inertums
inertums -a, v.; parasti vsk.
1.fiz. Vispārināta īpašība → inerts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĶermeņa inertums.
- Ķermeņa inertums.
2.Vispārināta īpašība → inerts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka inertums.
- Cilvēka inertums.
- Mākslinieka dusmas vēršas.. pret kuru katru inertumu un vienaldzību.
- Un patiešām tais vārsmās, kur dzejniecei bijis pa spēkam.. pārvarēt inertumu dabas apcerē, tur arī pulsē patiesāka dzeja..
- Tādi bērni var viegli aizrauties un ar panākumiem var kaut ko.. uzzīmēt, salipināt. Bet arī ātri kļūst vēsi pret savu aizraušanos un intensīva darbība mainās ar inertumu.
Avoti: 3. sējums