izbraukāt
izbraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
PiemēriIzbraukāt Vidzemi.
- Izbraukāt Vidzemi.
- Izbraukāt piejūras pilsētas.
- Veselu nedēļu mēs ceļojām pa Holandi,.. izbraukādami gandrīz visu provinču ceļus.
2.trans. Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
PiemēriIzbraukātajā ceļā grima rati. Ragavu un ratu izbraukātais.. ceļš ir grumbuļains.
- Izbraukātajā ceļā grima rati. Ragavu un ratu izbraukātais.. ceļš ir grumbuļains.
2.1.Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
PiemēriIzbraukāta pļava.
- Izbraukāta pļava.
- Izbraukāta labība.
3.trans.; pareti Braukājot izvingrināt.
PiemēriZirgi šad tad jāizbraukā, lai nepaliek līkas kājas.
- Zirgi šad tad jāizbraukā, lai nepaliek līkas kājas.
- Pa sētu ar saceltu asti skraidīja.. jaunais bēris, kuru krusttēvs katru dienu vai nu izbraukāja, vai izlaida paskraidīties..
4.intrans.; pareti Izbraukāties.
Piemēri..es nevaru viņu pierunāt izbraukāt ar slēpēm pa mežu.
- ..es nevaru viņu pierunāt izbraukāt ar slēpēm pa mežu.
Avoti: 3. sējums