izvandīt

izvandīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.

1.Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.

PiemēriIzvandīt istabu.

1.1.Meklējot izjaukt, izsvaidīt.

PiemēriIzvandīt drēbes pa visu istabu.

2.Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).

PiemēriPa priekšu gausi kāpa divi zirgi, vilkdami mašīnu, kuras metāla lāpstiņas griezdamās izvandīja zemi, izmētādamas kartupeļus plašā lokā.

PiemēriIelās guļ izvandīti spuldžu stabi, mētājas bruģu akmeņi..

3.reti Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).

PiemēriTad Vagulis no nakts skapīša izvandīja cigareti..

Piemēri«Pus Āgenskalna mēs izvandījām, to tavu māju meklēdami.»

Avoti: 3. sējums