ķēmīgs
ķēmīgs -ais; s. -a, -ā
ķēmīgi apst.
1.Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu). Spocīgs.
PiemēriZirga galva atduras mežā kā melnā klinšu sienā. Nākošā acumirklī gar abām pusēm ņirb garām melni un pelēki ķēmīgi stāvi.
2.Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Piemēri..Bergholca glītā seja pēkšņi kļūst dzeltenīgi bāla un mute ķēmīgi sašķobās.
2.1.Dīvains, arī kroplīgs.
PiemēriDaži mīkstie krēsli salikti ap nelielu rakstāmgaldu, kuram ķēmīgi izliektas kājas.
Avoti: 4. sējums