izvārgt
izvārgt -vārgstu, -vārgsti, -vārgst, pag. -vārgu; intrans.
1.Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
PiemēriGarajā ceļā visi izvārgām.
- Garajā ceļā visi izvārgām.
- ..viņi negribēja braukt to gaisa gabalu pa melnu nakti un tā lieki izvārgt.
- Vērdama durvis tik klusi, it kā baidītos uzmodināt no miega darbā izvārgušu tuvinieku, Kātiņa izgāja gaitenī..
- Ievainotie, ceļā un sāpēs izvārguši, ir nepacietīgi, prasa dzert, lūdz, lai izlabo atrisušo pārsēju..
1.1.Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
PiemēriKarpu mazulīši, tā saucamie viengadeņi,.. aukstajā un slapjajā vasarā bijuši stipri izvārguši - tikai trīs četrus gramus smagi.
- Karpu mazulīši, tā saucamie viengadeņi,.. aukstajā un slapjajā vasarā bijuši stipri izvārguši - tikai trīs četrus gramus smagi.
- Sals sastindzina plāni ģērbtos locekļus, kā milzu nasta nospiež izvārgušās miesas..
- pārn. ..īgnums un dusmu nemiers, kas Osi mocīja visas beidzamās dienas, apņēma izvārgušo dvēseli kā tumšs vilnis.
Avoti: 3. sējums