izbraukāt

izbraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju

1.trans. Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).

PiemēriIzbraukāt Vidzemi.

2.trans. Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).

PiemēriIzbraukātajā ceļā grima rati. Ragavu un ratu izbraukātais.. ceļš ir grumbuļains.

2.1.Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.

PiemēriIzbraukāta pļava.

3.trans.; pareti Braukājot izvingrināt.

PiemēriZirgi šad tad jāizbraukā, lai nepaliek līkas kājas.

4.intrans.; pareti Izbraukāties.

Piemēri..es nevaru viņu pierunāt izbraukāt ar slēpēm pa mežu.

Avoti: 3. sējums