izveicīgs
izveicīgs -ais; s. -a, -ā
izveicīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kas ir veikls. Tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā.
PiemēriIzveicīgs jātnieks.
1.1.Tāds (dzīvnieks), kas ir veikls.
PiemēriIzveicīgs zvirbulis.
1.2.Tāds, kurā izpaužas veiklība.
PiemēriIzveicīgas kustības.
Avoti: 3. sējums