izvēcināties
izvēcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Ilgāku laiku, daudz vēcināties.
PiemēriIzvēcinājos rokām, neredzēja.
- Izvēcinājos rokām, neredzēja.
- Pļaudams tā izvēcinājos, ka vakarā sāpēja rokas.
Avoti: 3. sējums