apmierināties
apmierināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
PiemēriKamēr viņa [vecāmāte] stāstīja par dzīves notikumiem, mēs abi [bērni] uzbudinājāmies, bet, tikko pārgājām jaukajā pasaku valstī, atkal apmierinājāmies.
- Kamēr viņa [vecāmāte] stāstīja par dzīves notikumiem, mēs abi [bērni] uzbudinājāmies, bet, tikko pārgājām jaukajā pasaku valstī, atkal apmierinājāmies.
- ..nevaru vēl apmierināties [pēc pārdzīvotajām bailēm]. Sirds krūtīs sitas kā ievainots putnēns..
- Nē, nē, apmierinieties vien, Andrikson. Bērniem [meža ugunsgrēkā] nekas nebūs noticis.
2.Būt mierā, samierināties.
PiemēriApmierināties ar mazumu.
- Apmierināties ar mazumu.
- Nedz Dzidra, nedz Nadežda negrib apmierināties ar sasniegto. Abas turpina cītīgi trenēties.
- Robertam cits nekas neatlika kā turpināt strādāt par zelli un apmierināties ar to pašu niecīgo algu..
- Tā kā bērzus saimnieks niekot neļāva, tad vajadzēja apmierināties ar elkšņiem [alkšņiem].
Avoti: 1. sējums