inerce
inerce -es, s.; parasti vsk.
1.fiz. Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
PiemēriInerces likums.
Stabili vārdu savienojumiInerces spēks.
1.1.Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos.
PiemēriVoltmetra inerce.
2.Kūtrums, bezdarbīgums. Aktivitātes trūkums.
Piemēri..viņš turpināja to darīt aiz ieraduma, vecās inerces nests.
Avoti: 3. sējums