izvārīties
izvārīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Refl. → izvārīt1. Tikt izvārītam.
PiemēriZupa izvārījusies par sāļu.
- Zupa izvārījusies par sāļu.
- Jaunie kartupeļi ātri izvārās.
- Gaļa izvārījusies mīksta.
- Putra jau izvārījusies.
2.Vāroties pilnīgi iztvaikot.
PiemēriViss ūdens no katla izvārījies.
- Viss ūdens no katla izvārījies.
2.1.Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
PiemēriLikās, mazs, melns katliņš vārās pie auss un neapklusīs, kamēr nebūs izvārījies sauss.
- Likās, mazs, melns katliņš vārās pie auss un neapklusīs, kamēr nebūs izvārījies sauss.
Avoti: 3. sējums