Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kalpināt
kalpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Izmantot par darbaspēku. Ekspluatēt.
PiemēriBiežie sirojumu kari deva karagūstekņus. Tos vairs nenogalināja, bet veda līdzi, lai saimnieciski kalpinātu..
  • Biežie sirojumu kari deva karagūstekņus. Tos vairs nenogalināja, bet veda līdzi, lai saimnieciski kalpinātu..
  • «Bet kāpēc pret kungiem jācīnās, tēt?» - «Tāpēc, ka viņi mūs, mazos ļaudis, netur par cilvēkiem. Par pusvelti kalpina..»
  • Vecais feldšeris nekad nav bijis kungs, nekad nevienu nav pazemojis un kalpinājis.
  • pārn. Nezināšana cilvēkus kalpina tikpat kā verdzība.
2.Izmantot par enerģijas avotu vai ražošanas līdzekli.
PiemēriTagad cilvēki iemācījušies kalpināt.. pat atomā paslēpto enerģiju..
  • Tagad cilvēki iemācījušies kalpināt.. pat atomā paslēpto enerģiju..
Avoti: 4. sējums