes līdz ceļiem.
- Golfa zeķes Pusgaras (vīriešu vai sieviešu) zeķes līdz ceļiem.
- puszvilu Pusguļus vai pussēdus.
- puszviļu Pusguļus vai pussēdus. Puszvilu.
- segliņš Puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdalīgiem ziediem.
- līga Puslokveida zīme, ar ko saista notis, norādot uz atskaņojuma frāzējumu vai uz divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu saistījumu.
- zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- Koka pūšamie instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- Koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- piemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu detaļa, ko tur pie lūpām vai mutē.
- sultāns Pušķis pie huzām cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
- nopūst Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām). Putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
- apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
- vilinātājputns Putns (dzīvs vai, piemēram, izbāznis), ko izmanto citu putnu pievilināšanai.
- mājputns Putns, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
- svīrveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder nelieli vai ļoti sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri).
- šampūns Putojošu sintētisku vai dabas vielu šķīdums ar piedevām.
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā). Putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
- Zila putra Putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
- Zila putra Putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
- krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa). Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis). Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku. Tēvocis.
- anodbaterija Radio uztvērēja vai raidītāja anoda ķēdē ieslēgta baterija.
- radioizotops Radioaktīvais izotops.
- translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas. Signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
- radiolīnija Radiokanālu kopums, kas darbojas paralēli vai secīgi.
- radiointerferomefrs Radioteleskops, kam ir divas vai vairākas atsevišķas antenas.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot). Rūpēties, gādāt, lai aug.
- demonstrēt Rādīt (ko), parasti publiski, lai iepazīstinātu (ar to) vai lai ko pierādītu.
- šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
- ievainot Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
- savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
- garot Radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu).
- skart Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni Atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu). Atskanēt šādam troksnim.
- šņarkstēt Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts). Atskanēt šādam troksnim.
- šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas). Atskanēt šādai skaņai.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- likties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- šķist Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādām skaņām.
- klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
- gurkstēt Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- žļirkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- orientēties Radīt savai darbībai noteiktu virzību, vērstību.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīnēt.
- smaidīt Radīt sēļos daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- skrambāt Radīt skrambu (1) vai skrambas (piemēram, ķermeņa daļā).
- skrambāt Radīt skrambu (2) vai skrambas (priekšmetā).
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
- rēkt Radīt šā viena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem).
- tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- Nest augļus Radīt vēlamo (kāda darba, kādas darbības) rezultātu. Dot ienākumus (par aizdoto vai noguldīto naudu).
- iekārtoties Radīt, nodrošināt sev dzīves vai darba apstākļus.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- svainība Radniecība starp svaiņiem, svainēm.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudzi vai visu).
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
- setlments Rajons, teritoriāla iedalījuma vienība (koloniju vai puskoloniju pilsētā), kurā dzīvo kapitālistisko valstu pavalstnieki un kuru parasti pārvalda šo valstu administrācija.
- kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
- ligatūra Rakstībā - divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
- trata Rakstisks kreditora rīkojums parādniekam vai bankai samaksāt noteiktu naudas summu trešajai personai.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu. Arī rakstāmspalva.
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā.
- izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
- norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu). Aprakstīt (1).
- Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
- Ideogrāfiskais raksts Raksts, kurā katra zīme apzīmē vārdu vai jēdzieniski saistītu vārdu kopu.
- arhīvs Rakstu krājums vai periodisks izdevums, kurā ir dokumentu publikācijas vai uz arhīvu materiāliem pamatoti raksti.
- vilciens Raksturīga iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
- darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās).
- pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
- figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
- akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (1) vai epikūrismam (1).
- epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (2) vai epikūrismam (2).
- havajisks Raksturīgs havajiešiem vai Havaju salām.
- huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam.
- atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
- rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās (par dzīvniekiem).
- rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās. Rokot apstrādāt zemi.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
- parādīties Rasties attīstības procesā (piemēram, par jaunām augu vai dzīvnieku sugām).
- salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzplūst Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzrasties Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
- vezums Rati vai ragavas ar kravu.
- Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās).
- noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
- noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
- krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- rāvs Rāvains.
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
- saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
- atbildēt Reaģēt (uz jautājumu vai darbību) ar darbību, izturēšanos.
- rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- Raķešu dzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav vajadzīga gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- gaita Reāla vai šķietama kustība (parādībām dabā).
- reālists Reālģimnāzijas vai reālskolas audzēknis.
- Iet pār līķiem (retāk līķi) Realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
- Iet pār līķiem (retāk līķi) Realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
- ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- Šautras zibens Redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
- skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
- Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
- apdūņoties Refl. --> apdūņot. Tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
- ievaisloties Refl. --> ievaislot.
- izvaibstīties Refl. --> izvaibstīt.
- pārtvaicēties Refl. --> pārtvaicēt. Tikt pārtvaicētam.
- tvaicēties Refl. --> tvaicēt (1), tikt tvaicētam.
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- rente Regulārs ienākums (kapitālismā, feodālismā), ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
- Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
- prospekts Reklāmas lapa vai brošūra, kas pamatos iepazīstina (ar ko). Cenrādis ar paskaidrojumiem.
- faktūra Rēķins (par pircējam nosūtītām vai izsniegtām precēm, kā arī par izdevumiem, kas jāsedz pircējam).
- koprēķins Rēķins, ko veido vairāku vai daudzu rēķinu summējums.
- Attieksmes adjektīvs Relatīvais adjektīvs.
- Attieksmes vietniekvārds Relatīvais vietniekvārds.
- kristības Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
- svētceļojums Reliģiska darbība - ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
- kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
- uznest Reproducēt (uz kā tekstu vai attēlu).
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
- resnis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks. Resnis.
- bluķis Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
- padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs). Arī garīdznieku pārbaude.
- Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- Koloniālā revolūcija Revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- mobilizācija Rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- aizplīvurojums Rezultāts --> aizplīvurot (1). Tas, ar ko aizplīvuro vai aizplīvurojas.
- apmežojums Rezultāts --> apmežot. Sējot vai stādot ieaudzēts mežs.
- atklājums Rezultāts --> atklāt (2). Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (2). Attaisnošana. Fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
- mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1). Tas, ko zaudē, piemēram, īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbībā, sadarbībā.
- koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
- palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
- atrieties Riet ilgi, līdz vairs nespēj, līdz apnīk.
- rievots Rievains (1).
- rievots Rievains (2).
- Dzīvojamā rija Rija, kurā ir dzīvojamās telpas vai kurā dzīvo.
- guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- laipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- blēdīties Rīkoties negodīgi, ar meliem vai viltu, lai gūtu sev labumu.
- Kārtot formalitātes Rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- Nokārtot formalitātes Rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
- glābt Rīkoties, lai novērstu (kādam ko nevēlamu). Radīt iespēju izvairīties (no kā nevēlama).
- glābt Rīkoties, lai saglabātu (godu, slavu u. tml.), izvairītos (no negoda, neslavas u. tml.).
- glābt Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas nokļūšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- slota Rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, sameta tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
- punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai galda tenisa spēlē - ovāla koka plāksne ar rokturi.
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- gredzenot Riņķveida apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
- noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
- saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- auseklis Rīta zvaigzne.
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
- aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
- rīvenis Rīvētu sakņu vai augļu biezenis.
- Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
- piesitiens Rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu. Skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- izvilkums Rokdarbu tehnika - izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). _imperf_ Rakt vaļā.
- Sienas avīze Rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas.
- Sienas avīze Rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u.tml. kolektīva dzīvi un ko novieto pie sienas.
- grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
- refrēns Rondo formas skaņdarbā - galvenā tēma, kas pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākkārt.
- modināt Rosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- ornaments Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
- marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta.
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
- ornamentēt Rotāt (melodiju) ar skaņu vai skaņu grupu.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
- ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
- remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem).
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- vārnkāja Rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām.
- mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā).
- ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem.
- cidonija Rožu dzimtas krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
- kazene Rožu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām.
- vilkābele Rožu dzimtas vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi.
- miešķis Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri. Šīs dejas mūzika.
- polimetāli Rūdas, kuru sastāvā ir vairāku metālu komponenti. Polimetāliskās rūdas.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- rūkāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai). Izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
- Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
- Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- pārliecināt Runājot, rakstot ietekmēt (kādu) ar sprieduma vai slēdziena loģisku pamatojumu tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to.
- Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
- Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
- kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
- stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
- grozīties Runāt aplinkus, izvairoties no tiešas atbildes.
- Aizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā) Runāt par to, kas aizvaino, sāpina, sadusmo.
- Aizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā) Runāt par to, kas aizvaino, sāpina, sadusmo.
- Aizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā) Runāt par to, kas aizvaino, sāpina, sadusmo.
- Jaukties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Maisīties pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- Jaukties (arī maisīties sar.) pa vidu Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
- pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- mūsmāte Runātāja vai mkstītāja ģimenes māte.
- mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
- mūsējais Runātāja vai rakstītāja ģimenes loceklis, piederīgais.
- šomāte Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte.
- šotēvs Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes tēvs.
- mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- Bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīt (arī mīdīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Spļāviens sejā Rupjš aizvainojums.
- burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
- rūpals Rūpniecības uzņēmums vai rūpniecības uzņēmumu kopums, kas nodarbojas ar izejvielu ieguvi.
- firma Rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un valsts reģistrā ierakstīts nosaukums.
- pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
- apbadīt Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus).
- Sabiedriskā doma Sabiedrības daļa, kas pauž vairākuma uzskatus (kādā jautājumā).
- Sabiedriskā doma Sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- kinoteātris Sabiedriska celtne vai celtnes daļa kinofilmu izrādēm.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām darbaļaužu deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- Ielu komiteja Sabiedriska organizācija pilsētu vai pilsētciematu individuālās apbūves rajonos, kura palīdz vietējām Tautas deputātu padomēm pilsētas vai pilsētciemata labiekārtošanas un pašpārvaldes darbā.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
- Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
- Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
- Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
- noziegums Sabiedriski ļoti bīstama, sabiedrībai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods.
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- korozija Sabrukšana (audiem) dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā.
- korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- korodēt Sabrukt dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā (par audiem).
- korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- divcīņa Sacensības divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
- duelis Sacensības starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām.
- Sporta spēle Sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekli noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
- Sporta spēle Sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekļi noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
- viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
- bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu. Attiecīgais žanrs.
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu).
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
- apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
- sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) vairākās samērā nelielās daļās.
- dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
- pārziepjot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
- sašķelt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās.
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas. Sašķelt (3).
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
- izklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm).
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
- izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
- pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu). Panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
- izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
- sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
- apdzelt Sadzelt (visapkārt vai vairākās vietās, parasti par nātrēm).
- saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa daļu).
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
- ābecnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns.
- iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā.
- Mākslīgais sāgo Sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
- Dabiskais sāgo Sāgo, ko iegūst no sāgopalmu vai maniakos cietes.
- kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām.
- salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- kokaudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē augļu koku, meža koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
- zvēraudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē kažokzvērus.
- zirgaudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
- miljonārs Saimniecība, uzņēmums, kura ienākumi sasniedz miljonu un vairāk rubļu.
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba rīku un mašīnu novietošanai.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
- sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem).
- vai Saista ar partikulu «vai» ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- tik Saista divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to līdzīgumu.
- jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
- vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības vai pirms tās).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli «vai» ievadītā palīgteikumā.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, izsakot pievienojumu.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to nozīmju pretstatu, neatbilsmi.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (1).
- makrofāgi Saistaudu šūnas (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas.
- Solidāra saistība Saistība, kurā ir vairāki kreditori un vairāki parādnieki.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi). Ierobežot.
- ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā). Arī dzeja (3).
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- ģeneratīvs Saistīts ar augu dzimumvairošanos.
- avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
- bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem, Bizantijai vai bizantiešiem raksturīgs.
- dekadentisks Saistīts ar dekadenci vai dekadentu, raksturīgs dekadencei vai dekadentam.
- eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
- ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3) vai politisko ekonomiju, tām raksturīgs.
- elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi, raksturīgs elektrolītam vai elektrolīzei.
- epigonisks Saistīts ar epigoni vai epigonismu, epigonim vai epigonismam raksturīgs.
- filmisks Saistīts ar filmu (2) vai filmēšanu, raksturīgs filmai (2) vai filmēšanai. Kinematogrāfisks.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku, raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- helēnistisks Saistīts ar helēnismu (1) vai helēņiem, raksturīgs helēnismam (1) vai helēņiem.
- homoseksuāls Saistīts ar homoseksuālismu vai homoseksuālistu, raksturīgs homoseksuālismam vai homoseksuālistam.
- jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
- tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs. Tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
- koloniāls Saistīts ar kolonijām (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijām (1) vai koloniālismam.
- skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
- patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
- statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs. Tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvokli.
- molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, molekulai vai molekulām raksturīgs.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- organisks Saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs.
- pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu vai paradigmatiku, tai raksturīgs.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- polārs Saistīts ar polu vai poliem, tiem raksturīgs. Tāds, kas ir attiecināts.
- purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs. Tāds, kur ir purvs vai daudz purvu.
- sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs. Tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
- dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- slānisks Saistīts ar slāni (1), tam raksturīgs. Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
- slānisks Saistīts ar slāni (2), tam raksturīgs. Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
- slānisks Saistīts ar slāni (3), tam raksturīgs. Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
- sportisks Saistīts ar sportu vai sportistu, tiem raksturīgs.
- šahistisks Saistīts ar šahistu vai šahu [1], tiem raksturīgs.
- vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus. Vazomotorisks.
- vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus. Vazomotors.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs. Tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- vakuolārs Saistīts ar vakuolu vai vakuolām, vakuolai vai vakuolām raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām, tām raksturīgs.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
- pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
- siderisks Saistīts ar zvaigznēm, tām raksturīgs.
- Hidrauliskā java Saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
- Būt asinīs Saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- Kā negudrs Saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas ko dara ļoti intensīvi.
- Nav kur adatai nokrist Saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- Nav kur adatai (arī ābolam) nokrist Saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- (Kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz. Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
- Mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
- Biezas ausis (kādam) Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam. Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
- Kāja paslīd (retāk slīd) Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- Kāja paslīd Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- Kāja slīd (biežāk paslīd) Saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- Spuras gaisā Saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
- Spuras gaisā Saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
- Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- Trūkst (kādas, arī vienas) skrūves Saka par cilvēku, kas rīkojas dīvaini, nesaprātīgi.
- Trūkst (kādas, arī vienas) skrūves Saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- Trūkst vienas skrūves Saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs Saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
- Tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs Saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
- Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Durvis ved (arī iet) Saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- Durvis iet (arī ved) Saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- Aste gaisā Saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- Aste gaisā Saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- Viņš ir ar bērna dvēseli, arī viņam ir bērna dvēsele Saka par jūtīgu, labsirdīgu, arī panaivu cilvēku. Saka par cilvēku, kam ir bērniem raksturīgais uztveres tiešums, svaigums.
- Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
- Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
- Pēc spoka Saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
- Tavu (arī to) brīnumu! Saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
- Dzīvības (vai nāves) jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- Dzīvības un nāves jautājums, arī dzīvības (vai nāves) jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- Dzīvības un (arī vai) nāves jautājums Saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
- Kā (melns, arī smags) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
- Kā melns (arī smags) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
- Kā smags (arī melns) mākonis Saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
- Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles.) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
- Kā nazis (arī kā ar nazi) pie rīkles (arī kakla) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas. Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izvilkts (arī izrauts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur sienu (arī žogu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Kā caur žogu (arī sienu) izrauts (arī izvilkts) Saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Brūns (arī melns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Melns (arī brūns) kā čigānēns (arī čigāns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) Saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- Kā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis Saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
- Kā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis Saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
- Kā no žurnāla (arī grāmatas) vāka nokāpis Saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
- Nevainīgas asinis Saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku.
- Ar miesu un asinīm Saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
- Ar miesu un asinīm Saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
- Vaigi zied kā rozes Saka par sārtiem vaigiem.
- Vaigi zied kā rozes (arī pujenes sar.) Saka par sārtiem vaigiem.
- Vaigi zied kā rozes (arī pujenes sar.) Saka par sārtiem vaigiem.
- Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
- Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
- Liela sirds Saka par stūrgalvīgu cilvēku. Saka par cilvēku, kas neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- Sargās (arī bēg) kā velns (arī žīds) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās (no kā).
- Bēg kā velns (arī žīds) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Mūk (arī bēg) kā velns no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Bēg kā velns no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Bēg (arī mūk, sargās) kā žīds (arī velns) no krusta Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- Nav nekur (vairs) liekams Saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams.
- (Pie)velk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
- Pievelk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
- Velk kā magnēts Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- Kauli (vien) grab Saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vaidos.
- Lai dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
- Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam).
- (Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
- Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! Saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
- Dieva laime Saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Dieva laime Saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Ieslīd (kāda) kabatā Saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
- Ieslīd (kāda) kabatā Saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
- Bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
- Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka (cilvēks) nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Kāds velns (arī nelabais) kūda Saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
- Savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis Saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs.
- (Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.
- (Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
- Iet kā pulkstenis Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
- Iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
- Iet kā pulkstenis Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
- Strādā (arī iet) kā pulkstenis Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
- Iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami. Saka, ja tos labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
- Zobi sitas Saka, ja cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
- Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Nervi netur (arī uzdod) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Ceļi izšķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
- Ceļi šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
- Ceļi (iz)šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
- Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- Liela sirds Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs. Saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- Galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai filoloģiska stāvokļa iedarbību.
- Reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- Galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- Ēna krīt (uz kādu) Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
- Darīts! arī Lieta darīta! Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- Lieta darīta Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Miegs nāk kā ūdens, arī miegs mācas (arī nāk) kā mākonis virsū Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
- Miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
- Miegs nāk kā ūdens Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
- Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
- Dzīvs zemē neielīdīsi Saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
- Sāp visas malas (arī visās malās) Saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- Sāp visas malas (arī visās malās) Saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- Sāp visas malas (arī visās malās) Saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- Par labu (kādam) Saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
- Ledus sāk kustēties (arī sakustējies) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
- Ledus sakustējies (arī sāk kustēties) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
- Ledus sāk kustēties Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
- Ledus sakustējies (arī sāk kustēties) Saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
- Maskas krīt Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst vai neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Acis (arī skatiens) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- Skatiens (arī acis) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- Kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
- (Kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
- (Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- (Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- Ar pilnu (arī platu) muti; mute līdz ausīm; mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Ar platu (arī pilnu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Balss paceļas Saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Aiz pārpratuma Saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
- Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
- Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
- Par velti maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Velti (arī par velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
- Kā pārņemts Saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
- Lieta beigta Saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
- Pienāk (kam) gals Saka, ja kas izbeidzas vai pārstāj eksistēt.
- Dieviņš (arī dievs) (vien) (to) zina Saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- Dievs (arī dieviņš) (vien) (to) zina Saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a) Saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- Kā akā iekritis Saka, ja kas pēkšņi pazudis un nav vairs atrodams.
- Tvaiks nokrīt Saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens.
- Tvaiks nokrīt Saka, ja kļūst mazs tvaika spiediens.
- Nelabums apskrien ap sirdi Saka, ja kļūst nelabi. Saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Dziedi vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- Dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- Smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- (Un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Formas pēc Saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis kāpj galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Asinis saskrien (arī sakāpj) galvā Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Nauda griežas (arī nāk griezdamās) Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- Nauda nāk (griezdamās) (arī griežas) Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- Nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- Papēži deg Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Nav ko runāt Saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
- Mēle smaga (arī stīva) kā galoda reti Saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
- Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) Saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
- Balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
- Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
- Rokas par īsām Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
- Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! Saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- (Nav) ne miņas Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
- (Nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
- Tvaiks kāpj Saka, ja paaugstinās tvaika spiediens.
- Tvaiks kāpj Saka, ja palielinās tvaika radītais spiediens.
- (Nav) ne ziņas, ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
- (Nav) ne ziņas, ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
- (Nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmeta nekas vairs nav zināms.
- (Nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
- Tā (nu) ir, kā ir Saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi.
- Tvaiks krīt (arī krītas) Saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
- Kā (ar) svinu pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- Kā ar svinu (arī kā svina) pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- Acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) Saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
- Acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) Saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
- Kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
- Nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- Nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- Dur kā ar adatām (arī ar nazi) Saka, ja sajūt adatas vai naža dūrieniem līdzīgas sāpes.
- Dur kā ar nazi (arī ar adatām) Saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes.
- Tvaiks krīt (arī krītas) Saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
- Tvaiks krītas (arī krīt) Saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
- Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- Aug griezdamies Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Acis sprāgst no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Acis sprāgst (arī kāpj, lec) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- Šķība roka Saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).
- Ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai specīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- Valoda (arī balss) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- Seja sastingst Saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- Seja sastingst Saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- (Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- (Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- Rokas atkrīt (biežāk nolaižas) Saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
- Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
- Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
- Miegs noiet Saka, ja vairs negribas gulēt.
- Būt bez dvašas (biežāk elpas) Saka, ja vairs nespēj paelpot.
- Būt bez elpas (retāk dvašas) Saka, ja vairs nespēj paelpot.
- (Pacietības) mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- Mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- Pacietības mērs ir pilns Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- Maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā). Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
- Zobi sitas Saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
- Ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) Saka, ka šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Par laimi Saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
- Kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
- Tas ir kāda (roku) darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
- Tas ir kāda roku darbs Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
- telegrāfs Sakām veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu. Telegrāfa sakari.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots teiciens (arī izteiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts.
- sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
- sakārstīt Sakārt (ko, parasti vairākās vietās).
- sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
- tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
- grupējums Sakopojums grupās vai noteiktā grupā, izvietojums grupās, pa grupām.
- apkošļāt Sakošļāt (visapkārt vai vietumis).
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
- deformācija Sakropļojums, bojājums (organismā vai tā daļā).
- deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu).
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rasties Sākt augt, pakāpeniski veidoties (parasti par augiem vai dzīvniekiem). Ieviesties (par jaunām augu šķirnēm vai dzīvnieku sugām).
- Noraut pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
- Noraut (arī apraut) pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā vai sabiedrībā.
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
- Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties.
- Pieņemt delegāciju Sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
- Izplūst vaimanās Sākt skaļi, nesavaldīgi vaimanāt.
- Krist atpakaļ Sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem.
- sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- pamatne Sākuma daļa (cilvēka vai dzīvnieka orgānam, organisma veidojumam).
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
- galastacija Sākuma vai beigu stacija (satiksmes līnijā).
- atmoda Sākums aktīvai, apzinīgai darbībai.
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem). Nosalt.
- aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
- arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
- aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu).
- galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
- uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti, no mannas biezputras vai olas baltuma un augļu, augļu sulas masas, uzputojot to.
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra. Saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama).
- saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
- kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala.
- ūda Saldūdens zveļas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
- pakāpe Salīdzinošs lielums, kas raksturo (ko) no kvantitātes vai kvalitātes viedokļa.
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
- salocīties Saliekties (parasti uz priekšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas. Nodot.
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
- čemuriņš Salikta ziedu čemura daļa čemurziežiem - vairāku ziedu sakopojums čemura (1) kātu galos.
- hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- šalkot Salkt (1), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
- sašalkties Salkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem).
- burtnīca Salocīta iespiedloksne vai tās daļa.
- sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
- stearāts Sāls, kas rodas, stearīnskābei reaģējot ar sārmiem vai sodu.
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- Darba alga Samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
- atpirkt Samaksājot izpirkšanas vai soda naudu, atgūt Izpirkt.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
- pārmaksāt Samaksāt vairāk par preces vērtību. Samaksāt vairāk, nekā likumā paredzēts.
- sakonstruētība Samākslotība (mākslas darbā, tā elementos), pilnīga vai daļēja neatbilstība īstenībai.
- kokains Samākslots, arī neizteiksmīgs (par vaibstiem, runu).
- izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogali not, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā).
- atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā). Kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
- labs Samērā ilgs (par laiku, laikposmu). Tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
- pajauns Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pavecs (1).
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- spiets Samērā liels, parasti kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposma starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
- sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu. Tase, krūzīte.
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- pasīks Samērā sīks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni).
- paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu. Arī plaiksnīt.
- rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
- vica Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
- pavecs Samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pajauns (1).
- padīvains Samērā, arī mazliet dīvains.
- pastīvs Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- pavārgs Samērā, arī mazliet vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- samērcēties Samirkt, izmirkt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
- klikatas Sandales ar divdaļīgu koka zoli un ādas vai drānas virsu.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
- brangas Sānu karkass (laivai, kuģim).
- borts Sānu siena, sāni (kuģim, laivai).
- patērēt Saņemt (materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- dabūt Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu.
- izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
- Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
- iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
- aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
- saacot Sapotēt (vairākus, daudzus kokus vai krūmus).
- Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- Prasties (arī prast) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- ligzdene Saprofītiska orhideja ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem.
- trūdēde Saprofītiska sēne vai baktērija.
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
- korespondence Sarakste (starp personām vai iestādēm).
- korespondēt Sarakstīties (ar personām vai iestādēm).
- raduraksti Saraksts, arī attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanās un kopējie senči. Radu raksti
- Radu raksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
- Radu raksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
- želeja Sarecējis gaļas vai zivju novārījums. Savā novārījumā sarecējusī gaļa vai zivs.
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī. Pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē.
- vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
- kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
- purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
- santali Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no dažu kokaugu koksnes.
- Spektra krāsa Sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- Spektra krāsa Sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- pamatkrāsa Sarkana, zaļa vai zila krāsa.
- Vara krāsas, arī vara krāsā Sarkans, sarkanīgs vai sarkani brūns.
- sārms Sārmu metāla vai sārmzemju metālu hidroksīds. Ūdenī šķīstoša bāze.
- selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipsis ar zīdainu spīdumu.
- Ziedoši vaigi Sārti vaigi.
- kvēle Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Sarūgtināt, aizvainot.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.) Sarūgtināt, aizvainot.
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
- saķēdēt Sasaistīt, savienot ar ķēdi vai ķēdēm.
- savažot Sasaistīt, savienot ar važu vai važām.
- uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.).
- ledus Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- sasegties Sasegt sev (piemēram, vairākas segas).
- lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals.
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā). Patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- sapūsties Saskaisties. Arī apvainoties.
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu). Skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
- summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus). Aprēķināt summu (1).
- Frontes līnija Saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
- sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām).
- apslapināt Saslapināt (visapkārt vai vietumis).
- noslapināt Saslapināt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aplaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi saglaust (matus).
- nolaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
- apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
- sakapāt Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
- pilnveidoties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- nogatavoties Sasniegt bioloģisko vai lietošanas gatavību (par augiem, to daļām).
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā. Intelektuāli attīstīties.
- Uzstādīt pirmrekordu Sasniegt pirmo augstāko rezultātu (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
- tūbiņa Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai. Tūba [1].
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai. Tūbiņa.
- savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai. Sakopot.
- kartografēt Sastādīt (kā) karti. Atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā. Kartēt.
- kartēt Sastādīt (kā) karti. Atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā. Kartografēt.
- iemutis Sastāvdaļa (pūšamajos mūzikas instrumentos), ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
- sastīpot Sastiprināt (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām. Sastiprinot (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām, izgatavot, arī izlabot (to).
- mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- stāze Sastrēgums, plūsmas izbeigšanās vai patoloģiska palēnināšanās (orgānos).
- obliterēt Sašaurināt vai noslēgt (dobu orgānu, asinsvadu u. tml.).
- iežņauga Sašaurināta (ķermeņa vai priekšmeta) daļa. Iežmauga. Sašaurinājums.
- iežmauga Sašaurināta (parasti ķermeņa vai priekšmeta) daļa. Sašaurinājums.
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
- sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
- sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu).
- Sekste gaisā Sāta par iedomīga cilvēku. Saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
- līnija Satiksmes maršruts starp divām vai vairākām vietām.
- saiet Satilpt (kur). Būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- aiztuntuļot Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt. Aiztīstīt.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets. Veidojums, kam ir apļa, cilindra forma.
- iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
- iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
- iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses). Iztrunēt.
- iztrusēt Satrusēt (viscaur vai no iekšpuses).
- uravot Saucot «urā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urravot (2), urrāt (1).
- urravot Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urrāt (1).
- urrāt Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urravot (2).
- sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos. Teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- sausgultne Sausa (Vidusāzijas tuksnešu ūdenstilpes) gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
- pustuksnesis Sausa, tuksnesīga dabas zona (bez meža), kas mērenajā, subtropu vai tropu joslā veido pāreju uz tuksnesi.
- skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
- pussala Sauszemes (kontinenta salas) daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- galerts Savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
- ekscentrisks Savāds, dīvains.
- savaibstīties Savaibstīt savu seju, tās daļas.
- savaikstīt Savaibstīt.
- savaikstīties Savaibstīties.
- sadzelt Savainot (parasti par lodēm, asiem priekšmetiem).
- savainoties Savainot sevi.
- sakapāt Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.).
- saārdīt Savainot, arī sakropļot. Sabojāt (veselību).
- savaislot Savairot.
- savaisloties Savairoties (1).
- saviesties Savairoties (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
- ievairoties Savairoties (kur).
- pievairoties Savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- pievaisloties Savaisloties lielākā daudzumā.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- šarms Savdabīga, neatvairāma pievilcība, savdabīgs, neatvairāms valdzinājums (cilvēkam).
- šarmants Savdabīgi, neatvairāmi pievilcīgs, valdzinošs (par cilvēkiem).
- neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs.
- apvērpt Savērpt (daudz vai visu).
- apvērpt Savērpt visu nepieciešamo (parasti daudziem vai visiem).
- dzija Savērptas (vilnas vai tai līdzīgas izejvielas) šķiedras.
- ir Savieno divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus, norādot uz to līdzīgo raksturu: kā - tā, gan - gan.
- kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- simtlapu Savienojumā "simtlapu roze": savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem.
- zvaigznīte Savienojumā «alpu zvaigznīte»: ēdelveiss.
- daudzplakņu Savienojumā «daudzplakņu kakts»: telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts.
- izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
- krustvārdu Savienojumā «krustvārdu mīkla». Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- pols Savienojumā «magnētiskais pols»: pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- mētāt Savienojumā «mētāt ēnas»: vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
- mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
- tik Savienojumā «ne tik», parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
- tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikvien Savienojumā «ne tikvien - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību. Ne tikai - bet arī.
- vien Savienojumā «ne vien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- politipisks Savienojumā «politipiska suga»: suga, kas sastāv no vairākām pasugām.
- puskoka Savienojumā «puskoka lēcējs»: cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
- sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- safrāns Savienojumā «safrāna pepiņš»: ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem koniskiem vai olveida dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem. Šīs šķirnes ābeļu auglis.
- virsis Savienojumā «sila virsis» - eriku (viršu) dzimtas 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu.
- simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
- dūdas Savienojumā «somu dūdas» vai «soma dūdas» daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- vainags Savienojumā «sonetu vainags»: piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- staipekņveidīgs Savienojumā «staipekņveidīgo klase». Paparžaugu nodalījuma klase, kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
- svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- šā Savienojumā «šā vai tā», retāk «tā vai šā». Vienalga, kā.
- šā Savienojumā «šā vai tā». Tik un tā.
- šur Savienojumā «šur (un) tur»: vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
- vads Savienojumā «vada zars»: koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu. Vadzars.
- ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- iemest Savienojumā ar «acs», «skatiens»: ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- biezin Savienojumā ar «biezs», «biezi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- dzestrs Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
- iespējams Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad (ko) var veikt vai (kas) vai īstenoties.
- auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- tumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- pārstāt Savienojumā ar «būt»: nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
- izburties Savienojumā ar «cauri»: ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
- staigāt Savienojumā ar «ceļu, taku» u. tml.: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
- caurkomponēts Savienojumā ar «dziesma»: tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
- celt Savienojumā ar «galdā» vai «priekšā»: sniegt, pasniegt (ēdienu, dzērienu).
- garum Savienojumā ar «garš» formām izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- ilgum Savienojumā ar «ilgs», «ilgi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- atliku Savienojumā ar «likām»: vairāk, nekā vajadzīgs. Pārpilnam..
- likām Savienojumā ar «liku», «atliku»: vairāk, nekā vajadzīgs. Pārpilnam.
- lēkt Savienojumā ar «mugurā», «sedlos» u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- kapteinis Savienojumā ar «pirmā ranga», «otrā ranga» vai «trešā ranga»: dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpes, kas attiecīgi atbilst pulkveža, apakšpulkveža vai majora dienesta pakāpēm Padomju Armijā). Karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- īss Savienojumā ar «pirms», «pēc»: pavisam neilgi pirms vai pēc (kā).
- cirsties Savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
- uzplēst Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- pārdzīvot Savienojumā ar «savu laiku»: kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- kolorado Savienojumā ar «vabole»: vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem.
- bez Savienojumā ar adj. vai apst.: ļoti, ārkārtīgi.
- plānum Savienojumā ar adjektīva «plāns» formām vai apstākļa vārdu «plāni» izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
- pār- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- bez- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- tik Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi.
- ļoti Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- samērā Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- daudz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme ir ievērojami palielināta, pastiprināta.
- visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
- mazliet Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
- vairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme vāji izpaužas.
- krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- ne- Savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu.
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-oms», «-oms», norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieku audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
- pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu vai arī uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kaš atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
- mūžam Savienojumā ar noliegtu verbu vai ar partikulu «ne»: nekad.
- opuss Savienojumā ar skait.: lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē. Arī skaņdarbs.
- reiz Savienojumā ar skaitļa vārdu vai skaitļa vārda nozīmē lietotu vārdu: norāda uz darbību, stāvokli kādā kvantitatīvā sistēmā, skaitīšanas secībā.
- vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- jaunākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- jauns Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- juniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu. Jaunākais.
- vecākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- seniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu. Vecākais.
- sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bāztin Savienojumā ar verba «bāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bērtin Savienojumā ar verba «bērt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- celšus Savienojumā ar verba «celt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ciršus Savienojumā ar verba «cirst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- gāšus Savienojumā ar verba «gāzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- grūšus Savienojumā ar verba «grūst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- klupšus Savienojumā ar verba «klupt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- krišus Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- kristin Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Krišus (2).
- lēktin Savienojumā ar verba «lēkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēkšus (3).
- līšus Savienojumā ar verba «līst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lūgtin Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgšus (1).
- lūgšus Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgtin.
- lūztin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūzin.
- lūzin Savienojumā ar verba «lūzt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūztin.
- mešus Savienojumā ar verba «mest» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- nešus Savienojumā ar verba «nest» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Savienojumā ar verba «rāpot» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- rītin Savienojumā ar verba «rit» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- vilkšus Savienojumā ar verba «vilkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lēkšus Savienojumā ar verbu «lēkt», «lēkšot» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lēktin.
- steigtin Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
- steigšus Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
- ne- Savienojumā ar verbu norāda uz pamatvārdā nosauktās darbības vai stāvokļa noliegumu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu darbības objekta vai darbības subjekta virsmu vai tās lielāko daļu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ar darbības objektu vai darbības subjektu (piemēram, ar to virsmām) notiek kāda pārmaiņa.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz izejas punktu vai uz aizmuguri).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas ievainojums.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, vai arī, ka darbība aptver daudzus objektus.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- iz- Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- arī Savienojumos „ne vien - bet arī", „ne tikai - bet arī", ne tikvien - bet arī", „tiklab - kā arī" saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, pretstatot otro locekli vai kopu pirmajam loceklim vai kopai.
- mest Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- uzdot Savienojumos «uzdot balsi», «uzdot toni»: vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
- tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
- šķeterēt Savienot (divus vai vairākus pavedienus), vienlaikus tinot (tos) uz spoles.
- satapot Savienot ar tapu vai tapām.
- satecēt Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, takām u. tml.).
- kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pāroties (par dzīvniekiem).
- sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
- savālot Savirzīt, novietot vālā vai vālos.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- Divdabja teiciens Savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- Divdabja teiciens Savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saruna Savstarpēja sazināšanās mutvārdu formā (starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts, mielasts par godu šādam darījumam, saistībām.
- attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
- uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
- karjerisms Savtīga tiekšanās pēc izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), pēc popularitātes, slavas.
- medības Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
- Lauku puķes Savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.
- Lauku puķes Savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.
- drogas Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā. Ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt.
- Literārais scenārijs Scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā.
- Literārais scenārijs Scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā.
- skraidīt Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums.
- atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā). Atzinums.
- kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
- nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams. Sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml. Aizklāt.
- zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
- lapkoks Segsēklis ar pār koksnē jūsos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapu koks.
- Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
- Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
- lievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas).
- palievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas). Lievenis.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- vaigs Seja. Arī vaibsti.
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai minerālmēslu vienmērīgai izkaisīšanai.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
- rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
- Sēklas materiāls Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augļi, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u.tml., ar ko pavairo augus.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks. Arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus.
- cirknis Sēklotnes dobums vai tā daļa (augam).
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- karjera Sekmīga, parasti apzināta, izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), popularitātes, slavas sasniegšana.
- atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- adepts Sekotājs, piekritējs (kādam virzienam vai mācībai).
- Iekšējā sekrēcija Sekrēcija, kurā sekrēts izdalās asinīs vai limfā.
- Ārējā sekrēcija Sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- Iekšējā sekrēcija Sekrēcija, kuras produkti tiek ievadīti tieši limfā vai asinīs.
- specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- karatē Sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām. Attiecīgais cīņas sporta veids.
- tabulatūra Sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem. Skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā.
- dukāts Sena naudas vienība. Attiecīgā (sudraba vai zelta) monēta.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- senleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senieleja.
- senieleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma. Ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja. Senleja.
- pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
- podijs Senajā Romā - paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī privileģētiem skatītājiem.
- patronāts Senajā Romā - patrona aizbildniecība pār nepilntiesīgiem vai trūcīgiem pilsoņiem, lai ar varu iegūtu sev politisku ietekmi.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
- barbars Senajiem grieķiem - cilvēks, kas nav grieķis Senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
- Akmens laikmets vēsturē Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
- legāts Senāta sūtnis vai pilnvarotais (senajā Romā).
- Tēvu tēvi Senči (parasti vairākās paaudzēs).
- tēvutēvi Senči (parasti vairākās paaudzēs). Tēvu tēvi.
- pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni.
- sērsēne Sēne ķieģeļsarkanā vai pelēkdzeltenā krāsā.
- Stobriņu sēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedibumi, kuros veidojas sporas.
- hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve.
- koris Sengrieķu traģēdijā un komēdijā - izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes.
- asinsatriebība Seno cilšu paraža atriebt radinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa cilts locekļiem. Asinsatriebības pienākums. Asinsatriebības izskaušana.
- tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
- farss Sens franču sadzīves komēdijas paveids. Komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni. 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- senvārds Sens vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
- porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā.
- fosilijas Senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi, organismu darbības.
- izsēņot Sēņojot savākt daudzas vai visas sēnes (kādā platībā).
- rumpucis Sēņu dzimta, pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
- polisērskābe Sērskābe, kuras molekulā ir vairāki sēra atomi ar oksidēšanas pakāpi VI.
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur un ko izraisa cilvēkam vai dažādu sugu dzīvniekiem specifiski vīrusi.
- superlielvalsts Sevišķi liela vai vislielākā lielvalsts.
- Atpūtināt kaulus Sēžot vai guļot atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
- Atpūtināt kaulus Sēžot vai guļot atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
- Papūtināt kaulus Sēžot vai guļot mazliet atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
- ieslīgt Sēžoties vai gulstoties ievietoties (piemēram, krēslā, gultā).
- horoskops Shēma, kurā astrologi atzīmē debess spīdekļu stāvokļus cilvēka dzimšanas brīdim vai citam notikumam un pēc šīs shēmas pareģo viņa nākotni.
- spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu).
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- sievasbrālis Sievas brālis. Svainis.
- sievasmāsa Sievas māsa. Svaine.
- svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
- svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- palantīns Sieviešu apģērba piederums - plata, parasti kažokādas vai samta, šalle.
- Garie cimdi Sieviešu cimdi līdz elkonim vai augstāk.
- Garie cimdi Sieviešu cimdi līdz elkonim vai augstāk.
- Dāmu salons Sieviešu frizētava vai sieviešu nodaļa frizētavā.
- Dāmu salons Sieviešu frizētava vai sieviešu nodaļa frizētavā.
- dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā).
- mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
- kostīms Sieviešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi vai bez tās un svārkiem. Arī kostīmkleita.
- modiste Sieviešu tērpu vai veļas šuvēja. Arī cepurniece.
- botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses.
- tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- olšūna Sievišķā dzimumšūna, no kuras ar apaugļošanas vai bez tās attīstās jauns organisms.
- signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- mizgrauzis Sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- Kosmiskie putekļi Sīkas meteoru ķermeņu daļiņas, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- lūksngrauži Sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes.
- Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā. Šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
- bārkstis Sīki izaugumi (piemēram, pie dzīvnieku vai augu orgāniem).
- zobiņi Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
- zosāda Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma).
- trass Sīki porains dzeltenīgs, pelēks vai brūngans vulkāniskais iezis.
- oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru.
- rasa Sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
- izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
- pūslītis Sīks lodveida veidojums, kas pildīts ar gāzi vai gāzu maisījumu (parasti masā, šķidrumā).
- ērce Sīks vai ļoti sīks zirnekļveidīgo klases dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.
- pūslītis Sīks, ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- blusenes Sīks, ložņājošs purvu vai (priežu) mežu ogulājs ar melnām ogām un ādainām lapām. Šī auga oga.
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- dūņas Sīku organisko vielu vai minerāldaļiņu nogulumi ūdenskrātuvju dibenā.
- radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
- apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
- silīcijūdeņraži Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silāni.
- silāni Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silīcijūdeņraži.
- atkusnis Silts laiks (ziemā vai agrā pavasarī), kad kūst sniegs un ledus.
- Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu. Siltumietilpība.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
- Tvaika mašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
- akants Siltzemju lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
- sardīne Siļķu dzimtas zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- nozīme Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē. Nozīme [2] (1).
- Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
- Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
- asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana.
- nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela.
- sīpols Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- dunkāt Sist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
- pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu). Pļaukāt.
- galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji.
- Kondensēta sistēma Sistēma, kura sastāv tikai no cietiem ķermeņiem un šķidrumiem vai to maisījumiem.
- masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
- fototēka Sistematizēts fotogrāfiju vai to negatīvu krājums, krātuve.
- pleitēties Sisties (pret ko), parasti ievainojot, bojājot.
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti koka vāciņi.
- bungas Sitamais mūzikas instruments - koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
- pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu). Pļauka.
- smešs Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
- Pasist gar zemi Sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
- piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
- nosist Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
- atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
- izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt. Sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce. Pārsist.
- samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml., savainot. Arī piekaut.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
- Agresīvie ūdeņi Skābes vai sāļus saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz betonu un kaļķiem.
- neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības. Skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
- ēveļskaidas Skaidas, kas veidojas, ēvelējot koka vai metāla virsmu.
- birka Skaitāmais koks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādus.
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē vieninieka daļu vai vairākas vienādas vieninieka daļas.
- kvota Skaitlis, kas izsaka likumā vai līgumā noteikto daļu kādā pasākumā.
- bāze Skaitlis, kas raksturo pakāpi, logaritmu vai skaitīšanas sistēmu.
- kvintiljons Skaitlis, ko raksta ar deviņpadsmit cipariem krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar trīsdesmit vienu ciparu vācu, angļu skaitīšanas sistēmā.
- kvadriljons Skaitlis, ko raksta ar sešpadsmit cipariem krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar divdesmit pieciem cipariem vācu, angļu skaitīšanas sistēmā.
- Pamata skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu skaita nosaukums.
- Pamata skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu un parādību skaita nosaukums.
- Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
- Absolūtā vērtība Skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- Absolūtā vērtība Skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- šūna Skaitļošanas tehnikā - atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
- kompilēt Skaitļošanas tehnikā - kārtot iepriekš translētus segmentus, apakšprogrammas vai standartprogrammas vienotā programmā.
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem.
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- izskalot Skalojot izvirzīt (no augsnes) - par palu vai lietus ūdeņiem.
- apskalot Skalojot vai aplaistot mazliet nomazgāt. Apmazgāt.
- klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
- brēkt Skaļi raudāt. Raudot kliegt, vaimanāt.
- kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt. Arī vaimanāt.
- tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
- Zvanīt uz kapiem Skandināt zvanu vai zvanus pirms apbedīšanas.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs). Nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
- sinkope Skaņas vai skaņu kopas zudums vārda vidū.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildina ļumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
- spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem).
- balāde Skaņdarbs ar episki dramatisku vai fantastisku raksturu.
- tokāta Skaņdarbs taustiņinstrumentiem (16.-18. gadsimtā) - brīvai improvizācijai līdzīga prelūdija, fantāzija.
- koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piemēram, operas) fragments, kas sacerēts kora izpildījumam.
- ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
- svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere.
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
- hepenings Skaņdarbs, skatuves mākslas darbs, ko veido, parasti vairāki, improvizētāji.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
- mediante Skaņkārtas trešā vai sestā pakāpe.
- ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
- balss Skaņu kopums, ko (dzīvnieks) rada ar īpašu membrānu vai balss saišu vibrācijām.
- zvans Skaņu signāls, kas norāda, piemēram, uz kā sākumu vai beigām.
- Magnētiskais ieraksts Skaņu vai attēlu ieraksts uz feromagnētiska materiāla.
- daglīši Skarblapju dzimtas augi ar asām lapām un ziliem vai sārtiem ziediem.
- lakacis Skarblapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti.
- neaizmirstule Skarblapju dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos.
- nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
- noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzēties (2), trīties.
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzties (2), trīties.
- rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Trīties. Berzēties (2). Berzties (2).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
- atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
- blisināt Skatoties vairākkārt mirkšķināt (acis).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar visu, piemēram, grāmatas, laikraksta, tekstu vai tā lielāko daļu).
- planšete Skatuves grīdas detaļa - grozāma vai paceļama un nolaižama plāksne.
- pamatuzbūve Skatuves ietērpa konstrukcija, ko nemaina visā izrādē vai vairākos tās cēlienos (ainās).
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- butaforija Skatuviskā ietērpa elements - priekšmets vai tā imitācija.
- privātskola Skola, ko uztur privāta persona, privātu personu grupa vai kāda biedrība.
- skolēns Skolas audzēknis vai audzēkne.
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- noskrambāt Skrambājot ievainot. Būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
- ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- saskrambāt Skrambājot savainot, parasti vairākās vietās.
- noskrāpēt Skrāpējot ievainot.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- saskrāpēt Skrāpējot savainot, parasti vairākās vietās.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- barjerskrējiens Skrējiens, kurā jāpārvar vairāki šķēršļi, barjeras (2).
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
- raja Skrimšļzivju klases zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
- apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā. Itālijas priede.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma. Bareljefs.
- bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma. Zemcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma.
- šmīgrs Slaids, arī lunkans (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izslacīt Slakot izlaistīt (daudz vai visu).
- apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
- migla Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- noslāpēt Slāpējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Nosmakt.
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- noslaukt Slaucot notecināt (daļu vai visu pienu no krūts). Slaucot iztukšot (krūti).
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
- tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira.
- virsbūve Slēgta telpa (pasažieru vagonam), telpa ar jumtu vai bez jumta (kravas pārvadājumu vagonam).
- redute Slēgts (apaļš vai četrstūrveida) zemes nocietinājums ar valni un grāvi.
- kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
- furgons Slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati). Slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos).
- pretslēgums Slēgums, kurā ir pretēji slēgti barošanas avoti vai pusvadītāju elementi.
- spiegošana Slepena informācijas vākšana, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- intriga Slepena, parasti ļaunprātīga vai naidīga, darbība, rīcība kāda mērķa sasniegšanai.
- (Uz)likt ragus Slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- mukt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- Uzlikt ragus Slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- Likt ragus Slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- Mazgāt rokas nevainībā Slēpi savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
- izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus). Slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
- izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- Mazgāt rokas nevainībā Slēpt savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
- Mazgāt rokas nevainībā Slēpt savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
- ieblēdīties Slepus vai ar mānīšanos iekļūt (kur iekšā).
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
- noslīdēt Slīdot lejup, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.).
- laisties Slīdot virzīties (lejup) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieveddzelzceļš Sliežu ceļš, kas savieno (kādu citu sliežu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- pievedceļš Sliežu ceļš, kas savieno (kādu citu sliežu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli. Pieveddzelzceļš.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vamzīgs Slikti pieguļošs, arī biezs, rupja auduma vai adījuma (par apģērba gabalu).
- iedega Slimība (ziedaugiem), kuru izraisa sēnes vai baktērijas un kurai parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
- kākslis Slimība, kurai raksturīgs palielināts vairogdziedzeris un pastiprināta hormonu sintēze tajā.
- Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- recidīvs Slimības atkārtošanās pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
- Kazuistisks gadījums Slimības gadījums, kas ar savu retumu vai savdabīgumu izraisa interesi.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- Uztura toksikoinfekcijas Slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu. Vieta, kurā izveidojies šāds process.
- dzimumnespēks Slimīgs stāvoklis, kad vīrietis nespēj veikt dzimumaktu vai veic to nepilnīgi.
- katamnēze Slimnieka stāvokļa vēsture pēc viņa ārstēšanas pabeigšanas vai izrakstīšanas no slimnīcas.
- Slinkuma maiss Slinks cilvēks vai dzīvnieks.
- malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
- šķērsu Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī, cauri (kam). Šķērsām.
- papildslodze Slodze, ko rada vai kas rodas papildus iepriekš paredzētajai, arī normālajai slodzei.
- nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
- izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas).
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
- Mest dubļus (uz kādu) Smagi, nepatiesi apvainot. Ķengāt.
- sabelzt Smagi, spēcīgi iesist (parasti vairākās vietās).
- sabelzt Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu).
- stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Kodolu dalīšanās Smago elementu atomu kodolu sadalīšanās divās vai vairākās daļās.
- šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- ševiots Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas audums.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīns.
- kapāt Smalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- frikasē Smalki sagriezta (sautēta) gaļa vai zivs ar piedevām.
- batists Smalks, plāns kokvilnas vai linu audums.
- kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi. Apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
- izgarojumi Smarža, tvaiki, kas izgaro, izdalās (piemēram, no kādas vielas).
- smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
- izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
- nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
- izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu).
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu). Sasniegt.
- aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu).
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums. Kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- rente Sociālismā - lauksaimniecības arteļa vai padomju saimniecības papildu tīrais ienākums, kuru iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk izvietotiem zemes gabaliem, kā arī no racionāla līdzekļu ieguldījuma saimniecībā un kura daļu nodod valstij kā zemes īpašniekam.
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- burts Soda grafiska zīme - kāda nosaukuma vai apzīmējuma sastāvdaļa.
- Soda rats Soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
- Soda rats Soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
- koks Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu.
- represijas Soda, spaidu, vajāšanas līdzekļi, ko lieto valsts administratīvas iestādes vai tiesa.
- pieķēdēt Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
- Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
- Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Goda vārds.
- Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
- Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
- sasolīt Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu.
- partija Sonātes formas skaņdarba ekspozīcija vai reprīze.
- saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
- spalvots Spalvains.
- mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- konkistadors Spāņu vai portugāļu koloniāls iekarotājs, kas 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā ieņēma plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- saspārdīt Spārdot savainot.
- aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
- treilers Speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- ceplis Speciāla krāsns dažādu materiālu (parasti māla izstrādājumu vai kaļķu) apdedzināšanai.
- tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- treneris Speciālists, kas iebrauc vai iejāj zirgus, gatavo tos sacensībām.
- pasniedzējs Speciālists, kas māca (kādu priekšmetu) augstākajā vai vidējā speciālajā mācību iestādē.
- Redakcijas kolēģija Speciālistu kolēģija, kas vada periodiska izdevuma vai neperiodiska sarežģīta izdevuma (piemēram, rakstu krājuma, vārdnīcas) sagatavošanu.
- ražotne Specializēta (ražošanas apvienības, uzņēmuma vai nerūpnieciskas organizācijas) juridiski un saimnieciski nepatstāvīga vienība, kas ir teritoriāli nošķirta vai tehnoloģiski atšķirīga un kur noris tiešais ražošanas process.
- skaitāmmašīna Specializēts mehānisks vai elektronisks taustiņskaitļotājs ar ciparu iespiešanas ierīci.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā. Zīmogs (1).
- maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
- garša Specifiska (vielas, produkta) ķīmiskā īpašība, ko uztver kā ko saldu, rūgtu, skābu vai sāļu.
- pantomīma Specifisks aktiera tēlojuma veids, kurā dažādas darbības, norises tiek atspoguļotas ar nosacītām ķermeņa kustībām un vaibstiem. Uzvedums, izrāde, kurā izmanto šādu tēlojuma veidu.
- kaisums Spēcīga (psihiska vai fizioloģiska) stāvokļa izpausme.
- gāziens Spēcīga (ūdens vai cita šķidruma) šalts.
- sadrāzt Spēcīgi iesist, parasti vairākkārt.
- pārvarēt Spēcīgi ietekmēt (cilvēku) - par (tā) psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- uzvarēt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
- zvelēt Spēcīgi vairākkārt sist.
- vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
- uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- cirst Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
- sacirst Spēcīgi, strauji sitot, savainot.
- brīkšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
- sīksts Spēcīgs, stiprs (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības. Fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- agrīnība Spēja (piemēram, lauksaimniecības augiem) nobriedināt sēklu vai nest augļus, arī uzplaukt agrāk par citiem, citām šķirnēm. Agrīnums.
- vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu.
- sabiezināmība Spēja (vielai) veidot biezu vai biezāku konsistenci.
- nolīt Spēja atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
- kapilaritāte Spēja uzsūkt vai iesūkt (šķidrumu) pa kapilāriem.
- garša Spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
- daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
- dimorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot divas formas. Divu formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- trīmorfisms Spēja vienai (dzīvnieku vai augu) sugai veidot trīs formas. Triju formu pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli. Spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- uzskriet Spēji rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārsist Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojuma, bojājumu.
- pārcirst Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojumu, bojājumu.
- Pašgājēja šasija Spēkrati, kuru konstrukcija ir paredzēta, piemēram, darba mašīnu, rīku, kravas kastes, uzmontēšanai vai uzkurināšanai.
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
- Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
- vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
- spektrogrāfs Spektrālaparāts (kā) spektra reģistrēšanai ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
- spektrogrāfija Spektru reģistrēšana ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- natūrfilozofija Spekulatīva dabas skaidrošana, neņemot vērā konkrētus dabaszinātņu sasniegumus vai attiecinot kādas vienas zinātnes nozares atziņas uz visu dabas izzināšanu.
- dambrete Spēle ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64, 100 vai 144 lauciņos.
- viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
- serso Spēle, kurā divi vai četri dalībnieki met ar nūjiņu cits citam stīpu.
- kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri).
- Galda spēle Spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
- loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
- krusts Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
- pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
- dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
- saspert Sperot savainot.
- izturēt Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu). Spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- pēcspīdēšana Spīdēšana, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs
- blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem).
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- pēcspīdums Spīdums, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
- pretspiediens Spiediens (piemēram, gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
- trafaretspiedums Spiedums, kurā novilkumu iegūst, krāsu ar raketi caur iespiedformu izspiežot uz papīra vai cita materiāla.
- kļaut Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa).
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- pārspiest Spiežot ievainot.
- saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām. Karmīns.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā). Attiecīgais publicistikas žanrs.
- spilvauglis Spilvains auglis.
- spilvots Spilvains.
- pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa.
- spirillas Spirālveida baktērijas ar vienu vītni vai vairākām vītnēm.
- Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
- Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
- diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
- diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
- turnīrs Sporta cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- kross Sporta disciplīna - skriešana, braukšana vai jāšana apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi. Sacensības šajā sporta disciplīnā.
- skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
- kārts Sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā.
- Ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- memoriāls Sporta sacensības (izcilu sportistu vai ar sporta attīstību saistītu cilvēku) atcerei.
- daudzcīņa Sporta sacensības, arī sporta vingrinājumu komplekss, kurā ietilpst vairākas kāda sporta veida disciplīnas vai vairāki sporta veidi.
- turnīrs Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru.
- badmintons Sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš.
- mačs Sporta spēle starp diviem sportistiem vai divām komandām. Vienreizēja sacensība starp, parasti divām, komandām.
- krokets Sporta spēle, kurā ar koka āmuriem vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
- bloķēt Sporta spēlēs - aizšķērsot ceļu (bumbai vai pretinieka spēlētājam).
- bloks Sporta spēlēs - sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
- vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus - nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
- skijorings Sporta veids - braukšana ar slēpēm, kurā slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls, mopēds) vai dzīvnieks (parasti zirgs, briedis).
- daiļlēkšana Sporta veids - lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa.
- voltižēšana Sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga. Arī specifisks akrobātikas veids.
- Absolūtais čempions Sportists, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs. Nosaukums, ko piešķir pirmās vietas ieguvējam šādās sacensībās.
- atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
- kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
- stiepties Spraigi iztaisnoties, arī iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- intensifikācija Spraiguma vai aktivitātes palielināšana, pastiprināšana.
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- nospraudīt Spraudāt (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piespraudīt Spraudāt (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu).
- atvere Sprauga, atvērums (organismā vai atsevišķā orgānā).
- spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
- apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- izspridzināt Spridzinot ievainot.
- izspridzināt Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu).
- Notiesājošs spriedums Spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- spīdspuldze Spuldze, kurā gaismu rada tālā iepildītās gāzes vai metālu tvaiki elektriskā laukā.
- saspurgt Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds. Arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
- krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
- lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
- lifts Stacionārs transportlīdzeklis, parasti kabīnes vai platformas veidā, (kā) pārvietošanai vertikāli, samērā lielā augstumā.
- izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
- apstaigāt Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku.
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus).
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās). Izstaigāt (1).
- muklājs Staigna, purvaina vieta.
- dumbrs Staigna, purvaina vieta. Dumbrājs. Dūksts. Arī dubļi, dūņas.
- līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram.
- slīkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta.
- dumbrains Staigns, purvains. Arī duļķains, dūņains. Dūkstains.
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
- Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
- dispersija Starojumu viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
- īsslēgums Starpfāžu savienošanās, arī vienas fāzes vai vairāku lāžu savienošanās ar zemi sistēmās ar zemētu neitrāli.
- dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums. Šāda rakstura pasākums.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām. Kosmoss.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- Savienības līgums Starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsis teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm.
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
- Pasaules tirgus Starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
- Pasaules tirgus Starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
- Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
- Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
- Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- refleksija Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas.
- Sabiezināt krāsas Stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu).
- Sabiezināt krāsas Stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu).
- Garais stāsts Stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
- celties Stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa.
- stelāža Statnis ar plauktiem vairākos stāvos.
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
- tumsa Stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes. Stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad' nav dzirdamas skaņas.
- līdzsvars Stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu.
- parters Stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- ugunsbriesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud izcelties vai izceļas ugunsgrēks. Arī ugunsgrēks.
- šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams. Ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
- briesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams. Bīstami, nevēlami notikumi.
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
- polaritāte Stāvoklis, kad (kam) ir pols vai poli.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
- iespējamība Stāvoklis, kad (ko) var veikt vai (kas) var īstenoties.
- vairākvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī), parasti ar vienlīdzīgām tiesībām, tiek lietotas vairākas vai daudzas valodas.
- neapziņa Stāvoklis, kad apziņa nefunkcionē vai funkcionē vāji.
- parazītisms Stāvoklis, kad augs, dzīvnieks parazitē vai mēdz parazitēt uz cita organisma vai citā organismā.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas vai daudzas valodas.
- vairākvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas valodas.
- aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
- miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- Miera stāvoklis Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- neiespējamība Stāvoklis, kad ko nevar veikt vai kas nevar īstenoties.
- nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceļš (2).
- invaliditāte Stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- Spēkā neesamība Stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piemēram, darījumam, līgumam, likumam).
- Spēkā neesamība Stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piemēram, darījumam, līgumam, likumam).
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- reibums Stāvoklis, kas rodas intensīvas psihiskas vai fizioloģiskas norises rezultātā.
- Suspendēts stāvoklis Stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
- līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- sausserdis Stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem.
- bobriks Stāvus uzkārsts biezs (parasti vilnas vai pusvilnas) mēteļu audums.
- kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- augšā Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
- smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam).
- kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
- priekšmetslikliņš Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu.
- stulms Stilbs (rokai vai kājai).
- epifora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) beigās.
- anafora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) sākumā.
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai). Stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
- konspirācija Stingras slepenības un īpašas politiskas disciplīnas ievērošana (parasti nelegālā vai puslegālā organizācijā). Sistēma un metodes, kā (parasti nelegālai vai puslegālai organizācijai) saglabāt slepenībā savu darbību, materiālus, dalībniekus, sakarus, novērst policijas uzmanību.
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
- stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
- kņupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- gāzties Stipri līt vai snigt.
- nokņupt Stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām. Stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- Sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
- svilt Stipri smelgt (parasti par ievainojumu). Būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
- svilināt Stipri smelgt, parasti ilgstoši (par ievainojumu). Būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
- mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt. Stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā).
- rums Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no cukurniedru sulas vai melases.
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
- izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
- Strādāt, savienojot amatus (arī amatu savienošanas kārtībā) Strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.
- Strādāt amatu apvienošanas (arī savienošanas) kārtībā Strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.
- Strādāt amatu apvienošanas (arī savienošanas) kārtībā, arī strādāt, savienojot amatus Strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.
- darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu.
- sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Sabrukt (4).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa. Viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- lēkme Strauja, krasa (slimības vai tās izpausmju) saasināšanās, pastiprināšanās. Samērā īslaicīga (slimības) krasa izpausme.
- grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā.
- (Ie)cirst pliķi (arī pļauku) Strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- (Ie)cirst pļauku (arī pliķi) Strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
- šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
- šķīst Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Iecirst pliķi (arī pļauku) Strauji iesist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
- ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
- noskriet Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pašķidru masu), lai radītu putas.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā. Strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
- nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pakrist Strauji nonākt no vertikāla stāvokļa horizontāla, tupus u. tml. stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni). Strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām). Pasvaidīties (2).
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pāršalkt Strauji pārņemt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- pārsviesties Strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku.
- salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
- saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
- sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šaut Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Cirst pliķi (arī pļauku) Strauji sist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- iecirst Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
- Iegrūst dunku sānos Strauji skart (kādam, piemēram, sānus) ar elkoni vai dūri.
- Iegrūst dunku sānos Strauji skart kādam sānus ar elkoni vai dūri.
- lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
- ieklupt Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
- iemesties Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem). Ieklupt.
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
- tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- rauties Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķīst Strauji virzīties, parasti uz vairākām pusēm (par šķidrumu, masu, to kopumu).
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
- iespurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- Vemt uguni Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku). Vest sev līdzi (parasti ar varu).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu) tā, ka (tā) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- impulss Straujš atsevišķs elektriskā sprieguma vai elektriskās strāvas pieaugums laikā.
- grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
- klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu sarausanos).
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
- strihnīnkoks Strihnīnaugu dzimtas koks vai krūms.
- ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām.
- makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā. Pretstats: mikrostruktūra.
- konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam).
- izomorfisms Struktūras vienādība, līdzība pēc formas (divām vai vairākām sistēmām).
- menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem.
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko). Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
- ass Stūrains, nenoapaļots (parasti par līnijām, vaibstiem, kustībām).
- palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu. Ķīļrāmis.
- pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
- pārsūdzība Sūdzība vai protests nolūkā grozīt tiesas vai citas, sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām, no kurām tie cēlušies.
- virpuļsūknis Sūknis šķidruma vai šķidruma un gāzes maisījuma sūknēšanai (lieto, piemēram, ūdensapgādē).
- tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
- kaulenis Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu - kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām.
- suns Suņu dzimtas mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme. Mājas suns.
- vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli - riekstiņu.
- izsūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (daudz vai visu, daudziem vai visiem).
- aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet. _imperf._ Raidīt prom. Sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizdzīt, aizsūtīt.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Likt ko darīt.
- ieraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- kūļāties Svaidīties šurp turp, no vienas puses uz otru.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izvējoties Svaigā gaisā, gaisa plūsmā atvēsināties.
- svaigsvars Svaiga produkta svars.
- Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- Organiskie mēsli Svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- Salds piens Svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
- Salds piens Svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
- Jonītu piens Svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
- Jonītu piens Svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
- svaigme Svaigums.
- švāģeriene Svaine.
- švāģeris Svainis.
- kilograms Svara mērvienība - masas vai spēka kilogramā izteikts ķermeņa svars.
- biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- moments Svarīgs, izšķirošs apstāklis, svarīga pazīme, nozīmīgs faktors (parādībai dabā vai sabiedrībā).
- kauss Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
- labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- Pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
- šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi. Viela, materiāls, kas satut šādus sveķus.
- izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās.
- makaronisms Svešvalodas vārdu vai izteikumu mehānisks iekļāvums tekstā.
- vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms. Arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
- sviesties Sviest viens otram, cits citam. Svaidīties (1).
- maijmaizīte Sviestmaize ar biezpienu un lokiem vai redīsiem.
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piesvaidīt (1).
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt. Nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi). Izmētāt.
- izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu). Izdedzināt (1).
- baltums Svina vai cinka baltais.
- Dzert (kāzu, kristību, bēru) godu Svinēt kāzas, kristības vai bēres.
- zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
- kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens. Goda pavadonība. Transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
- kantāte Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim.
- šņīpains Svītrains. Arī rievains.
- vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
- savienība Šāda (divu vai vairāku cilvēku) attiecību sistēma.
- kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu. Zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
- sieviete Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- Stikla durvis Šāda plāksne ar iestiklojumu augšdaļā vai šāda plāksne no stikla.
- asējums Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- adadžo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegreto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegro Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- andante Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- largeto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- largo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- lento Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- moderato Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- presto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- pusstops Šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu. Šāda trauka saturs, parasti degvīns.
- cirvis Šāda veida ierocis vai darba rīks.
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
- bārda Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (dažiem dzīvniekiem vai augiem).
- žagari Šādi zari, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotas debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
- firma Šāds rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība (kapitālistiskajās valstīs).
- rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- kāpa Šādu pauguru virkne vai grēda (parasti piekrastēs).
- nīts Šādu pavedienu pāris vai šāds pavediens.
- eifēmisms Šādu vārdu vai teicienu lietošana.
- rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārcel pāri karalim un novieto tam līdzās.
- kvalitāte Šaha spēlē - starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību.
- opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli.
- problēma Šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts.
- daudzvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina vairāk nekā četros gājienos.
- lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa.
- etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
- simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
- šalkot Šalkt (2), parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
- izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu).
- izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
- izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu).
- nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai. Apmale.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma.
- Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
- Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
- piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
- sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
- apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
- Šaurais patskanis Šaurais «e» vai «ē».
- Šaurais patskanis Šaurais «e» vai «ē».
- Slīps leņķis Šaurs vai plats leņķis.
- fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem krastiem.
- tina Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
- dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
- kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
- ceriņi Šī auga ziedi vai zari ar ziediem.
- neļķe Šī auga zieds vai kāts ar ziediem.
- ūdensroze Šī auga zieds vai kāts ar ziedu.
- roze Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
- tējasrozes Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
- salāts Šī auga, parasti dārza salāta, lapas: ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no šī auga lapām.
- ķirsis Šī augļu koka vai krūma auglis.
- plūme Šī augļu koka vai krūma auglis.
- saule Šī debess ķermeņa lēkts vai riets.
- mespils Šī koka vai krūma auglis.
- pistācija Šī koka vai krūma auglis.
- pomerance Šī koka vai krūma auglis.
- vīģe Šī koka vai krūma auglis.
- kafija Šī koka vai krūma sēklas (pupiņas). Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas. Šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
- ieva Šī koka vai krūma ziedu ķekari vai zari ar ziedu ķekariem.
- vilkoga Šī krūma vai auga oga.
- cidonija Šī krūma vai koka auglis.
- jasmīns Šī krūma ziedi vai zari ar ziediem.
- sāns Šī vidukļa daļa (dzīvniekiem). Labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem).
- signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā).
- purpura Šiks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
- rubija Šīs dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, plati lancetiskām lapām, baltu ziedu. Rubiju madara.
- Bikšainais apogs Šis kārtas putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas). Attiecīgais pārtikas produkts.
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- dalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā (par vienkāršajiem organismiem).
- pārdalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā tā, ka rodas divi atsevišķi organismi (par vienkāršajiem organismiem).
- lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
- pāršķelt Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu).
- granāta Šķembu vai fugasa šāviņš.
- barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem.
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- putra Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu.
- injekcija Šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- lāse Šķidruma mazākā apaļa vai ieapaļa daļiņa.
- pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
- fontāns Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks.
- mitrums Šķidruma tvaika kopums (kādā vidē).
- aspirācija Šķidruma vai gaisa iesūkšana (aparātā, ierīcē no ķermeņa dobuma).
- turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība.
- infiltrācija Šķidruma vai gāzes iesūkšanās kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē.
- Stacionāra plūsma Šķidruma vai gāzes plūsma, kurā daļiņu ātrums nemainās.
vai citās vārdnīcās: