Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
inerts
inerts -ais; s. -a, -ā;
inerti apst.; fiz.
1.Tāds, kam raksturīga inerce.
PiemēriMehāniskā kustība ir pārvietošanās telpā. Pats ķermenis ir inerts.
1.1.ķīm. Tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs.
PiemēriInerta viela.
2.Kūtrs, bezdarbīgs. Neaktīvs.
PiemēriInerts cilvēks.
2.1.Tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums (piemēram, par parādību, attieksmi).
PiemēriInerta izturēšanās.
Avoti: 3. sējums