nospurgt
nospurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, pag. -spurdzu, retāk -spurgstu, -spurgsti, -spurgst, pag. -spurgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) — parasti par putniem.
PiemēriUz žoga dzeloņstieplēm satupuši zvirbuļi. Viņi nospurdz aizliegtajā joslā, kaut ko knābā zemē..
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriMeitene nospurdz pa kāpnēm.
3.parasti 3. pers. Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
PiemēriAiz loga nospurdza putns.
4.Spurdzot nosmieties. Nospurgties.
PiemēriMeitenes nospurdz.
4.1.Spurdzoši noskanēt (par smiekliem).
PiemēriNospurdz smiekli.
Avoti: 5. sējums