inerce
inerce -es, s.; parasti vsk.
1.fiz. Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
PiemēriInerces likums.
- Inerces likums.
- Saules sistēma ir ļoti tālu no citiem ķermeņiem, un tāpēc var pieņemt, ka tā kustas pēc inerces.
- Pēkšņi kuģis aptur mašīnas, lai gan aiz inerces tikpat ātri slīd pa plānajiem vižņiem.
- Negaiss bija aprimis, jūra bangoja aiz inerces, bet no [jahtas] klāja varēja skaidri saredzēt drūmu, klinšainu piekrasti.
Stabili vārdu savienojumiInerces spēks.
- Inerces spēks — Spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt.
1.1.Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos.
PiemēriVoltmetra inerce.
- Voltmetra inerce.
2.Kūtrums, bezdarbīgums. Aktivitātes trūkums.
Piemēri..viņš turpināja to darīt aiz ieraduma, vecās inerces nests.
- ..viņš turpināja to darīt aiz ieraduma, vecās inerces nests.
- ..teksti dažreiz, liekas, veidojas uz inerces pamata: pie vārda, kas gadījies rindas beigās, tiek pielipināta pirmā prātā ienākusī atskaņa..
- Pirmajā brīdī samulsis un inerces dēļ pat tā kā iesmējies [runātājam] līdzi, nākamajā mirklī viņš atkal atguva sevi un savu tonī.
Avoti: 3. sējums