izārdīt
izārdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
PiemēriIzārdīt blūzi.
1.1.Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
PiemēriIzārdīt vīles.
1.2.Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
PiemēriIzārdīt tamborējumu.
2.Ārdot izkliedēt, izsvaidīt. Arī izjaukt.
PiemēriIzārdīt sienu.
2.1.Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
PiemēriJānis iesteidzās būdā - tur viss izvandīts, sajaukts, guļas vieta izārdīta.
3.Sadalīt pa sastāvdaļām.
PiemēriIzārdīt iesieto grāmatu.
4.Izpostīt.
PiemēriLūk, vējš dzenā dūmus pār bumbu izārdītu pilsētu..
4.1.pārn. Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas).
PiemēriViss plecs lodes izārdīts.
4.2.pārn. Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
PiemēriIzārdīt ģimeni.
Avoti: 3. sējums