izārdīties
izārdīties , -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → izārdīt1.
PiemēriAdītās zeķes viegli izārdījās.
- Adītās zeķes viegli izārdījās.
- Cimdam īkšķis izārdījies.
2.parasti 3. pers. Refl. → izārdīt2.
PiemēriSiena vāls vējā izārdījies.
- Siena vāls vējā izārdījies.
2.1.Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
Piemēri..mežsargi pa pagastu bij izārdījušies...
- ..mežsargi pa pagastu bij izārdījušies...
- «Un, kad kantorī izārdās, tad iet uz veikalu,» veikli turpināja Berta.
Avoti: 3. sējums