Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izvarot
izvarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
Piemēri«Kur tu savu uzvalku tā esi saplēsusi?» Aiz visa netīruma bij redzams, ka sieviete sasarka. «Versaļieši gribēja mani izvarot.»
Avoti: 3. sējums