izvārīt
izvārīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vārot izgatavot (parasti ēdienu).
PiemēriIzvārīt buljonu.
- Izvārīt buljonu.
- Izvārīt biezputru.
- Izvārīt dzērveņu ķīseli.
- Kafiju Liepu māte izvārījusi diezgan labu..
- Viņa, kā jau rudens laikā, izvārīja tādu jērgaļas zupu, kādu prot izvārīt vienīgi īstas namamātes..
- Lai Tipaiņu saimniece meklē citu kalponi, kura pratīs izvārīt putru pavisam bez piena.
- Pusdienas tagad līdzi paņemt nevaram, jo tās vēl nav izvārītas..
Stabili vārdu savienojumiIzvārīt ziepes.
- Izvārīt ziepes — Vārot izgatavot ziepes.
1.1.Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriIzvārīt pupas.
- Izvārīt pupas.
- Izvārīt sēnes.
- Izvārīt olas.
- Iva vienmēr nobrīnījās, kā Krūmmāte prot izvārīt tik baltus un drupemis kartupeļus, kuri, ielikti mutē, izkusa.
- Putekļi ietin visu pasauli sarkandzeltenā miglā, bet nespodrā saule izskatās kā izvārītas olas dzeltenums.
1.2.Vārot izmantot (kā) gatavošanai.
PiemēriIzvārīt plūmes ķīselī.
- Izvārīt plūmes ķīselī.
2.Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
PiemēriIzvārīt palagus.
- Izvārīt palagus.
- Izvārīt kreklus.
Avoti: 3. sējums