Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blefs
blefs -a, v.
Izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu.
Piemēri..[vīrs] reti man nāca līdzi baznīcās un visu to, ko es apzīmēju par svētumu un mistiku, sauca par blefu.
Avoti: 2. sējums