nospurgt
nospurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, pag. -spurdzu, retāk -spurgstu, -spurgsti, -spurgst, pag. -spurgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) – parasti par putniem.
PiemēriUz žoga dzeloņstieplēm satupuši zvirbuļi. Viņi nospurdz aizliegtajā joslā, kaut ko knābā zemē..
- Uz žoga dzeloņstieplēm satupuši zvirbuļi. Viņi nospurdz aizliegtajā joslā, kaut ko knābā zemē..
- Putns nospurdza no zara.
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriMeitene nospurdz pa kāpnēm.
- Meitene nospurdz pa kāpnēm.
3.parasti 3. pers. Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
PiemēriAiz loga nospurdza putns.
- Aiz loga nospurdza putns.
- Nolīgoja smaržīgs zars, nospurdza spārni, un putns vīteroja jau citā kokā.
- Spārni vien nospurdza.
4.Spurdzot nosmieties. Nospurgties.
PiemēriMeitenes nospurdz.
- Meitenes nospurdz.
4.1.Spurdzoši noskanēt (par smiekliem).
PiemēriNospurdz smiekli.
- Nospurdz smiekli.
Avoti: 5. sējums